Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Lauksaimnieki arī nākamgad varēs saņemt papildu valsts tiešos maksājumus par ražošanu.

Pretēji iepriekš paredzētajam Latvija tomēr varēs 2013. gadā saviem zemniekiem izmaksāt papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM), kas kopumā būs ap 40 miljoni eiro. Par šādu notikumu pavērsienu informēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, paužot gandarījumu par pozitīvo virzību šī jautājuma izskatīšanā.

«Esmu ļoti gandarīta, ka EP Lauksaimniecības komiteja gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par papildus tiešo maksājumu atbalstu Latvijas zemniekiem 2013. gadā. ES Attīstības komisārs Andris Piebalgs pēc mūsu iniciatīvas ticies ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dačjanu Čološu un ļoti smagās un dziļās diskusijās, iesaistot Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozo, panācis, ka lauksaimniecības komisārs neiebildīs papildu valsts tiešo maksājumu izmaksai Latvijas lauksaimniekiem,» uzsvēra zemkopības ministre. Eiropas Padomes īpašā lauksaimniecības komitejā balsojums par šo jautājumu bija pirmdien un tas varētu būt labvēlīgs Latvijas zemniekiem. L. Straujuma izteica lielu prieku, ka visiem kopīgi izdevies šo jautājumu virzīt par labu pašmāju lauksaimniekiem. Īpašu paldies viņa saka Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei, kas grozījumus par papildu valsts tiešajiem maksājumiem virzīja uz balsošanu Lauksaimniecības komitejā.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Eiropas Savienība ir atzinīgi novērtējusi Grieķijas parlamenta trešdienas balsojumu, ar kuru tas atbalstīja taupības pasākumus, kuru pieņemšana izsaukusi streikus un vardarbīgas sadursmes, vēsta BBC.

Savienība uzsver, ka parlametna lēmums bijis svarīgs solis prom no «ļoti bēdīga bankrota scenārija». Eiropas Komisijas prezidens Žozē Manuels Barrozo, kā arī Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompijs grieķu balsojumu nosaukuši par «nacionālās atbildības balsojumu», kas ļaus Grieķijai saņemt turpmāku finanšu palīdzību.

«Grieķija ir spērusi svarīgu soli fiskālās konsolidācijas, izaugsmes un strukturālo reformu virzienā,» abi politiķi norāda kopīgā paziņojumā.

Savukārt, Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras vadītā valsts, kā atgādina BBC, ir viena no Grieķijas lielākajiem kreditoriem uzskata, ka balsojums ir «ļoti labas ziņas» un svarīgs eiro stabilitātei kopumā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) kārtējo reizi samazinājusi parādu jūgā nonākušās Grieķijas kredītreitingu, pamatojoties uz pastāvošiem riskiem pēc nepieciešamības restrukturizēt valsts privātā sektora parādu.

Kā vēsta BBC, S&P samazinājusi Grieķijas kredītreitingu no B līdz CCC, norādot, ka gadījumā, ja šāda veida parāda restrukturizācija tiks nopietni apsvērta, Grieķiju gaida defolts.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Grieķijas parlaments pieņēma jaunos taupības pasākumus, kas bija nepieciešami turpmākai ārkārtas finansējuma saņemšanai no starptautiskajiem aizdevējiem. Neskatoties uz to, tiek lēsts, ka Grieķijas parāda restrukturizācija ir nenovēršama.

Vācijas un Francijas bankas jau paziņojušas, ka ir gatavas pārskatīt savus aizdevumus Grieķijai, lai nodrošinātu ilgāku laiku to atmaksai. Kā viens no veidiem, kādā bankas varētu atbalstīt Grieķiju, tiek minēts jau esošo aizdevumu procentu ienākumu investēšana no jauna izsniegtās Grieķijas obligācijās.

Francijas un Vācijas līderu aicinājums ieviest finanšu transakciju nodokli ir saņēmis Īrijas atzinību, kura uzsvērusi, ka uzstās, lai nodoklis tiktu ieviests ne vien eirozonā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES).

«Mēs nevaram pieļaut situāciju, kad transakciju nodoklis ir Dublinā, bet nav Londonā,» uzsvēra Īrijas finanšu ministrs Mišels Nonans. Īrijas paziņojums seko pēc tam, kad Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstīja, ka aicinās izveidot «eirozonas valstu ekonomikas valdību» un ieviest transakciju nodokli.

Tomēr arī Īrijas finanšu ministrs bija spiests atzīt, ka šāds jaunieviesums saskarsies ar nopietnu Eiropas valstu vadītāju kritiku. Db.lv jau vēstīja, ka jūnija beigās ar līdzīgu ieteikumu nāca klajā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo. Prezidenta plānus toreiz plaši kritizēja Lielbritānija.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) nosūtījusi vēstuli vadošajām Eiropas institūcijām informējot par Latvijas Konkurences padomes vēršanos pret Latvijas piena kooperatīviem un aicina Eiropas Komisijas institūcijas skaidrot Latvijas Konkurences padomei kooperācijas būtību ES.

Vēstule nosūtīta Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozo, Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāram Dačianam Čološam, EK Konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, COPA/COGECA ģenerālsekretāram Pekam Pesonenam, COGECA prezidentam Paolo Bruni. Savā vēstulē LLKA vērš amatpersonu uzmanību uz Latvijas Konkurences padomes (KP) aktivitātēm, kas vērstas pret triju Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu apvienošanos ar mērķi stiprināt zemnieku ražotāju grupu pozīcijas kopējā tirdzniecības ķēdē, un lūdz skaidrojumu par Latvijas Konkurences padomes darbības atbilstību ES lauksaimniecības politikas pamatprincipiem un konkurētspējas stiprināšanas pamatprincipiem.

Eiropas Komisija trešdien ir mudinājusi iekļaut jau nākamā ES budžeta veidošanā vienotu bloka pievienotās vērtības nodokli (PVN), kā arī nodokli finanšu transakcijām, vēsta AFP. Šis piedāvājums jau saņēmis Lielbritānijas kritiku, kas to nosaukusi par «nereālu».

Šis piedāvājums ir viens no jaunākajiem centieniem izveidot autonomu bloka finansēšanas sistēmu, lai tā institūcijas būtu mazāk atkarīgas no dalībvalstu piešķirtās naudas.

Eiropas Savienībai ir nepieciešams «inovatīvs budžets», kur «katrs iztērētais eiro sasniedz savu mērķi,» klāstīja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo. Eiropas PVN ieviešana, kā arī nodoklis finanšu transakcijām, Savienībai dotu aptuveni 30 miljardus eiro gadā, kas nodrošinātu vairāk nekā 40% no ES ienākumiem. Tas ļautu samazināt dalībvalstu maksājumus par divām trešdaļām.

EK plānus apstrīd Lielbritānija, kura uzsver, ka neatbalstīs vienota ES PVN izveidi. «Lielbritānija pretosies jaunajiem ES nodokļiem, kas izraisīs papildus slogu uzņēmējdarbībai un samazinās ES konkurētspēju,» norāda britu valdība.

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi samazināt Eiropas Savienības amatpersonu skaitu par 5% un atlikušajiem likt strādāt ilgāk, lai ietaupītu naudu un solidarizētos ar parādu krīzes nomocītajām bloka dalībvalstīm, vēsta Euobserver.

«Eiropas institūcijām ir nepieciešams solidarizēties ar Eiropas pilsoņiem, laikmetā, kad stingra taupība un maksimāla efektivitāte ir nepieciešama visos līmeņis,» šo plānu komentēja EK vadītājs Žozē Manuēls Barrozo.

Ierēdņu skaita samazinājums skars aptuveni 2,5 tūkstošus funkcionāru, kuriem vajadzēs pensionēties, vai arī netiks turpināti to kontrakti. Šīs izmaiņas tiks uzsāktas 2013. gadā un tiks pabeigtas piecu gadu laikā.

Atlikušajiem, aptuveni 47,5 tūkstošiem ierēdņu, vajadzēs nedēļā strādāt vismaz 40 stundas, tagadējo 37,5 vietā. Tiks paaugstināts arī to pensionēšanās vecums (no 63 līdz 65 gadiem) un samazināts brīvdienu skaits.

Eiropas Komisija šodien ir uzsākusi stratēģiju «Eiropa 2020», kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot Eiropas Savienības (ES) ekonomiku nākamai desmitgadei, Db informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.

Komisija ir noteikusi trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, proti, «gudra» izaugsme, veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību, ilgtspējīga izaugsme un iekļaujoša izaugsme – palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību.

Ir nosprausti pieci mērķi, ar kuriem noteikts, kas ES jāpanāk līdz 2020. gadam. Šo mērķu sasniegšanā gūtos panākumus mērīs, izmantojot piecus reprezentatīvus ES līmeņa pamatmērķus, kurus dalībvalstis tiks aicinātas pārņemt savos valsts mērķos, atspoguļojot šādas sākumpozīcijas: 75 % iedzīvotāju, kuri ir no 20 līdz 64 gadu vecumā, ir jābūt nodarbinātiem, 3 % no ES IKP jābūt ieguldītiem pētniecībā un izstrādē, ir jābūt sasniegtam «20/20/20» mērķiem klimata un enerģētikas jomā, skolu nebeigušo personu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 10 % un vismaz 40 % jaunākās, kā arī to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība, jāsamazinās par 20 miljoniem.

Eiropas Savienības (ES) valstu pārstāvju otrdienas sanāksmē viens no svarīgākajiem jautājumiem būs diskusija par iespējamo banku maksājuma un atsevišķa nodokļa ieviešana no finanšu darījumiem, jo valdības mēģina atrast veidu, kā aizsargāties no vēl vienas banku krīzes, raksta Associated Press.

ES līderi apspriedīs iespējamo banku maksājuma ieviešanu un finanšu transakciju nodokli, lai labāk kontrolētu tirgus spēkus un aizsargātu valstu finanses no izmaksām, kas rodas, sniedzot finansiālo palīdzību finanšu institūcijām.

Uztraukums par Eiropas ekonomiku un tās spēju tikt galā ar lieliem valdību parādiem ir samazinājies pēc labāku datu publicēšanas, nekā iepriekš tika gaidīts, Grieķijas progresa, stiprinot savas finanses, kā arī 91 ES bankas stresa testa rezultātiem. Turklāt pats sliktākais scenārijs, kas tika apspriests pirms dažiem mēnešiem, ietverot arī eiro sabrukumu, patlaban ir atlikts.

Tomēr amatpersonas joprojām neizslēdz iespēju, ka valdību parāda krīze atkal varētu atsākties, īpaši tādēļ, ka 16 eirozonas valdības šomēnes varētu emitēt vairāk parādzīmju nekā augustā. Eirozonas valdībām šomēnes jāatmaksā parādzīmes 80 miljardu eiro apmērā, no kuriem aptuveni 30 miljardi eiro jāatmaksā Itālijai vien. Parādzīmju pārdošanas rezultāti parādīs investoru attieksmi pret valdību finansēm.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Ja partijām neizdosies vienoties par ES komisāra amatam virzīto Jaunā laika (JL) līderi Solvitu Āboltiņu vai ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP), premjers Valdis Dombrovskis (JL) var izvirzīt partijām nepiederošu kandidātu, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Kā viena no iespējamajām kandidātēm tiek minēta ES Statistikas biroja departamenta direktore Inna Šteinbuka. Savukārt citi JL koalīcijas partneri uzskata, ka jālūdz šo amatu atkārtoti ieņemt tagadējam enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam.

To, kurš varētu būt Latvijas virzītais kandidāts, plānots apspriest nākamās nedēļas sākumā, sanākot kopā koalīcijā ietilpstošajām partijām. Iespējams, kandidāti tiks apspriesti valdības slēgtajā sēdē otrdien. JL šobrīd kā savu komisāra amata kandidāti izvirzījis Āboltiņu. Taču neoficiālās sarunās vairāki JL pārstāvji atzina, ka partijas līderei var traucēt nepietiekami plašās svešvalodu zināšanas, tāpat arī nespēja gūt citu partneru atbalstu. TP valdes ceturtdien oficiāli izvirzītā Riekstiņa piederība reitingos aizvien zemāk krītošajai partijai, kas tiek asociēta ar pēdējo gadu neveiksmīgo valsts politiku, var liegt iespēju viņam tikt pie šī amata.

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".