Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, tādēļ nepieciešams izvērtēt, vai tā būtu saglabājama, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā PVN esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Gadījumā, ja PVN likme tiktu saglabāta 12% apmērā, 2025.gadā veidojas negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu 17 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

PVN izvērtējumā ir sniegts arī Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa.

Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, darba grupa secinājusi, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2023.gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022.gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem.

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa 2018.gadā Latvijā samazinājusies no 12,1% līdz 10,2%, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka naudas izteiksmē tie ir aptuveni 24,2 miljoni eiro.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka plaisa samazinās kopš 2014.gada, kad tā bija ap 19%. Arī 2020. un 2021.gadā sagaidāma plaisas samazināšanās,» uzsvēra Jaunzeme.

2016.gadā PVN plaisa bija 12,3%, bet 2015.gadā - 17%.

Īpaši pozitīvi VID pārstāvji vērtēja to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas, proti, ja 2016.gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017.gadā 237,36 miljoni eiro, tad 2018.gadā nedeklarētā PVN summa saruka līdz 213,27 miljoniem eiro. Savukārt negatīvi VID vērtēja to, ka pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) joprojām ir iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.

No šodienas stāsies spēkā vairāki šogad maija beigās veiktie būtiskie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Dienestā atzīmēja, ka būtiskākie grozījumi attiecas uz apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības atcelšanu un ierobežošanu vairākām preču grupām un pakalpojumiem - būvizstrādājumiem, sadzīves tehnikai un elektrotehnikai, metālizstrādājumiem un ar to saistītiem pakalpojumiem.

No šodienas tiks atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība metālizstrādājumu pakalpojumiem, bet attiecībā uz metālizstrādājumiem (melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem) tiks sašaurināts produktu klāsts, kuriem arī turpmāk varēs piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību.

Tas nozīmē, ka visiem komersantiem, kuri kopš 2018.gada 1.janvāra ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem (griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas) piemēroja reverso PVN maksāšanas kārtību, no šodienas atkal būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība, tas ir, jāsniedz pakalpojums, piemērojot PVN.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.

Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.

Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.

“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmām. Tas paredzēts Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Likums papildināts ar plašākām tiesībām nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos.

VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Valdība šodien uzklausīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamību apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību ieviest citās nozarēs.

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nepastāv būtiski riski, kas saistīti ar PVN krāpšanu kādā konkrētā nozarē, un līdz ar to nav pamatojuma paplašināt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanu vēl kādās nozarēs, tajā skaitā arī visās lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas jomās.

Gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Eiropas Komisijas (EK) aprēķini kopumā norāda uz PVN plaisas samazinājumu Latvijā un nav indikāciju, ka šobrīd Latvijā plaši būtu izmantotas PVN krāpniecisku darījumu shēmas, secināts informatīvajā ziņojumā.

Pēc VID aplēsēm 2021.gadā PVN plaisa ir 4,9%, savukārt 2020.gadā - 6,8%, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2020.gadu PVN plaisas apmērs samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Lai izvairītos no domstarpībām starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju par piemērojamo PVN vienotam pakalpojumam, kuru veido vairāki pakalpojumi ar atšķirīgām šī nodokļa likmēm, būtu nepieciešamas izmaiņas PVN nodokļa normu piemērošanas noteikumos.

Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka pašlaik nedz Latvijas PVN likumā, nedz šī likuma normu piemērošanas reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, nedz metodiskajos materiālos nav sniegtas vadlīnijas attiecībā uz vienota pakalpojuma jēdziena analīzi PVN vajadzībām. Tādējādi vienīgais instruments, uz ko viss balstās, ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas būtībā kalpo kā precedents vienotā pakalpojuma PVN piemērošanai.

Uz šādu situāciju arī norāda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums saistībā ar Igaunijas kompānijas Brandikultuur (OÜ Brändikultuur) un Latvijas nodokļu administrācijas strīdu par piemērojamo PVN un tā atmaksu 3070,77 eiro apmērā par 2011. gada vasarā notikušo konferenci Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijas nodokļu maksātājs sniedza citam Igaunijas nodokļu maksātājam konferences organizēšanas un vadības pakalpojumus. Sniegto pakalpojumu ietvarā papildus tika nodrošināti vēl tādi pakalpojumi kā naktsmītnes, restorāna pakalpojumi un konferenču telpu noma. Brandikultuur pieteica atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, savukārt VID samaksātā PVN atmaksu Igaunijas nodokļa maksātājam atteica. VID atteikums atmaksāt priekšnodokli bija pamatots ar to, ka papildu sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme (Latvija), tātad Brandikultuur, pirms pakalpojuma sniegšanas bija jāreģistrējas Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā. Brandikultuur VID atteikumu pārsūdzēja, kā rezultātā Administratīvajā apgabaltiesā tika apstiprināts, ka gala saņēmēja, cita Igaunijas nodokļa maksātāja, mērķis bija saņemt vienu vienotu pakalpojumu, nevis vairākus atsevišķus.

Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmēs valsts budžetu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

LETA jau vēstīja, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) 2021.gada budžeta sarunu ciklā viens no trim neatrisinātiem jautājumiem ir par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem nesusi būtiskus, pozitīvus ieguvumus, piemēram, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.

Vienlaikus, pēc FM sniegtā operatīvā vērtējuma, samazinātās PVN likmes piemērošana atsevišķiem pārtikas produktiem norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē, piemēram, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas bija ekonomiskās recesijas laikā – 2009.- 2010. gadā, turklāt PVN maksātāju reģistra «tīrīšana» turpināsies

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada 1. septembrī PVN maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits bija 79 495, savukārt šā gada 1. jūnijā – 82 855, tātad triju mēnešu laikā šis reģistrs kļuvis tukšāks par 3360 maksātājiem jeb 4,1%. Tas nozīmē, ka vairāk tiek no šī reģistra izmesti, nekā tiek reģistrēti jauni. Jāņem vērā - PVN maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarūk, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tiek samazināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis līdz 40 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro). Par šo situāciju arī ir neliela neizpratne, jo oficiāli tautsaimniecība Latvijā skrien augšup, bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas.

Noraidot Latvijas pieteikumu saglabāt reverso PVN būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm, Eiropas Komisija spiež meklēt citus ieročus krāpnieku apkarošanai

Jāņem vērā, ka šogad akceptētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā jau no 2020. gada 1. janvāra paredz atcelt reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi Eiropas Komisijas nē nozīmē, ka šie grozījumi stāsies spēkā un minētajām precēm būs jāpiemēro parastā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtība, taču tas var radīt situāciju, ka valsts makam secen aizplūdīs miljonos un varbūt pat desmitos miljonos eiro mērāmas summas. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij.

No šodienas būs spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžetam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sākot no šodienas VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu.

Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt tā dēvētos «gulošos» jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu.

Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti papildu nosacījumi tam, lai uzņēmums varētu saņemt īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļauju.

Par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pirkuma veikšanas vai atmuitošanas brīdī, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

No šī gada 1.jūlija PVN ir jāmaksā no pilnas sūtījuma vērtības.

Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja pārdevējs ir ES reģistrējies īpašā importa režīma - IOSS ("Import One Stop Shop") - izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par PVN pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā.

Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, VID aicina pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja pārdevējs izmanto IOSS režīmu, tad preces atmuito attiecīgais pasta operators - VAS "Latvijas pasts" vai eksprespasts, bet sūtījuma saņēmējam muitas formalitātes nav jākārto.

Visiem komerciālo sūtījumu saņēmējiem no 2021. gada 1. jūlija būs elektroniski jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par precēm.

Šāda kārtība noteikta, lai aizsargātu Eiropas Savienības (ES) valstu tirgu no negodīgas konkurences, jo pašlaik zemas vērtības sūtījumi tiek ievesti milzīgos apjomos, nemaksājot PVN, informē Finanšu ministrijā.

Patlaban par sūtījumiem no trešajām valstīm PVN jāmaksā, ja preces vērtība pārsniedz 22 eiro. Taču no 1. jūlija visā ES par precēm, kas iegādātas ārpus bloka, PVN būs jāmaksā, sākot no pirmā centa.

Ja kopējā preču vērtība sūtījumā nepārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā tikai PVN. Ja preču vērtība sūtījumā pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā PVN un ievedmuitas nodoklis. Ja sūtījumā būs ar akcīzes nodokli apliekamā prece, papildus būs jāmaksā akcīzes nodoklis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz vienkāršot PVN piemērošanu, kā arī turpmākos trīs gadus piemērot samazināto PVN 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka grozījumu mērķis ir precizēt PVN regulējumu, lai vienkāršotu PVN piemērošanu, samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, novērstu interpretācijas iespējas, saskaņotu PVN regulējumu ar citos normatīvajos aktos pieņemtu regulējumu un veicinātu PVN sistēmas darbību, atgriežot nodokļu maksātājiem pārmaksāto PVN summu.

Tāpat ar grozījumiem likumā līdz 2023.gada 31.decembrim saglabāta PVN samazinātā likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.