“Ir konstatēts fakts, ka vidējais cenu pieaugums ir vismaz 20% robežās, atsevišķos būvniecības segmentos pat divtik lielāks. Ekonomiski saimnieciska rīcība no abām iesaistītajām pusēm, t.i., gan no pasūtītāja, gan būvnieka, būtu meklēt reālus risinājumus. Tā vietā mēs saskaramies ar laika novilcināšanu, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus un to cēloņsakarību pierādījumus, ka tie radušies kara Ukrainā rezultātā."
Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības diskusijā par krīzes situāciju būvniecībā norādīja būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens. Viņaprāt, tas nav risinājums krīzes situācijā, kad būvnieks objektīvi nevar turpināt uzsāktos darbus, jo ir pārrauta finansējuma plūsma, bet no otras puses, pret būvnieku var vērst izpildes garantijas pieprasījumu, faktiski, laužot līgumu.
Diskusijas mērķis bija pārrunāt partnerības izstrādātās vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kā arī izvērtēt kritisko situāciju saistībā ar esošo būvdarbu līgumu izpildi un izmaksu sadārdzinājumiem. Diskusijā piedalījās dažu publisko pasūtītāju pārstāvji, dalībnieki no valsts pārvaldes institūcijām – CFLA, IUB, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, un būvuzņēmēju puses.
Visi dalībnieki atzinīgi novērtēja izstrādātās vadlīnijas, kas kopā ar metodiskajiem ieviešanas ieteikumiem sniedz vērtīgu atbalstu, tomēr tās ir vērstas uz risku vadīšanu nākotnes līgumos.
Kā vairākkārt uzsvēra Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs, ir jāizprot un jānošķir esošie – jau noslēgtie būvdarbu līgumi – no tiem, kuri vēl tiks slēgti. Šādu izmaksu indeksāciju, jeb automātisko cenu indeksāciju, kā tas šobrīd tiek skaidrots IUB vadlīnijās, ir iespējams piemērot tikai jaunajiem līgumiem, jo spēkā esošajos būvdarbu līgumos, kuros nebija iekļauts indeksācijas mehānisms, šādas izmaiņas šobrīd nevar veikt, un ir nepieciešams meklēt citus risinājumus.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzsvēra, ka citu risinājumu meklēšanā, lai izmaiņu veikšana esošajos līgumos neradītu juridiskas sekas nevienai no pusēm, nepieciešams kompromisa variants. Līdzšinējā lēnā reakcija un nogaidošā pozīcija nerisina situāciju – ir jāsarunājas, jāpanāk vienots risinājums, jo attiecībā uz jau jebkuru noslēgto līgumu šobrīd ir attiecināmi force majeure apstākļi.
Nozares straujā rīcība, pašai izstrādājot vadlīnijas, norāda uz jautājumu akūtumu un nepieciešamību rīkoties jau vakar. Tomēr bez valdības un likumdevēju iesaistes, kā arī publisko pasūtītāju izpratnes, šo samilzušo situāciju ar esošajiem līgumiem nav iespējams atrisināt tikai vienai no būvniecībā iesaistītajām pusēm – būvniekiem.
Neskaidrā situācijā atrodas ne tikai piegādātāji, t.i., būvnieki, bet arī pasūtītāji. Lai arī šobrīd vēl nav apzināta kopējā situācija, kāda ir aktīvajos publiskajos būvobjektos – gan tādos, kuros ir piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, gan tādos, kuri tiek īstenoti bez tā, faktiski visu būvniecību ir skārusi izejmateriālu sadārdzinājuma un piegāžu problēma, kas apdraud darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos vai arī objekta īstenošanu vispār.
Pasūtītāju neizlēmību var skaidrot arī ar konkrētu lēmumu vai vadlīniju trūkumu Ministru kabineta līmenī. Līdz ar to teorētiski pasūtītāji izvērtē iespējamos riskus, jo lēmumi ir jāpieņem šobrīd, kad turpinās karadarbība un nav iespējams prognozēt tālāko notikumu attīstību, bet vienlaikus pastāv bažas, ka vasarā, situācijai mainoties, pasūtītājiem tiks pārmesta nesaimnieciska rīcība.
“Šobrīd ir situācija, kad katrs gadījums tiek risināts atsevišķi. Tas noteikti ir jādara, bet satrauc tas, ka lēmumu pieņēmēju pusē nav izpratne un apņemšanās rīkoties steidzami. Lēmumi, tostarp MK līmenī, ir nepieciešami šodien, un būvniecības darbu veicējs viens pats šo situāciju neatrisinās ne finansiāli, ne birokrātiski. Pasūtītājam kā projekta virzītājam ir jāsniedz izmaiņu pieteikumi, jāsadarbojas ar mērķi īstenot projektu, bet ne nogaidīt,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Sarunu noslēgumā dalībnieki vienojās par turpmākajiem soļiem:
- Atbildīgajām institūcijām steidzami nepieciešams izstrādāt saimnieciska rakstura vadlīnijas, ietverot rekomendācijas pasūtītājiem, kā arī vienotu aprakstu, kādā veidā tiek pieprasīta un iesniegta cenu izmaiņu pamatojamība;
- Tā kā situācija ir visaptveroša un tā skar visus, tad nepieciešama centralizēta izmaiņu pamatojumu pieeja, balstoties uz Finanšu ministrijas definētiem principiem, piemēram, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes indeksiem vai starptautisku biržu indeksiem;
- Risinājums, kuru apstiprina valdība vai Finanšu ministrija, ir nepieciešams tuvākajā mēneša laikā, jo esošo līgumu izmaiņas nevar risināt līdz šī gada beigām. Pirmkārt, kavēšanās var izraisīt milzīgus finanšu riskus visām pusēm, otrkārt, šobrīd ir sākusies aktīvā būvniecības sezona, treškārt – budžeta gads beidzas gada beigās, kad publiskā finansējuma pārskatīšana jau vairs nav iespējama;
- Nepieciešams iegūt kopskatu par būvniecības apjomu, esošo līgumu izpildi un prognozēt finanšu ietekmi, kas radusies sadārdzinājuma rezultātā (Ekonomikas ministrija līdz šī gada 15. maijam veic Pasūtītāju datu apkopošanu). Pēc tam valsts pārvalde varēs pārskatīt kopējās vidējā termiņa publiskā finansējuma prognozes;
- Visām valsts institūcijām sadarbojoties, jāpārskata visi publiskie būvobjekti nākotnē, nosakot īstermiņā prioritāros, jo skaidrs, ka visiem naudas nepietiks;
- Būvnieki tiek aicināti nekavējoties vai vēlākais līdz 10. maijam iesniegt pasūtītājiem pamatotos piedāvājumus par tiem līgumiem, kuros ir objektīvi būtiski pieaugušas izmaksas;
- Nepieciešams valdībā, kā solīts nozarei, jau maija sākumā, apstiprināt sagatavotos nosacījumus par jauniem būvdarbu tipveida līgumiem, ietverot tajos indeksācijas mehānismu, lai nākotnē ārkārtas situācijās līgumos riskus visas puses varētu efektīvāk pārvaldīt.