Tirdzniecības automātu bizness vēršas plašumā un tajos iespējams iegādāties ne tikai ātrās uzkodas, šokolādes batoniņus un bezalkoholisko dzērienus, bet arī citas lietas. Savu tirdzniecības automātu ieviesusi arī juvelierizstrādājumu fabrika Gemmi, piedāvājot tajā iegādāties rotaslietas, informē uzņēmumā.

Šis tirdzniecības automāts ir paredzēts kā vidusceļš starp internetveikalu un parasto veikalu. Iepriekš Gemmi rotaslietas varēja izgādāties internetveikalā un klātienes veikalā, bet šobrīd tiek piedāvāta iespēja preces apskatīt automāta vitrīnā, norēķinoties ar karti par precēm un saņemot tās nekavējoties. Šī iekārta ir izgatavota pēc SIA Money Express pasūtījuma.

Saskaņā ar Gemmi pētījumu, tad līdz 2020. gadam pasaulē būs pieejami 3,6 miljoni pieslēgtu tirdzniecības automātu. Ir sagaidāms, ka līdz 2022. gadam kopējais pārdoto preču un produktu apjoms, izmantojot tirdzniecības automātus, pieaugs līdz 42 miljardiem ASV dolāru (34 miljardiem eiro).

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Juveliermākslas salonā Dimants tika atklāta itāļu juvelieru nama Luca Carati izstāde, piedāvājot apskatīt vairāk nekā 170 priekšmetus no 16 nama labākajām kolekcijām, informē izstādes rīkotāji.

Izstāde salonā norisināsies līdz 28. maijam.

Izstādē būs iespēja apskatīt juvelieru nama elegantāko un slavenāko kolekciju pērles - Plié – trīsdimensiju ziedi-transformerus no vērtīgu dārgakmeņu iegulām, Bluebell – kulonus, gredzenus un auskarus no baltā un rozā zelta, rotaslietas ar briljantiem un safīriemi Etoile – dažādu izmēru piekariņus, gredzenus un auskarus ar briljantiem, Wild Africa – zeltā iestrādātos baltos un konjaka krāsas briljantus, kuros attēloti Āfrikas plēsīgie dzīvnieki un daba. Tāpat izstādē pārstāvētas tādas kolekcijas kā Neoclassic, Leaves, Ginza, Tuttifrutti, Sakura, Clouds, Boa, Kate, Cabaret, Mademoiselle, Zoom/Portrait, Montaigne. Izstādes kurators ir Karlo Markalli (Carlo Marcalli) – juvelieru nama Luca Carati pārdošanas menedžeris un akcionārs un nama dibinātāja dēls.

Vienīgā šķīstošās un maltās kafijas ražotne Baltijā “Liepājas Kafijas fabrika” šogad atzīmē 50 gadu jubileju.

Uzņēmums veiksmīgi strādā, ir veicis nozīmīgas investīcijas tehnoloģijās un ieviesis jaunus produktus. Uzņēmums nodarbina 25 cilvēkus un mēnesī saražo aptuveni 200 tonnu šķīstošās un maltās kafijas.

2021. gadā SIA "Liepājas Kafijas fabrika" strādāja ar 1,205 miljonu eiro apgrozījumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” izveidota 1972. gadā “Liepājas Cukurfabrika” paspārnē, bet vēlāk izveidota kā patstāvīgs uzņēmums, kuru 2013. gadā iegādājās kompānija “Rietumu investīciju grupa” un tas kļuva par Ukrainas, Anglijas kopuzņēmumu.

“Liepājas Kafijas fabrika” grauzdē kafijas pupiņas, ražo dažāda veida malto kafiju un šķīstošo kafiju. Aptuveni 30% - 40% gatavās produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, bet pārējā eksportēta uz Baltijas un tuvējām Eiropas valstīm, tomēr joprojām viens no lielākajiem saražotās produkcijas noieta tirgiem ir Ukraina, kur Liepājā grauzdētā un maltā kafija tiek pārdota ar privātiem zīmoliem.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

"Repharm" grupa aicina AS "Olainfarm" akcionāres Annas Emīlijas Maliginas likumisko pārstāvi Signi Balderi-Sildedzi rīkoties atbildīgi un pildīt uzņemtās saistības, pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

"Repharm" ieskatā Balderes-Sildedzes izvēlētā nomelnošanas taktika "Olainfarm" akcionāru jautājumu risināšanai kaitē visām iesaistītajām pusēm, tāpēc "Repharm" grupa aicina Balderi-Sildedzi uz konstruktīvām sarunām par visu abpusēju norunu izpildi.

"Repharm" pārstāvji atgādināja, ka starp SIA "Farma Fund" un Annu Emīliju Maliginu 2019.gada septembrī tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Anna Emīlija Maligina saņēma daļu no pirkuma maksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Pirkuma maksas samaksa tika veikta ar kredītiestāžu starpniecību, vairākas Latvijas kredītiestādes veica naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi, un nevienai no tām nav radušās nekādas aizdomas, pretējā gadījumā pirkuma maksa nevarētu tikt pārskaitīta Annai Emīlijai Maliginai, norādīja "Repharm" pārstāvji.

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 11,7% jeb 7,257 miljoniem eiro un bija 69,313 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums atsācis pelnīt - tā peļņa pēc nodokļiem bija 2,107 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem iepriekš.

«Pārskata gads putnkopības nozarē raksturojams kā daļēji stabils,» sacīts AS «Putnu fabrika Ķekava» pārskatā. Pieprasījums pēc putnu gaļas uzņēmuma galvenajos noieta tirgos saglabājās noturīgs ar pieauguma tendenci, savukārt izmaksu ziņā netika novērotas būtiskas putnu barības sastāvdaļu, kā arī energoresursu cenu svārstības.

Pārskata gadā uzņēmums saražoja 32,3 tūkstošus tonnas putnu kautsvara, kas bija par 2,2% vairāk nekā 2016./2017.gadā.

AS «Putnu fabrika Ķekava» 2017./2018. finanšu gadā renovēja un nodeva ekspluatācijā piecas putnu kūtis, rekonstrukcijas darbiem piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat putnu fabrikā instalētas jaunas iekārtas svaigu un pārstrādātu putnu gaļas izstrādājumu ražošanai. Kopējais kapitālieguldījumu apmērs pārskata gadā sasniedza 4,2 miljonus eiro.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

SIA «Līvānu kūdras fabrika» lielākais īpašnieks Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Van Dongen Beheer B.V.» palielinājis savu līdzdalību kūdras fabrikā, iegūstot savā īpašumā kapitāla daļas, kuras iepriekš piederēja citam Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam «Vadoin B.V.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim «Van Dongen Beheer B.V.» piederēja 63,89% kūdras fabrikas kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» piederēja kapitāldaļas 28,78% apmērā no uzņēmuma pamatkapitāla.

Taču šī gada jūlijā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām «Van Dongen Beheer B.V.» pieder 92,67% SIA «Līvānu kūdras fabrika» kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» vairs nav starp uzņēmuma dalībniekiem. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.jūlijā.

Neskatoties uz SIA «Līvānu kūdras fabrika» tiešo dalībnieku maiņu, tā patiesā labuma guvējs nav mainījies - tā ir Thanja Van Dongen, kura kontrolē gan «Van Dongen Beheer B.V.», gan «Vadoin B.V.».

Pārējie uzņēmuma dalībnieki - Nīderlandē reģistrētā kompānija «Fred van Dongen B.V.» ar 5% kapitāldaļu, Nīderlandes pilsonis Freddy Gerardus Van Dongen ar 2,25% kapitāldaļu, kā arī Latvijas pilsoņi Jānis Dubovskis un Kaspars Dubovskis, kuriem katram pieder pa 0,04% uzņēmuma pamatkapitāla daļu - nav mainījušies.

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia” par Rimi hipermārketa veikala atvēršanu topošajā multifunkcionālajā tirdzniecības parkā “FABRIKA” Rīgā, Valmieras ielā.

Agrākā Rīgas Piena kombināta teritorijā top jauns komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Arhitekti aktīvi strādā pie tehniskā projekta. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024.gada beigās.

Attīstītāja pārstāvis “VPH Latvia” direktors Juris Barkāns stāsta: “Ar “Rimi Latvia” jau iepriekš ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, tāpēc esam gandarīti, ka arī projektā FABRIKA mūsu galvenais enkurnomnieks pārtikas nišā būs viens no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijā. Ņemot vērā FABRIKA atrašanos vietu un tās potenciālu, ticam, ka šī projekta attīstīšana ir liels pienesums vietējai apkaimei un Rīgai kopumā. ”

"Luminor" banka piešķīrusi finansējumu 644 tūkstošu eiro apmērā lielākajam Baltijas žogu ražošanas uzņēmumam SIA "Žogu fabrika" jaunas ražošanas iekārtas iegādei.

Lai turpinātu uzņēmuma attīstību un palielinātu ražošanas jaudu, SIA "Žogu fabrika" plāno iegādāties jaunu ražošanas iekārtu no Itālijas – sieta metināšanas iekārtu ar automātisko 2D un 3D paneļu līniju. Jaunā iekārta ļaus ražot 3D paneļu žogus daudz ātrāk, nodrošinot vēl kvalitatīvākus risinājumus.

Kopējā iekārtas pirkuma summa ir 800 tūkstoši eiro, no kuras 644 tūkstošus eiro kā ilgtermiņa aizdevumu nodrošina "Luminor" banka, bet atlikusī summa ir uzņēmuma paša ieguldījums.

“Kopumā metālapstrādes nozarē šogad ražošana ir ievērojami samazinājusies, taču vienlaikus šajā nozarē ir arī uzņēmumi, pēc kuru produkcijas pieprasījums ir pat pieaudzis. Prieks, ka arī "Žogu fabrika" ir to uzņēmumu vidū, kas veiksmīgi spējuši pārvarēt grūtības un aktīvi turpināt darbību,” stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 13.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā grozījumus likumā Par valsts proves uzraudzību, kas dos iespēju nākamgad dārgmetālu izstrādājumus zīmogot ar īpašu atšķirības zīmi - Latvijas Republikas simtgades grafisko simbolu, informē Saeimas Preses dienestā.

Izmaiņas likumā rosinātas, lai rotu māksliniekiem dotu iespēju aktīvi un radoši līdzdarboties valsts simtgades pasākumu norisēs, teikts likumprojekta anotācijā. Juvelieru izstrādājumu zīmogošana ar speciālu simtgades zīmogu padarītu tos īpašus un atpazīstamus, vēl daudzus gadus, atgādinot par Latvijas 100.dzimšanas dienas svinībām.

Patlaban noteikts, ka dārgmetālu izstrādājuma gada atšķirības zīme ir zīmogs, kas norāda tā izgatavošanas gadu, un līdz šim tajā tika izmantots latīņu burts, kuru katram kalendārajam gadam nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar grozījumiem juvelieru izstrādājuma atšķirības zīme varēs būt ne tikai latīņu burts, bet arī skaitlis vai grafisks simbols, vai arī šo elementu kombinācija.

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Elektropreču un iekārtu ražotāja «Schneider Electric» rūpnīca Latvijā SIA «Lexel Fabrika» 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 65,843 miljonu eiro apmērā, kas bija par 27,4% jeb 14,178 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pērn sasniedza 4,113 miljonus eiro, tas bija par 42,7% jeb 1,232 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Pagājušais bija otrais gads, kurā uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi. 2017. gadā ražotāja apgrozījums pieauga par 17%.

SIA «Lexel Fabrika» apgrozījumu pērn, tāpat kā 2017.gadā, veicināja jaunu produktu ražošana un jaunas ražošanas līnijas ieviešana, kā arī produktu montāža, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Lexel Fabrika» ir vienīgais «Schneider Electric» ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs, un uzņēmums gandrīz visu produkciju eksportē. Pagājušajā gadā ieņēmumi no Latvijā pārdotās produkcijas un sniegtajiem pakalpojumiem bija vien 290 tūkstoši eiro, pārējā produkcija realizēta Eiropas Savienības un citās valstīs. «2018. gadā mēs turpinājām ieviest Rīgas ražotnes reorganizācijas plānu, lai palielinātu elektronisko ierīču ražošanas apjomus un nostiprinātu sadarbību ar mūsu radniecīgo sabiedrību ražotnēm Eiropā. Mēs esam veiksmīgi īstenojuši vairākus jaunus projektus, piemēram, elektronisko izstrādājumu ražošanas pārņemšanu no radniecīgajām sabiedrībām Vācijā, Šveicē, Spānijā, Francijā un Polijā,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

SIA Rīgas krēslu fabrika pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 1,201 miljona eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2015.gadā, kā arī cieta zaudējumus 211 370 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kritums saistīts ar konkurenci mēbeļu tirgū, vispārējo situāciju ekonomikā, kā arī saistībā ar vairāku apjomīgu projektu realizācijas pārcelšanu uz 2017.gadu.

Tāpat Rīgas krēslu fabrikas vadība atzīmē, ka pagājušajā gadā turpināti ieguldījumi iekārtās, jaunu tehnoloģisko procesu apgūšanā, kā arī jaunu produktu dizaina izstrādē un preču virzīšanā starptautiskajā tirgū. Rīgas krēslu fabrika veikusi arī sagatavošanās darbus ražošanas pārcelšanai uz plašākām telpām 4000 kvadrātmetru platībā. Pārcelšanās plānota 2017.gada aprīlī.

Ar mērķi pieteikt Latvijā ražotās mēbeles ārvalstīs veikta Rīgas Krēslu fabrikas zīmolu un prečuzīmju apvienošana.

Turpmāk Rīgas Krēslu fabrikas zīmoli būs pazīstami ar vienotu nosaukumu – ARTICUL. Ar jaunu zīmolu un mūsdienīgu identitāti plānots paplašināt darbību eksporta tirgos un stiprināt attiecības ar pasūtītājiem vietējā tirgū.

Rīgas Krēslu fabrika dibināta 1999. gadā kā interjera dizaina uzņēmuma un sabiedrisku telpu iekārtošanas Coppa Ltd māsas uzņēmums. Laika gaitā uzņēmums būtiski attīstījis ergonomisko biroja mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, pilnveidojis un paplašinājis produktu klāstu, šobrīd produktu portfelim sasniedzot 150 vienības.

Tuvojoties Rīgas Krēslu fabrikas 25. jubilejai, uzņēmuma vadība izlēma apvienot tā atsevišķos zīmolus un prečuzīmes – Rīgas Krēslu fabrika, Coppa Ltd, Riga ChAIR un SKOLAI.LV, lai turpmāk darbotos kā ARTICUL. Uzņēmuma darbības fokuss paliek nemainīgs – nodrošināt pilna cikla kvalitatīvu un ergonomisku mēbeļu ražošanu no plānošanas un idejas līdz gatavam produktam.

Pērnā gada februārī atklātā saldumu fabrika Pobeda Ventspilī 2016. gadā saražoja 175 tonnas šokolādes un apgrozīja gandrīz miljonu eiro.

2016. gadā kompānijas apgrozījums bija 894,2 tūkstoši eiro. Tam klāt vēl nāk ieņēmumi par šokolādes masu, kas nosūtīta uz Krieviju un kas veido 104,6 tūkstošus eiro. Kopējais apgrozījums bija 998,9 tūkstoši eiro. Pērn Ventspils fabrika saražoja 175 tonnas šokolādes, kam pievienojas 27 tonnas šokolādes masas, kas nosūtīta uz Krieviju. Kopējais apjoms bija 202 tonnas. «Pagaidām mēs tikai ieejam tirgū. Mūsu mērķis ir iekļūt tirdzniecības tīklos. Tiklīdz būsim pilnībā pārstāvēti Rimi un Maxima, apgrozījums pieaugs divas līdz trīs reizes,» saka Andrejs Muravjovs, konditorejas fabrikas Pobeda līdzīpašnieks un Ventspils filiāles ģenerāldirektors.