Pār Eiropu šīs nedēļas pirmajā pusē nobiruši vairāki ekonomikas dati. Tie atklājuši, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā decembrī palielinājusies līdz 1,3% atzīmei.

Vēl novembrī tā atradās pie 1% atzīmes, un oktobrī pie 0,7%. Reģiona pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, bijusi 1,3% apmērā.Ilgstoši spītīgi zemais patēriņa cenu pieaugums liek domāt, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būs jāturpina spert kādus izšķirīgākus soļus, lai reģiona inflāciju un ekonomikas aktivitāti atgrieztu uz noturīgāka pieauguma kursa.

ECB reģiona inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā. Problēma gan ir tā, ka grūti iedomāties, ko vēl lietas labā ECB varētu darīt. Likmes jau ir rekordzemas, un iestāde atsākusi arī savu gigantisko kvantitatīvās mīkstināšanas programmu (valstu un arī korporatīvā parāda izpirkšanu no tirgus uz savas bilances audzēšanas rēķina).

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas seko līdzi valstu progresam cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, oktobrī Islandi kopā ar Mongoliju un Zimbabvi pievienoja tā saucamajam pelēkajam sarakstam, kurā vēl atrodas tādas valstis kā Botsvāna un Sīrija. Tiek runāts, ka šajā sarakstā Islandi esot vēlējušās redzēt gan ASV, gan Apvienotā Karaliste.

Proti, tās ar Islandes precedentu gribējušas pasaulei demonstrēt, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ir ļoti nopietna.

Islandes nonākšana līdz banku kraham bija līdzīga daudziem citiem trekno gadu stāstiem, kad lēta aizņemšanās noveda pie neaptverama spekulāciju burbuļa. Proti, geizeru salas iedzīvotāji bez īpašas kaulēšanās gan spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem savā dzimtenē, gan bija izslavēti riskanto aktīvu pircēji ārpus valsts robežām. Dažkārt dzirdams salīdzinājums – ja ASV un Eiropa no vieglās naudas bija piedzērusies, tad Islande, kuras zvejnieki pārkvalificējās par baņķieriem, bija ballītes dalībniece, kura bezfilmā kaut kur planēja apkārt.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

• Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

• Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

• Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

• Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

• Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

• Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Nepieciešama aktīva darbība, lai krīzes situācijā pasargātu uzņēmumus, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ir aktīvi jāstrādā, lai pasargātu uzņēmumus, jo šī krīze, ja tā var teikt, var saslimdināt uzņēmumus. Ja mūsu uzņēmumi pazaudēs naudas plūsmas, būs bankroti, bet otrajā solī cilvēki var pazaudēt darbu," sacīja Rostovskis.

Pēc viņa teiktā, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi nepazaudē darbiniekus, krīzes dēļ radušās izmaksas būtu jāsadala starp darba devēju, darba ņēmēju un arī starp valsti.

Vienlaikus Rostovskis uzsvēra, ka krīzes laikā ir jāfokusējas uz galveno lietu, proti, jāpārvar šī krīze. "Jātiek cauri krīzei un tad var atgriezties normālā dzīvē. Skaidrs, ka agri vai vēlu ekonomika atgriezīsies normālā stāvoklī, tāpēc ir jāizdara viss, lai nepazaudētu cilvēkus," viņš pauda.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Zaļās enerģijas sektors pamazām atgūstas no nesenā krituma, kura laikā tajā dominēja milzīga darbavietu samazināšana, bankroti, kā arī politiskās diskusijas ASV.

Tiesa gan, investīcijas tīrās enerģijas sektorā kopš 2011. gadā sasniegtā augstākā līmeņa ir sarukušas par aptuveni 22%, pērn sasniedzot 314 miljardus ASV dolāru, liecina Bloomberg New Energy Finance apkopotie dati.

Kompānijas, piemēram, vēja enerģijas gigants Vestas un citas, ir pārstrukturizējušās. Kā jaunākajā 2014.gada pārskatā norāda Bloomberg New Energy Finance dibinātājs Maiks Lībrigs, investīciju kritums lielā mērā atspoguļo krītošās cenas, galvenokārt, vēja un saules enerģijas sektorā.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot tīrās enerģijas segmentus, kaspiesaistījuši lielākās investīcijas pērn!

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Tehnoloģiju kompānija "Amazon" iecerējusi nākotnē pārņemt tukšās lielveikalu ēkas ASV, pārveidojot tās par loģistikas centriem, raksta "The Wall Street Journal".

Ņemot vērā interneta tirdzniecības uzplaukumu, daudziem tirdzniecības centriem kļūst aizvien grūtāk finanšu rādītājus noturēt pozitīvā teritorijā, un pēdējo gadu laikā vērojami vairāku lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu bankroti, kā rezultātā to iepriekš izmantotās ēkas patlaban stāv tukšas. Pieaugot pasūtījumu apjomam, uzņēmums "Amazon" plānojis šīs ēkas pārņemt un ierīkot tajās loģistikas centrus.

Uzņēmums plāno pārņemt daļu ASV lielākā lielveikalu īpašnieka "Simon Property Group" tukšo ēku, pārveidojot to par noliktavām, kas apstrādā un nosūta klientiem preces, kas pasūtītas internetā.

Kompānija patlaban risina sarunas par bankrotējušo "Sears" un "JCPenney" ēku pārņemšanu. Tādējādi šīs ēkas tiktu atkal izmantotas, savukārt "Amazon" tas ļautu iegūt noliktavas ērtās vietās ātrākai pasūtījumu izpildei.

Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

Autopārvadājumu uzņēmumiem, kuriem ir līzingā ņemtas mašīnas, situācija ir smaga, un, ja tā neuzlabosies, tuvāko mēnešu laikā bankas sāks ņemt nost mašīnas un būs uzņēmumu bankroti, norāda Latvijas Autopārvadātāju nacionālās asociācijas (LANA) izpilddirektors Oskars Juhņevičs.

Valdība solījusi šajā jautājumā palīdzību, bet nekādi tas pagaidām neatspoguļojoties. «Saka - ejiet uz bankām un runājiet, taču, ja uzņēmējs ies uz banku, kā banka reaģēs? Paskatīsies, ka situācija ir slikta un sāks atņemt mašīnas, kamēr ir ko atņemt,» uzsver eksperts.

Nevajag kaut «kādas mutiskas garantijas», ko paužot satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), bet gan dokumentālas garantijas, kā Ministru kabineta noteikumi, kuros bankām būtu norādītas kompānijas, kurām šīs garantijas pienākas. «Es tādas neesmu redzējis. Varbūt kaut kur ir, bet pārvadātāji to nezina,» uzsver asociācijas pārstāvis.

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Zemo naftas cenu dēļ Ziemeļamerikā turpina samazināties jaunu urbumu skaits naftas un gāzes atradnēs, un, kā liecina Baker Hughes nozares apskats, marta otrajā pusē, salīdzinot ar marta vidu, jaunu naftas urbumu skaits ASV bija krities par 41 (līdz 825 jeb 51,2% no vēsturiskā vienas nedēļas maksimuma pagājušajā gadā – 1609 urbumiem). Šāds kritums ir procentuāli lielākais ASV kopš 1986. gada, un skaidrs signāls, ka slānekļa naftas un gāzes ieguves nozare, kuras produktivitāte atkarīga no jauniem urbumiem, nepiedzīvo labākās dienas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Par pierastu notikumu kļuvuši enerģētikas kompāniju bankroti ASV – pēdējais zināmākais maksātnespējas procesu uzsākušais uzņēmums ir Quicksilver Resources, kurš šādu soli spēra pēc tam, kad tā saistības divas reizes pārsniedza aktīvus – attiecīgi 2,4 un 1,2 miljardus ASV dolāru (attiecīgi 2,12 miljardi eiro un 1,11 miljardi eiro). Vēršas plašumā arī darbinieku atlaišana enerģētikas sektorā. ASV naftas un gāzes nozarē februārī darba vietu skaits tika samazināts par 8,5 tūkstošiem, turklāt tradicionāli tiek uzskatīts, ka līdz ar vienu nozarē strādājošo darbu zaudē arī vismaz 2–3 ar naftas un gāzes ieguvi saistīti cilvēki. Pēc dažām aplēsēm, kopējais zemo naftas cenu dēļ ASV darbu zaudējošo strādājošo skaits jau tuvojas 100 tūkstošiem cilvēku enerģētikas nozarē un 300 tūkstošiem cilvēku ar to saistītajos uzņēmumos un līgumstrādnieku vidū.

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.

Neziņa par plānoto valsts finansējumu ilgākā termiņā autoceļu būvētājiem liedz investēt, intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Attieksme pret nozari ir dīvaina. Nozarei nav nekā sliktāka kā neziņa un neskaidrība, kā arī raustīšanās - tā kā būs, tā kā nebūs, tā kā jāatbrīvo cilvēki, tā kā nav jāatbrīvo," pauda Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka autoceļu būvniecības nozarei šobrīd jāstrādā faktiski viena fiskālā gada ietvaros, kas ierobežo iespējas, piemēram, investēt autoceļu būves tehnikā. "Nav iespējams pieņemt lēmu par tehnikas iegādi, ja nezini, kas notiks nākamo 2-3 gadu laikā," teica Bērziņš.

Biedrības vadītājs norādīja, ja valsts finansējuma samazinājums nākamajā gadā būs tāds, kāds tas šobrīd ir paredzēts valsts budžetā, uzņēmumiem, visticamāk, ar strādājošo skaita samazināšanu nepietiks un sekos bankroti. "2021.gada budžetā mēs esam nonākuši sava veida ķīlnieku lomā," sacīja Bērziņš.

Šobrīd būvniecības nozares pastāvēšana ir apdraudēta, ja steidzami netiks veikts aktīvs darbs pie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanas nākošajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam, uzskata būvniecības un apdares materiālu vairumtirgotāja SIA EBS valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs.

Uzņēmējs norāda, ka šobrīd nozare stagnē un šī gada būvniecības un būvmateriālu tirgotāju apgrozījuma kritums varētu būt vidēji 15-30% apmērā, kas daļai uzņēmumu varētu nozīmēt arī bankrotu. Tādējādi pastāv būtiskas bažas par jaunu būvniecības nozares krīzi, kas varētu negatīvi ietekmēt arī valsts kopējo tautsaimniecības attīstību.

Kopumā Latvijai nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam no Eiropas Savienības fondiem piešķirts 4,4 miljardus eiro liels finansējums. Šobrīd ir noslēgti līgumi tikai par 5,4%, bet par pārējo nav sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šo naudas izmantošanu.

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad ir bijis diezgan aktīvs un izteikta īpašumu cenu lejupslīde nav notikusi. Pārmaiņas gan piedzīvo īres segments, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Pandēmijas ietekmē, izvēloties starp dzīvokli un māju, cilvēki biežāk nosveras par labu mājas iegādei. To parāda pieprasījuma pēc zemes un privātmājām. Tajā pašā laikā daļa cilvēku, kas bija nolēmuši 2020.gadā iegādāties īpašumu, ir atlikuši darījumu uz nenoteiktu laiku, jo saistībā ar Covid-19 ir neziņā par rītdienu," stāsta SIA Codo Real partneris Tomass Riksis.

Eksperti: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos 

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu...

Īres tirgū ir palielinājies piedāvājums, kas ir saistīts gan ar īstermiņa dzīvokļu pieplūdumu ilgtermiņa īrēs sektorā, gan ar to, ka daži attīstītāji, it īpaši luksusa segmentā, daļu no saviem dzīvokļiem piedāvājuši īrei. Lielāks piedāvājums ir viesis arī cenu korekciju - salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vidējā īres cena ir samazinājusies par aptuveni 10-15%, teic T.Riksis.

Viņam prieks, ka turpinās Rail Baltica projekts, jau nākamā gada sākumā sāksies vērienīgi būvdarbi, modernizējot centrālo mezglu. Rīgas iedzīvotājiem nāksies kādu laiku saskarties ar neērtībām, taču nākotnē Centrāltirgus rajons kļūs skaistāks, ērtāks, Maskavas priekšpilsēta - iedzīvotājiem draudzīgāka, kā rezultātā tur tiks attīstīti gan jauni projekti, gan renovētas ēkas, domā T.Riksis.

2021.gadā joprojām būs aktīvs vidējās klases jauno projektu tirgus; attīstītāji turpina būvēt, kā arī iegādāties jaunus zemes gabalus.

Šīns: Visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti 

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt...

Luksusa klases projektu attīstītāji šobrīd ir vairāk nogaidoši, jo piedāvājums ir mazliet lielāks nekā pieprasījums.

"Un visbeidzot jāpiemin jaunais īres likums, ko visi nozares profesionāļi gaida ar lielu nepacietību un kuram vajadzētu stāties spēkā 2021.gada sākumā. Tas palīdzēs sakārtot īres tirgu, veicinās jaunu īres namu attīstību un uzturēšanu, kā arī mazinās ēnu ekonomiku. Saistībā ar to ir arī jūtama investoru un attīstītāju pastiprināta aktivitāte īres namu segmentā," atklāj T.Riksis.

Arī Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis cerībās uz jauno īres tirgus regulējumu - tad valstī varētu kvalitatīvāk attīstīties īres tirgus, kā arī prognozējam veiksmīgāku sadarbību ar īres namu attīstītājiem.

"2020.gadā aktivitāte investīciju objektu tirgū nav norimusi. Daži no īpašumu pircējiem cerēja uz tirgus cenu būtisku korekciju, kura gan tā arī nenotika. Neapšaubāmi Covid-19 negatīvi ietekmēja viesmīlības, tirdzniecības un biroju platību segmentu. Tomēr vēlos izcelt Lidl aktivitāti tirdzniecības tīkla paplašināšanā. Tāpat ekspluatācija tika nodoti 44 tūkst. kvadrātmetru jaunu biroju platību, kas ir būtisks pieaugums šajā segmentā," komentē SIA Newsec LV valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs.

"Mūsu uzņēmums sekmīgi realizēja dažus lielākus pārdošanas darījumus (Berģu loģistikas centrs un tirdzniecības centrs Liepājā) investoriem, kas tikai apliecināja faktu, ka investoru apetīte objektu iegādei nav mazinājusies. Ja izdosies ierobežot Covid-19 izplatīšanos, prognozēju lielu tirgus aktivitāti visos nekustamā īpašuma segmentos," viņš prognozē.