Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Autotransporta regulāro pārvadājumu maršruta tīklā optimizācija varētu skart apmēram 5%, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

«Maršrutu tīklam uzlabojumi ir iespējami un noteikti ir nepieciešami. Mūsu piedāvājums (..) veido samazinājumu par nedaudz vairāk kā 5% no maršrutu tīkla. Ja mūsu maršrutu tīkls ir nedaudz vairāk kā 80 miljoni kilometru, tad mēs šajā gadījumā runājam par nedaudz vairāk kā četru miljonu kopējo samazinājumu,» teica Godiņš.

Viņš norādīja, ka gan 2016.gads, gan arī 2017.gads iezīmējās ar samērā būtisku finansējuma nepietiekamību, lai nosegtu zaudējumus, kas veidojas nodrošinot pakalpojumus esošā tīkla ietvaros. 2017.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu pasažieru skaits samazinājās par 12%, bet salīdzinājumā ar 2012.gadu kritums ir par gandrīz 20%. «Ja ieņēmumi samazinās, bet pieaug izdevumi, tad, pat ja maršruta tīkls nemainās, šis apmērs, kas ir nepieciešams, lai segtu zaudējumus, kļūst lielāks,» piebilda Godiņš.

Autotransporta direkcija nolēmusi anulēt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēja "Yandex Taxi" reģistrāciju, kā arī bloķēt mobilās lietotnes "Yandex Go" darbību, informē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, konstatējot, ka tā nodrošina aktīvu datu apmaiņu ar serveriem, kas ir izvietoti Krievijā.

Tādējādi visiem elektronisko sakaru komersantiem tiks nosūtīts pieprasījums bloķēt mobilo lietotni un tīmekļvietni "Yandex Go".

No trešdienas, 23.marta, pārvadātāji vairs nedrīkstēs izmantot mobilo lietotni "Yandex Go" un šis pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēs nodrošināt pakalpojumus Latvijas teritorijā, informēja Plone.

Viņa atzīmēja, ka atbilstoši Autopārvadājumu likumam autovadītājiem un pārvadātājiem, kuri turpinās izmantot "Yandex Go", var tikt piemērots sods par nereģistrētas tīmekļvietnes izmantošanu.

Autotransporta direkcija, veicot faktiskās situācijas novērtējumu attiecībā uz "Yandex Taxi" nodrošinātās mobilās lietotnes "Yandex Go" datu plūsmu, fiksēja IP adreses, uz kurām aplikācija "Yandex Go" nosūta un/vai saņem datus, un konstatēja, ka "Yandex Go" veic datu apmaiņu ar Krievijā esošiem serveriem, tādējādi secināts, ka dati par Latvijas teritorijā piedāvātajiem, pārvadātāja veiktajiem un atteiktajiem komercpārvadājumiem, autovadītājiem, transportlīdzekļiem, kā arī maksājumu karšu un veikto maksājumu dati tiek novirzīti iespējamai apstrādei un glabāšanai serveros, kas atrodas Krievijā.

Pēc 2021. gada pasažieriem daudzviet Latvijā kļūs izdevīgi izmantot vilcienus, bet autobusu maršrutus paralēli vilcieniem valsts nedotēs un biļetes tajos kļūs dārgākas.

Šādus rezultātus paredz jaunā sabiedriskā transporta koncepcija 2021. - 2030. gadam, kuru 17. maijā prezentēja VSIA Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits, informējot par vērienīgo valsts iepirkumu pasažieru pārvadājumu nozarē turpmākajiem 10 gadiem, kas noslēgsies šā gada novembrī.

Dotē aizvien vairāk

Izskaidrojot, kādēļ jāmaina situācija pasažieru pārvadājumos, K. Godiņš norādīja, ka pēdējos desmit gados dotāciju apjoms ir audzis ik gadu, tādēļ pieeja jāmaina konceptuāli.

«Viena no svarīgākajām valsts funkcijām sabiedriskā transporta nozarē ir nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti. Sabiedriskā transporta tīkls tieši atspoguļo to, kāda mums šī mobilitāte ir. Dotētais maršrutu tīkls Latvijā ir blīvāks nekā kaimiņvalstīs. Iedzīvotāju skaits Latvijā ir ievērojami sarucis, ir pieaudzis privāto transportlīdzekļu lietotāju skaits un samazinājies pasažieru skaits sabiedriskajā transportā. Ir jāmaina pieeja,» norādīja K. Godiņš.

Lielākais risks neiekļūt autobusos jauno ietilpības prasību dēļ ir pasažieriem Pierīgā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

"Lielākoties risks ar neiekļūšanu autobusā varētu būt tikai un vienīgi Pierīgā rīta un vakara stundās, kad ir lielāks pasažieru skaits, kas dodas uz darbu vai no darba," teica Godiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Autotransporta direkcija ir lūgusi pārvadātājus, kur tas ir iespējams, nodrošināt lielākas ietilpības autobusus, ja ir saredzams risks, ka pasažieru skaits varētu pārsniegt atļautos 50% no ietilpības, vai arī nodrošināt papildu reisus, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat Godiņš atzina, ka pilsētas satiksmē sabiedriskā transporta pasažieru skaitu izkontrolēt ir grūtāk, jo pasažieri transportlīdzeklī iekāpj pa visām durvīm, tādējādi, piemēram, "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļos sēdvietas tiks marķētas, bet vilcienos konduktori centīsies pasažierus novirzīt uz vagoniem, kuros cilvēku ir mazāk.

Autotransporta direkcija (ATD) saistībā ar AS "Liepājas autobusu parks" nespēju izpildīt visus paredzētos reisus pieļauj iespēju pārtraukt līgumu ar pārvadātāju, intervijā Latvijas Radio sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

7.jūlijā, ir sasaukta Sabiedriskā transporta padomes ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts jautājums par "Liepājas autobusu parka" nespēju izpildīt visus paredzētos reisus, kā arī ir sākta sistemātisko pārkāpumu uzskaites procedūra, kas var novest arī pie tā, ka līgums var tikt pārtraukts, ja uzņēmums netiks galā ar šo problēmu.

K.Godiņš skaidroja, ka "Liepājas autobusu parks" nespēj izpildīt visus paredzētos reisus saistībā ar šoferu trūkumu.

"Situācija nav apmierinoša. Katru dienu tiek komunicēts ar uzņēmuma vadību, tostarp arī vakar [5.jūlijā] bija tikšanās ar "Liepājas autobusu parka" valdi un padomi, kurā ATD norādīja, ka situācija nav pieņemama un ir nepieciešams maksimāli ātrs risinājums," teica K.Godiņš.

Autopārvadājumu tirgū arvien izteiktāks kļūst autovadītāju deficīts, tāpēc jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" diskusijā "Drošas satiksmes ABC - Auto, Bizness, Cilvēks 2022" atzina nozares eksperti.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informēja, ka pasažieru pārvadājumos autovadītāju vidējais vecums patlaban ir 54 gadi, kravu pārvadājumos - 50 gadi, bet vilcienu mašīnistiem - 45 gadi.

Godiņš atzina, ka jāmeklē risinājumi, kā paātrināt jauniešu iespējas iegūt atbilstošās kategorijas vadītāju apliecības un iesaistīties autopārvadājumu tirgū. Kā vienu no risinājumiem Godiņš piedāvāja atbilstošu mācību programmu iekļaušanu arodskolu vai augstskolu programmās.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Arī Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš piekrita, ka autovadītāju apmācība būtu iekļaujama tehnsiko skolu un augstskolu mācību programmās. Tāpat būtu jāveicina apmācības pie darba devēja, vai pēc darba devēja pieprasījuma.

Tāpat Godiņš norādīja, ka autovadītāju deficīta viens no risinājumiem ir trešo valstu pilsoņu piesaiste. Piemēram, Latvijā patlaban nodarbināti 6000 autovadītāji no trešajām valstīm, taču tas ir mazāk nekā Lietuvā.

Autopārvadājumu uzņēmuma AS "Delta LV" valdes priekšsēdētājs Aigars Freibergs ieteica atjaunot iespēju iegūt B un C autovadītāja kategoriju jau vidusskolā, jo tas paātrinātu jauniešu iespējas iegūt kravas automašīnu un autobusu vadītāju kategorijas.

Freibergs arī vērsa uzmanību, ka C-E kategoriju licences iegūšana izmaksā 1500-2000 eiro, un ne katrs jaunietis to var atļauties. Freiberga ieskatā būtu nepieciešamas kādas valsts atbalsta programmas, kas segtu šīs izmaksas. Freibergs piebilda, ka, piemēram, "Delta LV" finansē licences iegūšanu, parakstot līgumu, ka jaunietis pēc licences iegūšanas trīs gadus nostrādā uzņēmumā.

AS "Aldaris" valdes locekle Elīna Aščuka norādīja, ka autovadītāju deficīta apstākļos aug arī darba algas un šī profesija ir labi apmaksāta. Vienlaikus Aščuka uzsvēra, ka ir jāceļ nozares prestižs, jo joprojām valda stereotipisks priekšstats, ka tas ir smags, netīrs un slikti apmaksāts darbs.

2019. gada otrā ceturkšņa dotācijas aizturēšana līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai ir pašreizējais risinājums jau vairāk nekā mēnesi ilgajā strīdā par uzņēmumu Rīgas satiksme un Rīgas mikroautobusu satiksme veikto invalīdu pārvadājumu uzskaiti.

Sabiedriskā transporta padome 29. martā atbalstījusi Autotransporta direkcijas (ATD) priekšlikumu apturēt 2,2 miljonus lielo avansa dotāciju par pasažieru ar invaliditāti pārvadājumiem līdz maijam. «Direkcija krasi norobežojas no vēlmes pārvadājumu jautājumu politizēt. Mūsu nolūks ir gūt skaidrību par dotācijas izlietojumu. Paralēli notiek darbs pie valstī vienotas sistēmas izveides, kas izslēgs vairumu šā brīža strīdu cēloņu,» intervijā Dienas Biznesam uzsver ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Līgums ar Rīgas domi

Jautāts par RMS pārmetumiem, ka uzņēmums tiek nomelnots, izteicis pat gatavību tiesāties un nesaskata pārkāpumus savā darbībā, K. Godiņš norādīja, ka izteiktās šaubas par neatbilstībām RMS un RS invalīdu pārvadājumu uzskaitē nav kāda uzņēmuma vainas apstiprinājums. Tieši tādēļ šobrīd konkrēts lēmums attiecas uz Rīgas domi.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu uz Krieviju un Baltkrieviju būtiski samazinās, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kravu pārvadājumi uz Krieviju un uz Baltkrieviju šobrīd turpinās, bet, pēc jaunākajiem datiem, ir novērojams būtisks apmēru samazinājums, tostarp pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš kravu pārvadājumu atļauju skaits uz Baltkrieviju samazinājās par 20%, bet uz Krieviju - par 33%.

"Šāda tendence, visticamāk, turpināsies," sacīja K.Godiņš.

Uz minētajām valstīm pārsvarā notiek tranzīta kravu pārvadājumi vai arī pasta pārvadājumi.

K.Godiņš pastāstīja, ka kravu pārvadātājiem nākas pavadīt ļoti ilgu laiku uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, tostarp, iebraucot Latvijā no Krievijas, rindā uz robežas nākas pavadīt pat 10-12 dienas Terehovā un 8-10 dienas Grebņevā, savukārt, iebraucot no Baltkrievijas, Silenes robežkontroles punktā rindā nākas pavadīt sešas dienas, bet Pāterniekos - četras dienas. Šāda gaidīšana sarežģī, kā arī sadārdzina pārvadājumus.

Autotransporta direkcija (ATD) piedāvājusi Konkurences padomes (KP) lēmumā par neatļautu vienošanos iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata, piektdien preses konferencē sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Vienlaikus ATD ir gatava lauzt līgumus ar šiem pārvadātājiem gadījumā, ja KP lēmums kļūst galīgs un nepārsūdzams pēc tiesas lēmuma.

Līgumu laušana ar pārvadātājiem uz savstarpējas vienošanās pamata varētu būt iespējama, ja tam ir pārvadātāju piekrišana, turklāt katrā no lotēm piekrišana nepieciešama no tā pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kuri veic pārvadājumus šajā lotē, teica Godiņš.

Tāpat līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būs iespējama brīdī, kad iestāsies pakalpojuma nepārtrauktība. ATD ir vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad tiek lauzti līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

No rītdienas, 8.jūlija, stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā tiek veikti iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un kāda ir norēķinu kārtība par attiecīgajiem pakalpojumiem, informē Autotransporta direkcija.

Normatīvajos aktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro neregulārajiem pārvadātājiem, lai varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, tādējādi negodprātīgiem pārvadātājiem liedzot iespēju uzdoties par regulāro pārvadājumu veicējiem un kropļot konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū. Paredzams, ka, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem efektīvāka kļūs pasažieru pārvadātāju identifikācija un kontrole, ko nodrošina Valsts policijas, pašvaldību policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Autotransporta direkcijas darbinieki.

Taksometru nozare pēc ārkārtējās situācijas valstī ir spējusi strauji atgūties un šobrīd, salīdzinot ar periodu pirms krīzes, taksometru pārvadājumos kritums ir tikai 10%, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš stāstīja, ka taksometru pārvadājumos krīzes sākuma posmā kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija 60% apmērā.

Godiņš skaidroja, ka taksometru pārvadājumus ietekmēja darba specifikas maiņa, jo arvien vairāk cilvēku pārgāja uz attālināto darbu, kā arī cilvēku pārvietošanās biežuma maiņa. Turklāt liela ietekme bija arī piektdienas un sestdienas vakariem ar izklaides vietu apmeklēšanu, kas tika ierobežota un mazinājās.

"Šī nozare ir spējusi atgūties gandrīz visstraujāk, un nepilnus 10% atpaliek no tā, kādi rādītāji bija pirms krīzes," teica Godiņš.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta - pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu - plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

Autobusu šoferu trūkumu varētu risināt ģenerālvienošanās nozarē, intervijā stāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka šoferu trūkuma problēma ir ne tikai Latvijā, bet kopumā visā Eiropā, un ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī kravu pārvadājumu nozarē. Var aizstāt atsevišķus šoferus slimošanas vai atvaļinājuma laikā, bet lielu rezervju nav nevienam, turklāt lielu rezervju nav arī pilsētu pārvadātājiem.

"Mēs uzskatām, ka ģenerālvienošanās būtu viens no variantiem, kas ļautu saglabāt un piesaistīt nozarei šoferus," teica ATD vadītājs, vienlaikus piebilstot, ka šajā gadījumā visām pusēm ir jāspēj meklēt kompromisus un sarunāties.

Pēc Godiņa teiktā, ja izdotos noslēgt ģenerālvienošanos, tas būtu signāls visai nozarei, arī tiem, kas domā par ienākšanu tirgū, bet, ja kāds iestājas tikai par sava viedokļa pārstāvēšanu, tad kompromiss nav iespējams.

Nākamajā gadā Latvijas autopārvadātāju veikto komercpārvadājumu kravu apgrozība būs lielāka nekā šogad, aģentūrai LETA norādīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš pauda, ka, izanalizējot šī gada pēdējo deviņu mēnešu rādītājus, redzams, ka lielāks kritums bijis tikai 2016.gadā, kad dažādi politiskie lēmumi un sankcijas pret Krieviju atstāja negatīvu iespaidu uz Latvijas pārvadātājiem. 2018.gada rādītāji praktiski ir 2017.gada līmenī, bet šogad jau ir vērojams kravu apgrozības palielinājums. Turklāt pieaug arī transportlīdzekļu skaits, ar kuriem kravas tiek vestas.

"Tas ļauj secināt, ka Latvijas pārvadātāji pamazām ir piemērojušies situācijai, turpinot veiksmīgi darboties starptautiskajos autopārvadājumu tirgos," norādīja Godiņš, piebilstot, ka savukārt izsniegto atļauju skaits turpinās samazināties un, lai arī Krievijas tirgus joprojām ir viens no dominējošajiem, Latvijas autopārvadātāji galvenokārt darbojas Eiropas tirgū.

Autotransporta direkcija sadarbībā ar plānošanas reģioniem ir vērsusies pie pašvaldībām ar lūgumu apzināt skolēnu maršrutus, lai vērtētu, cik lielā mērā šie maršruti pārklājas ar reģionālo pasažieru pārvadātāju maršrutiem, informē direkcijas pārstāvji.

Kopumā piecos plānošanas reģionos pašvaldības organizē skolēnu pārvadājumus 964 maršrutos. Lai nogādātu skolēnus mācību iestādē un pēc tam – atpakaļ mājās, mācību gadā skolēnu autobusi nobrauc aptuveni 8,5 miljonus kilometru. No 119 Latvijas pašvaldībās skolēnu pārvadājumus organizē 101.

Pašvaldību organizēto skolēnu maršrutu un reisu plānošana nav savstarpēji saskaņota ar plānošanas reģioniem un Autotransporta direkciju, radot liekas izmaksas ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij. Tādēļ ir uzsākta skolēnu maršrutu izvērtēšana, lai iegūtu detalizētu informāciju par to, kur tie pārklājas ar regulāro pasažieru pārvadātāju maršrutiem un reisu izpildes laikiem un kur tos būtu lietderīgi aizstāt ar sabiedriskā transporta reisiem. Tiklīdz tiks izvērtēti skolēnu maršruti, Autotransporta direkcija plāno individuāli uzrunāt katru pašvaldību, lai rastu kopēju risinājumu.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

Taksometru jomu un pārvadājumus ar baltajiem numuriem cer sakārtot ar bargākiem sodiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No piektdienas pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz republikas pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni, bet pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili (baltajiem numuriem un netrafarētiem auto) drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), kuru izsniedz valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD). Savukārt tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili ir tādai personai, kuras stāžs, vadot B transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta ATD taksometru vadītāju reģistrā, paredz Autopārvadājumu likums. Bez sodu palielināšanas par likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumiem nozarē gan gaidāms lielāks bardaks, izriet no nozares uzraugu un spēlētāju teiktā.

Reģionālo autobusu reisu neizpildes galvenie iemesli šogad decembrī ir autoceļu sliktais stāvoklis un šoferu slimošana, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Tostarp viņš norādīja, ka galvenais iemesls reisu neizpildei decembrī bija saistīts ar autoceļu slikto stāvokli, kad slidena vai aizputināta autoceļa dēļ reiss netika izpildīts līdz galam vai arī reisu nācās atcelt. "Šādu iemeslu decembrī bija salīdzinoši daudz," atzīmēja Godiņš.

Tāpat viņš sacīja, ka otrs izplatītākais iemesls reisu neizpildei šogad decembrī ir saistīts ar autobusu šoferu slimošanu. "Ir pārvadātāji, kuriem pat 20-30% ir atvērtas slimības lapas," teica ATD valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ar autobusu vadītāju slimošanu saskaras pārvadātāji visā Latvijā.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Autotransporta direkcijā (ATD) saistībā ar degvielas cenu pieaugumu, lūdzot pārskatīt līgumcenu, šobrīd vērsušies trīs reģionālie pārvadātāji, kuriem izmaksu pieaugums ir no 15% līdz 19%, norādīja ATD pārstāve Zane Plone.

ATD ar lūgumu pārskatīt līgumcenu ir vērsies SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis", SIA "Gulbenes autobuss" un SIA "Balvu autotransports". Pārvadātāji, vēršoties ATD, norādījuši, ka izmaksu palielinājums ir robežās no 15% līdz 19%.

Saņemtie iesniegumi tiek vērtēti, atzīmēja ATD pārstāve.

Jautāta, vai saistībā ar degvielas cenu pieaugumu varētu būt jāpārskata arī biļešu cenas reģionālajā sabiedriskajā transportā, Plone norādīja, ka jautājums par tarifu izmaiņām nav virzīts un patlaban to darīt nav plānots.

Jau ziņots, ka aprīļa sākumā Sabiedriskā transporta padomes sēdē ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš norādīja, ka saistībā ar degvielas cenu pieaugumu ATD individuāli izvērtēs pasažieru pārvadātāju iesniegumus, lai vērstos Ministru kabinetā un lūgtu papildu finansējumu sadārdzinājuma kompensēšanai.