Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Viena no grāmatām, kas uz mani atstāja fundamentāla darba iespaidu, bija G. Senkeviča Quo vadis. Līdzīgas, fundamentālas pārdomas virmo arī tagad PVN sistēmas sakarā.

Te gan stāsts nav tik daudz par šī brīža lielākajām PVN aktualitātēm Latvijā – jauno PVN likumu¹ vai jauno PVN Rēķinu Direktīvu (2010/45)² . Šis stāsts ir vairāk par Latvijā nepelnīti publisku ievērību neguvušo, bet Eiropā plaši diskutēto procesu par PVN sistēmas uzlabošanu, jeb t.s. Eiropas Komisijas (EK) pieņemto Zaļo Dokumentu Par PVN nākotni. Tas nozīmē, ka visa ES sabiedrība (arī Latvijas iedzīvotāji, t.sk. Tu, dārgais lasītāj) varēja ierosināt – kā uzlabot PVN sistēmu. Rezultātā salīdzinoši nesen tapa EK dokuments ar aptaujas rezultātu (vairāk kā 1 700 priekšlikumu) apkopojumu par vairāk kā 40 gadus vecās PVN sistēmas uzlabošanu. Kādi tad ir EK būtiskākie secinājumi?

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti un atbalstīti grozījumi Pavienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Izmaiņas pilnveidot likuma regulējumu, nosakot atvieglotus nosacījumus juridiskās personas, kurai pasludināts maksātnespējas process, reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu asins piegādei.

Tāpat likums paredz precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem.

Likumprojekta mērķis ir arī precizēt regulējumu attiecībā uz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides (apraide) un elektroniski sniegto pakalpojumu, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs, sniegšanas vietu.

Tāpat tas paredz īpašo režīmu piemērošanu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs.

Jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, jau šobrīd liek domāt, ka nodokļu maksātājiem arī šā likuma normu izprašanai būs nepieciešams veltīt pietiekami ilgu laiku, lai nekļūdītos niansēs.

Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos.

Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Eiropas Savienības (ES) Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu maksātāji pat nezina par Regulu vai ir aizmirsuši par tās esamību un VID, skaidrojot PVN piemērošanu, diemžēl to arī nereklamē. Sevišķi svarīgi iepazīties ar Regulu ir tad, ja sniedzat pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu personām.

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos.

VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

Jūlija sākumā virzību uz apstiprināšanu Saeimā uzsāka grozījumi jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Lai arī jaunais likums spēkā ir tikai nepilnus deviņus mēnešus, tomēr jau šobrīd speciālisti atraduši virkni normu, ko bija nepieciešams precizēt vai uzlabot. Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.

«Likuma grozījumu izstrādes procesā mēs cieši sadarbojāmies ar nevalstisko sektoru, lai apzinātu reālās problēmas likumā. Šo apjomīgo grozījumu mērķis ir uzlabot nodokļu maksātāju dzīvi. Likumprojekts tika nodots saskaņošanai visām iesaistītajām pusēm, un ceru, ka tā tālākā virzība būs raita,» sarunā ar Saldo jūlijā norādīja Finanšu ministrijas (FM) Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka.

FM pārstāve nenoliedz, ka arī jaunais PVN likums, tāpat kā iepriekšējais, ir rakstīts sarežģītā juridiskā valodā, taču tā struktūra ir veidota līdzīgi PVN direktīvai (2006/112/EK) un profesionāļiem tas ir viegli lasāms. «Jāsaprot, ka jebkurš likums satur juridisku terminoloģiju. Mēs taču nevaram rakstīt likumu kā romānu. To nemaz nav iespējams izdarīt tieši tāpēc, ka likumam ir skaidri jādefinē prasības, iespējas. Tieši likuma reālā pielietošana dzīvē parādīja, kādi precizējumi un uzlabojumi ir jāveic, lai likumu pilnveidotu, kas attiecīgi šobrīd arī ir paveikts,» viņa uzsvēra.

SIA Stiga RM pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet, nodokļu administrācijas ieskatā, tā nav atbilstoša vērtība, tāpēc tiek prasīts precizēt PVN deklarāciju, pretējā gadījumā draudot izslēgt no PVN maksātāju reģistra

«Esmu šokēts. Kaut ko tādu – ka nodokļu administrācija uzskata, ka auto vērtība ir cita – augstāka – nekā tā cena, par kuru esmu iegādājies no oficiālā dīlera, vēl savā uzņēmēja karjerā neesmu pieredzējis, » situāciju vērtē SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašlaik nezina, ko īsti darīt. «Nesaprotu šī dokumenta statusu, jo pārsūdzēt šo EDS sistēmā esošo dokumentu nevar, piekrist, ka iegādātā auto vērtība ir cita – augstāka –, ir dīvaini, ja auto tirgotājs par šādu cenu ir pārdevis, visi norēķini notikuši bezskaidras naudas veidā – izrakstīts rēķins par 49 917,36 eiro + 10 482,64 eiro PVN, auto tika pirkts, izmantojot SIA SEB Līzings pakalpojumus, arī apdrošināts auto par tieši tādu pašu vērtību,» savu pozīciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš prognozē, ka šāda situācija varētu būt ne tikai SIA Stiga RM, bet vēl daudziem uzņēmumiem, kuri iegādājušies šādas klases auto.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma projektā, kas pašlaik tiek izskatīts Saeimā, kopumā ir saglabātas šā gada 1. jūlijā spēkā esošā likuma normas, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Likumprojekts neparedz revolucionāras izmaiņas un kopumā nemainās PVN piemērošana, tādējādi nodokļa maksātāju satraukumam par PVN piemērošanu pēc 2013. gada 1. janvāra, kad plānota PVN likuma spēkā stāšanās, nav pamata,» uzsver FM.

PVN likums galvenokārt redakcionāli precizē pašlaik spēkā esošās likuma normas, precizē vai paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, kā arī precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru atbilstoši Eiropas Savienības Padomes direktīvai. «Jauninājumi līdzšinējā PVN piemērošanā ir saistīti ar nodokļa maksātājiem labvēlīgu normu ieviešanu un ar valsts pienākumu no 2013. gada 1. janvāra pārņemt direktīvu normas,» klāsta FM. Kā piemērus jaunām normām FM min normu par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, par tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem. Tāpar jauna norma paredzēta attiecībā uz tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), nosakot samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Skatot šo likumu, Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus, kas piedāvāja mainīt šo ieceri vai paplašināt samazināts PVN likmes piemērošanu. Piemēram, deputāti noraidīja Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu samazināto PVN likmi 12% apmērā piemērot maizei, svaigai gaļai un zivīm, pienam un sviestam.

Tāpat atbalstu neguva frakcijas «No sirds Latvijai» priekšlikums samazināto PVN likmi piemērot arī pienam, krējumam, paniņām, rūgušpienam, kefīram un citiem fermentētiem vai skābpiena produktiem, sviestam un maizei. Deputāti neatbalstīja arī šīs frakcijas piedāvājumu par samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot alkoholiskos dzērienus.

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Likums grozīts, lai pilnveidotu regulējumu un novērstu krāpniecisku darījumu iespēju PVN jomā, informē Saeimas Preses dienests.

Ar likuma grozījumiem pilnveidots regulējums attiecībā uz tiem PVN maksātājiem, kuri uzskatāmi par riska personām. Noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk varēs atteikt reģistrēt vai arī izslēgt no nodokļu maksātāju PVN reģistra, ja fiziskā persona būs iekļauta riska personu sarakstā.

PVN likums papildināts ar regulējumu, kas dod tiesības VID no PVN maksātāju reģistra izslēgt arī nodokļu maksātājus, kas snieguši nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību vai arī šīs iespējas neatbilst nevienam no norādītajiem saimnieciskās darbības veidiem. No PVN maksātāju reģistra varēs arī izslēgt, ja komersants saskaņā ar Komerclikumu apturējis savu darbību.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Valdniekam jārīkojas kā bitei, kas savāc medu, nenodarot sāpes augam. /Mahābhārata/

Ko Latvija varētu darīt ar EUR 1 miljardu gadā? Varbūt pajautāsim skolotājiem, policistiem, ierēdņiem? Man pašam kā prioritāte šķiet, ka varētu reformēt VID, lai tur strādātu perspektīvākie jaunieši un spējīgākie nodokļu speciālisti un saņemtu konkurētspējīgākas algas un bonusus, ja ir izpildīti gada sākumā ieplānotie mērķi un ja VID klienti – nodokļu maksātāji – sniegtu atsauksmes, ka saņēmuši labāko servisu, kāds vien iespējams. Tad VID auditā skaidrotu, kur uzņēmums kļūdījies, kā pareizi samaksāt un sodītu tikai, ja VID konstatē ļaunprātību, piemēram, ja uzņēmums atkārtoti ignorē VID norādes par nekorektu rīcību.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiks veiktas izmaiņas, kas skar vairākus šī nodokļa piemērošanas aspektus.

To paredz valdībā izskatītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl ir jānobalso Saeimas vairākumam. Vienlaikus iecerēts, ka šīs izmaiņas būs spēkā jau no 2020. gada. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka izmaiņas skar daudzas jomas – pārrobežu tirdzniecību, darījumu ķēdes, medicīnu, rēķinus, kapitālu.

Direktīva prasa ātrumu

«Ar nosaukumu PVN ātrie labojumi ir zināmi jaunie PVN likuma grozījumi, kas Latvijai jāievieš līdz gada beigām, kā to paredz attiecīgā direktīva. Tās mērķis ir tieši tāds, kā minēts - panākt ātru risinājumu dažu noteikumu, kas regulē pārrobežu darījumus, vienkāršošanai un saskaņošanai ES dalībvalstu starpā,» skaidro J. Taukačs. Tas nepieciešams līdz aptuveni 2022.-23.gadam, kad varētu stāties spēkā jaunā PVN sistēma.

Iecerētā reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība datortehnikai, mobilo tālruņu, spēļu konsoļu un visas elektronikas ierīču tirdziecībai valstij dos papildu nodokļus; pircējiem mazākas iespējas nopirkt šīs preces bez PVN

Tā iespējamo jaunievedumu vērtē Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas biedra a/s Capital valdes priekšsēdētājs Ivars Putniņš. Viņš uzsver, ka Latvijas Datortehnoloģiju asociācija bija iniciators tam, lai arī Latvija 1:1 pārņemtu ES direktīvas piedāvātās iespējas. Reversā pievienotās vērtības (PVN) maksāšanas kārtība nozīmē to, ka pircējs, iegādājoties preci, par to samaksā pārdevējam, bet PVN samaksā valstij. Pašlaik šāda kārtība pastāv darījumos ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, kā arī būvniecības pakalpojumiem.

Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic norēķinus ar valsts budžetu.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas nelielas vērtības komerciālu preču sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izmaiņas paredz, ka ar PVN neapliek preču sūtījumu no trešajām valstīm, ja tajā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka līdz šim saskaņā ar likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» nosacījumiem no PVN tika atbrīvoti nelielas vērtības komerciāli preču sūtījumi, kas no trešajām valstīm par atlīdzību tika sūtīti saņēmējam Latvijā, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedza 10 eiro.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns «Pievienotās vērtības nodokļa likums», kas nosaka izmaiņas saistībā ar PVN piemērošanu nelielas vērtības komerciāliem preču sūtījumiem. Tādējādi no 2013. gada 1. janvāra nelielas vērtības preču sūtījumam no trešajām valstīm piemēro atbrīvojumu no PVN, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro. Savukārt atbrīvojums no muitas nodokļa tiek piemērots tāpat kā līdz šim – ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Otrdien, 7. martā, nozaru eksperti turpināja analizēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija.

Darba grupa pēc notikušajām divām sēdēm kopš izveidošanas vienojās aicināt samazināt PVN dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks sagatavots priekšlikums par PVN samazināšanu līdz 5% dārzeņiem, augļiem un ogām un iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kas ir detalizēti pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari, uzsvēra, ka samazināts PVN dārzeņiem, augļiem un ogām, ja PVN samazināšanu godprātīgi ievēros mazumtirgotāji, veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu. Un, kas nav mazsvarīgi, samazinoties dārzeņu un augļu cenām mazumtirdzniecībā, samazinātos šās preču grupas nelegālā tirdzniecība.