Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri.

Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?

Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Atsevišķu banku sniegto pakalpojumu cenas palielinājušās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada laikā kopējais finanšu pakalpojumu cenu līmenis palielinājies par 10%. Cenu izmaiņas lielākoties turpina skart skaidras naudas darījumus. Dažas bankas pilnībā atteikušās no skaidras naudas darījumiem filiālēs.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada sākumā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgajiem mēnešiem, finanšu pakalpojumu cenas augušas straujāk. Banku pārstāvji gan mierina, ka ikdienas pakalpojumiem būtiskas cenu izmaiņas nākotnē nav gaidāmas.

Patlaban bankas aizvien biežāk par maksājumu karti piedāvā norēķināties, veicot maksājumus ik mēnesi, nevis vienu reizi gadā no konta noņemot lielāku summu. Kā liecina laikraksta Dienas Bizness veiktā banku cenrāžu izpēte, ja maksājums tiek sadalīts 12 daļās, par klasiskās (visvairāk pieprasītākās) kartes izsniegšanu kredītiestādes iekasē 1–4 eiro un tikpat daudz arī ik mēnesi novelk no konta kā mēneša maksu, kopējai summai svārstoties starp 25 un 30 eiro. Līdzīgas cenas ir arī maksājumu kartēm, ja maksājums jāveic vienu vai divas reizes, taču tad šī summa sadalīta divās daļās – kā izsniegšanas un gada maksa.

Lai gan novērojumi liecina, ka situācija darba tirgū uzlabojas, tomēr tā joprojām ir nestabila, līdz ar to klienti, kas kavē aizdevumu atmaksu, bieži izvēlas risinājumus, kas sniedz īstermiņa atvieglojumus, stāsta banku pārstāvji.

«Par ilgtermiņa risinājumiem klienti domā retāk un bieži tiek izteikts apgalvojums, ka nākotnē situācija noteikti uzlabosies, kaut arī nav skaidrs redzējums, kā rezultātā tas varētu notikt,» norāda Nordea Kredītu departamenta vadītājs Rasmus Pētersons.

Viņš gan uzsver, ka pagājušā gada laikā uzņēmumiem izsniegto kredītu kvalitāte pakāpeniski uzlabojas. Problēmas ar kredītam maksājumu veikšanu lielākoties radās tiem uzņēmumiem, kuri jau iepriekš tika restrukturizēti. Līdz ar to sagaidāms, ka arī šajā gadā situācija turpinās uzlaboties.

Pārstrukturizējot aizdevumus vairumā gadījumu tiek lūgts vienkārši samazināts maksājums nesaucot konkrētu risinājumu. Tāpat bieži klienti vēlas pagarināt esošo risinājumu, norāda R. Pētersons.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, otrdien raksta laikraksts Diena.

Arī Dienas aptaujātās komercbankas norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaitam ir tendence pieaugt. Īpaši liela interese kredītņēmējiem ir par valsts galvojuma programmu mājokļu iegādei, kuras ietvaros tiek galvota daļa no pirmās iemaksas, tādējādi būtiski samazinot tās apjomu. Aptaujātās komercbankas norāda, ka vidēji pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem, kas tiek ņemti bez valsts galvojuma, ir 20% apmērā no pirkuma iegādes summas, savukārt ar valsts galvojumu - vidēji tā ir 6% apmērā no pirkuma iegādes summas. Te gan jābilst, ka pirmā iemaksa atkarīga gan no dzīvokļa atrašanās vietas, gan laika, kad tas celts, gan tā tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.

Finanšu nozares asociācija apkopojusi labāko praksi, lai informētu patērētājus par atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem Euribor pieauguma apstākļos.

Apkopotajā materiālā var atrast praktisku informāciju un risinājumus kā maksātspējas grūtībās nonākušie klienti var ērtāk sazināties ar savu banku, lai kopīgi rastu labāko risinājumu katrai konkrētajai situācijai.

Kopumā hipotekāro kredītņēmēju ar ķīlu skaits Latvijā ir aptuveni 124 tūkstoši cilvēku (kopā aizņēmēji un līdzaizņēmēji), un aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi eiro. Vidēji 72% no kredītņēmējiem ikmēneša maksājums saistībā ar Euribor likmes paaugstināšanu nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% kredīta līgumu maksājums ir mazāks nekā 350 eiro mēnesī.

Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Banku kredītportfelis šogad turpinās nedaudz samazināties, turklāt valdības virzītās izmaiņas nodokļu politikā arī nākamgad neveicinās bankas izsniegt kredītus uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Jau vēstīts, ka šā gada oktobrī ir auguši piecu Latvijas banku un trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir mazāki par banku amortizētajām kredītu summām, tādēļ arī 2010.gada oktobrī kredītportfelis kopumā turpināja sarukt un oktobra beigās sasniedza 14,5 miljardus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tverijons stāstīja, ka kreditēšanas atsākšana ir vitāli svarīgi dažāda lieluma uzņēmumiem, tomēr valdības fiskālie lēmumi arī turpmāk neveicinās bankas atsākt kreditēšanu. «Banku sektors nemitīgi dzird pārmetumus, ka netiek veicināta kreditēšana, tomēr valdība ar lēmumiem [paaugstināt nodokļus un ieviest finanšu stabilitātes nodevu] dara visu, lai kreditēšana tiktu bremzēta,» uzsvēra Tverijons.

Otrdien, 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā šā gada augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.

Tādējādi no šodienas iespējami zibmaksājumi starp AS «Citadele banka» klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. «ABN AMRO», «Bankia», «Erste», «Intesa Sanpaolo», «Raiffeisen», «SEB», «Unicredit» banku grupas).

«Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā,» uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. «Šodien zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku – AS »Citadele banka« un AS »SEB banka« (kura ar šodienu ir pievienojusies minētajai RT1 sistēmai) – klientiem. Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.»

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Latvijā banku sektoram nākamgad tiks uzlikta pamatīga nodokļu nasta, tāpēc apgrūtināt to ar vēl kādiem nodokļiem nebūtu pareizi, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs atgādināja, ka nākamgad banku sektoram būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, lai gan citās valstīs UIN likme ir apmēram 15%. Šis nodoklis no banku peļņas budžetam dos 140 miljonus eiro.

Tāpat patlaban Saeimā skatītie likuma grozījumi hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai no banku peļņas prasīs vēl 90 miljonus eiro, skaidroja Ašeradens.

"Esam sasnieguši to robežu, cik tālu var iet," teica finanšu ministrs.

Viņš arī pauda viedokli, ka mēģināt banku sektoram piemērot vēl lielākus nodokļus nebūtu pareizi, jo iedzīvotāju un uzņēmumu finansēšana Latvijā jau tāpat ir zemākā Eiropā, bet kādam finansēšanas pakalpojumi ir jāsniedz.

«Mēs redzam, ka investori ir atzinuši Latviju par miera ostu, īpaši tas attiecas uz nerezidentu sektoru, kurš novirza savus finanšu resursus uz Latviju. Pretstatā 2008. un 2009. gadam, kad visiem bija šaubas par Latviju un nerezidentu noguldījumi samazinājās, atsevišķiem tirgus dalībniekiem samazinājums bija liels,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Tagad redzam pretēju efektu - klienti, kuri globalizācijas rezultātā strādā visā pasaulē, skatās un saka - Latvija tagad izskatās kā miera un drošības osta. Tāpēc viņi parāda to ar savu izvēli, un nerezidentu noguldījumu apjoms pieaug - pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir aptuveni 10,5%, bet gada laikā - no pagājušā gada jūnija līdz šā gada jūnija beigām - pieaugums bijis aptuveni 27%,» stāstījis Zakulis. FKTK informācija liecina, ka nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas banku sektorā gada laikā palielinājies par 1,2 miljardiem latu un to īpatsvars kopējos noguldījumos ir tuvu 50%.

Jautāts, vai nerezidentu noguldījumos dominē NVS valstis, FKTK vadītājs atbildējis: «Šis bizness mums vēsturiski ir saistīts ar austrumu kaimiņiem. Mēs esam blakus. To labi redzam laikā, kad notiek Jaunais vilnis.»

Šī gada pirmajos mēnešos virknē plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par konkurences iespējamajām problēmām Latvijā, kas varētu būt viens no augstās (un ilgstoši noturīgās) inflācijas iemesliem. Daļā no ziņām piesauktas arī komercbankas, kas Latvijā esot pārāk atturīgas un piesardzīgas kreditēšanā.

Kopumā piekrītot, ka diskusija par Latvijas ekonomikas un konkurētspējas veicināšanu ir vērtīga, vēlos sīkāk pakavēties tieši pie tēzes par komercbankām un to kreditēšanas apstākļiem Latvijā.

Rakstā apskatīšu dažas no problēmām un jautājumiem, kas skar biznesa kreditēšanas tirgu Latvijā. Ikviena uzņēmuma, tai skaitā, bankas mērķis ir pelnīt sabalansējot un vadot riskus, kas ir atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis. Ņemot vērā, ka banku nozare ir viena no visvairāk regulētajām ne tikai no vietējām uzraudzības iestādēm, bet arī Eiropas Centrālās bankas, kuras noteikumi ir iekļauti risku modeļos, tas ietekmē aizdevuma cenu. Strādāt Latvijā (ar tādu vēsturisko pieredzi, kas ir bijusi tieši šeit), nozīmē strādāt augstāka riska un mazāk pievilcīgas biznesa vides apstākļos. Neskatoties uz visu minēto, banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī pēdējo gadu pieaugošie izsniegto jauno kredītu apjomi liecina, ka kreditēšanas tirgus attīstās.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Lietuvas valdības iecerētā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, jo samazinātos kredītinstitūciju spējas izturēt ekonomiskos satricinājumus, paziņoja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB pēc Lietuvas Finanšu ministrijas lūguma sagatavoja savu viedokli par ierosināto solidaritātes maksu, ziņojumā norādot, ka lielākas izmaksas un mazāka kreditēšana var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.

Ziņojumā Lietuvai ieteikts likumprojektu papildināt ar visaptverošu analīzi par iespējamām negatīvajām sekām banku sektoram, jo īpaši izskatot pagaidu solidaritātes maksas ietekmi uz banku ilgtermiņa rentabilitāti un kapitāla bāzi, kā arī jaunu kredītu izsniegšanu un konkurences apstākļiem tirgū, lai garantētu, ka tāds regulējums neapdraud finanšu stabilitāti, banku sektora elastību un novērš tirgus kropļošanu.

Pagaidu solidaritātes maksa varētu kavēt centienus piesaistīt jaunus noguldījumus un kreditēt reālo ekonomiku, brīdina ECB. Vienlaikus, kā norāda regulators, vietējiem un ārvalstu investoriem varētu kristies interese investēt kredītinstitūcijās, jo pagaidu solidaritātes maksa samazina kredītinstitūciju rentabilitātes prognozes. Turklāt likumprojekts varētu apgrūtināt kredītinstitūciju papildu kapitāla nodrošinājuma veidošanu un iespējamu turpmāku ekonomikas satricinājumu pārvarēšanu, lasāms ECB ziņojumā.