Lai gan no padomju gadu vēriena suvenīru ražošanā atlicis samērā maz, arī šodien Daiļradei ir ko piedāvāt latvisku piemiņlietu kārotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Lakoniski augstas kvalitātes ādas maki, somas, pasu vāki ar ozola simbolu, gaumīgi filca izstrādājumi ar tautiskiem ornamentiem – tā ir niecīga daļa no SIA Daiļrade RC piedāvājuma mūsdienīgiem un latviskiem suvenīriem. Uzņēmums izgatavo plaša sortimenta suvenīrus un prezentmateriālus no ādas, metāla, koka gan atsevišķi, gan dažādos salikumos, piedāvā pazīstamu meistaru keramikas izstrādājumus, šuj karogus, vimpeļus un pat izgatavo mēbeles pēc pasūtījuma. Tūristi, it sevišķi no Krievijas, gan vairāk iecienījuši tos pašus pasu vākus ar Rīgas panorāmas skatiem, kas, šķiet, nav mainījušies gadu desmitiem. Vienam tas ir naudas jautājums, citam – atmiņas par aizgājušiem laikiem un kādreizējo tautas daiļamatu un suvenīru ražošanas apvienību Daiļrade, kas reiz nodarbināja 12 tūkst. cilvēku gan filiālēs un cehos, gan viņu mājās un darbnīcās visā Latvijā.
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1966. gadā, kad tika dibināts eksperimentālās lietišķās mākslas un suvenīru ražošanas uzņēmums Suvenīrs, vēl gadu vēlāk tapa tautas daiļamatnieku ražošanas apvienība Daiļrade, kurus apvienojot 1971. gadā tika izveidota tautas daiļamatu un suvenīru ražošanas apvienība Daiļrade, izriet no Latvijas valsts arhīva informācijas. Uzņēmuma pamatprodukcija bija tautas daiļamatniecības izstrādājumi – dažādas lietas no koka, ādas, metāla, dzintara, keramikas, kā arī pinumi, audumi, adījumi utt. Teju ikvienā mājā visā plašajā Padomju savienībā bija ar koka līstītēm apdarināta maizes kaste, koka diegu lādīte, kas vienlīdz labi kalpoja arī rotaslietu glabāšanai, fotoalbumi un pierakstu blociņi ādas vākos, keramikas vāzes un krūkas, linu galdauti un dvieļi, pīti grozi sēņošanai un netīrās veļas noslēpšanai un vēl neskaitāmi citi priekšmeti. Daļa no tiem joprojām ir kolekcionāru iekāres objekti, piemēram, korķu viļķis Rīga, ko kāds kungs no Krievijas pirms vairākiem gadiem ļoti meklējis, bijis gatavs maksāt jebkuru naudu, lai tikai pie tāda tiktu, atminas Daiļrade RC valdes locekle un īpašniece Gaļina Driviniece. Viņa Daiļradē dažādos amatos pavadījusi faktiski visu savu darba dzīvi – kā 1971. gadā pēc augstskolas beigšanas nosūtīta strādāt uz Suvenīru, ko tieši togad apvienoja ar Daiļradi, tā strādā tur joprojām. Un ar to ir ļoti apmierināta, jo darbs patīk, un, kā pati saka, neļauj iesūnot. «Pēc universitātes mani aizsūtīja uz instrumentālo cehu, kur bija jāsagatavo iekārtas visai Latvijai sērijcehiem. Tur bija 28 veči un es viena pati. Es strādāju ar cilvēkiem, kuri bija mācījušies vēl Ulmaņlaikā. No viņiem ieguvu to, ko augstskolā nemāca. Mans rīts sākās tā – «labrīt» gāju teikt katram vīram, tā bija pieņemts. Ar katru bija arī jāaprunājas,» atminas G. Driviniece.
Visu rakstu Suvenīru transformācija lasiet 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/29
#2/29
#3/29
#4/29
#5/29
#6/29
#7/29
#8/29
#9/29
#10/29
#11/29
#12/29
#13/29
#14/29
#15/29
#16/29
#17/29
#18/29
#19/29
#20/29
#21/29
#22/29
#23/29
#24/29
#25/29
#26/29
#27/29
#28/29
