Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un valdes loceklis Modris Jaunups šodien, 21.aprīlī, ir atstājuši valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatus, informē ATD pārstāvji.

Amatu turpmākā izpilde nav iespējama, ņemot vērā politiķu spiedienu veikt darbības, kas neatbilst spēkā esošajām tiesību normām un nākotnē var radīt negatīvas sekas uzņēmumam un valstij.

Godiņš uzsver, ka, prettiesiski laužot līgumus, ATD valdei personīgi nāktos atbildēt ar savu mantu tiesas priekšā, kā arī tas radītu būtiskas sekas uzņēmumam un valstij.

"Mēs neesam gatavi veikt prettiesiskas darbības tikai tāpēc, ka, iespējams, atsevišķi politiķi vēlas iet kāda pārvadātāja pavadā. Šis ir viens no lielākajiem konkursiem neatkarīgās Latvijas vēsturē, summas ir iespaidīgas, un bija prognozējams, ka būs pārvadātāju cīņas, publiski nomelnojot direkciju. Tomēr nebijām gatavojušies, ka šajās cīņās iesaistīsies politiķi," skaidro Godiņš. Viņš norāda, ka darbu ATD sāka 2015.gada februārī un vairāk nekā astoņu gadu laikā kopā ar kolēģiem ir ieviesti vairāki pakalpojumi e-vidē, paplašinātas uzņēmuma darbības jomas, nodrošināta stabila un nepārtraukta uzņēmuma darbība, kā arī veicināta uzņēmuma izaugsme un reģionālā sabiedriskā transporta sistēmas reorganizācija Latvijā atbilstoši vienotiem kvalitātes standartiem.

Autotransporta direkcijai (ATD) trešdien mainījies pagaidu valdes sastāvs, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Par pagaidu valdes locekli ievēlēts SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, savukārt pagaidu valdes priekšsēdētājs paliek līdzšinējais - Artūrs Caune.

SM skaidro, ka trešdien notika ATD dalībnieku sapulce, kurā pieņēma lēmumu par pagaidu valdes sastāva maiņu, jo līdzšinējā pagaidu valdes locekle Svetlana Mjakuškina iesniedza paziņojumu par amata atstāšanu.

Ministrijā norāda, ka ievēlētajam pagaidu valdes loceklim Vectirānam ir ilglaicīga pieredze satiksmes un transporta jomā, papildinot, ka viņš ir bijis Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Rīgas domes Satiksmes departamentā. Patlaban Vectirāns strādā SM, kur viņa pienākumos ir ilgtspējīgas valsts politikas izstrāde un īstenošana transporta nozares autosatiksmes apakšnozarē - autoceļu un ceļu infrastruktūras satiksmes drošības jomā.

Autotransporta direkcija (ATD) bateriju elektrovilcienu iegādes iepirkumā turpina vērtēt personu apvienības "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") piedāvājumu, aģentūrai LETA pavēstīja ATD pārstāvji.

Jautāti, cik ilgi šī vērtēšana vēl turpināsies, ATD pārstāvji aģentūrai LETA atbildēja, ka "piedāvājuma vērtēšana tiks pabeigta iespējami ātrāk un bez liekas kavēšanās".

Iepirkumu bateriju elektrovilcienu iegādei ATD izsludināja 2022.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka ATD šī gada aprīlī iepirkumā saņēma divus piedāvājumus, taču no tiem atbilstošs konkursa prasībām un vērtējams bija tikai personu apvienības "Škoda" piedāvājums.

Atbilstoši jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegādes iepirkuma prasībām pretendentiem, kuri konkursa pirmajā kārtā tika atzīti par atbilstošiem nolikumā noteiktajām prasībām, - "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF), "Škoda" un "Stadler Polska" - līdz 25.aprīlim bija jāiesniedz piedāvājumi.

AS "Nordeka" līdz šim autobusu parka atjaunošanā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro un tuvākajos mēnešos ieguldīs vēl 10 miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Jauni autobusi ir paredzēti, lai apkalpotu pasažieru pārvadājumus maršruta tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", kur "Nordeka" no 1.jūlijā gatavojās pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības.

Par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus šajās divās maršruta tīkla daļās "Nordeka" gatava iestāties arī tiesā, un šobrīd gatavo kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, lai pārsūdzētu Valmieras administratīvās tiesas lēmumu atcelt vienošanās par līgumu izpildes pagarināšanu reģionālo maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

Peršteins norāda, ka martā un aprīlī kopā "Nordeka" saņem 17 ar dīzeļdegvielu darbināmus mikroautobusus "Mercedes Benz Sprinter", 10 bezizmešu autobusus "Universals OPP 907", kā arī 37 "Iveco Crossway Line", kas ir lielas ietilpības autobusi, 70% no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums, jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Akcionāru sapulcē ievēlēta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (ATD) valde.

Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Dins Merirands, savukārt par valdes locekli ar kompetenci pakalpojumu nodrošināšanas jautājumos autopārvadājumu jomā ievēlēts Kristaps Krūmiņš. Jaunā uzņēmuma valde darbu uzsāks šī gada 20.aprīlī, un tās darbības termiņš ir noteikts uz pieciem gadiem.

"Vēlos pateikties ATD pagaidu valdes priekšsēdētājam Artūram Caunem un pagaidu valdes loceklim Tālivaldim Vectirānam par ieguldīto darbu uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Sagaidām, ka jaunā valde turpinās jau uzsākto darbu sabiedriskā transporta nozares darbības uzlabošanā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes attīstību. Novēlu jaunajai valdei izturību un veiksmi profesionālajos izaicinājumos!" komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", trešdien žurnālistiem pavēstīja KP.

Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Dīzeļvilcienos, kas brauc Pļaviņu virzienā, A, B un C zonās plānots noteikt papildu piemaksas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Direkcijā norāda, ka dīzeļvilcienos, kas brauc Pļaviņu virzienā, A, B un C zonās plānots noteikt viena eiro piemaksu, bet Krāslavas un Rēzeknes ekspresvilcienos paredzēts noteikt vēl papildu piemaksu viena eiro apmērā.

Piemaksu mērķis ir veicināt Pierīgas pasažieru motivāciju vairāk izmantot elektrovilcienus, kas savukārt nebrauc, piemēram, līdz Daugavpilij, Krāslavai un Rēzeknei.

Plašāku komentāru par izmaiņu stāšanos spēkā ATD nesniedza, bet norādīja, ka konceptuāli apstiprinātās izmaiņas vēl ir nepieciešams detalizēti saskaņot ar visiem iesaistītajiem, tostarp pārvadātājiem, reģioniem, pašvaldībām un citiem.

Tādējādi piemaksas attiecīgajos dīzeļvilcienos attieksies uz pasažieriem, kuri brauc posmā Rīga-Lielvārde.

Reģionālo autobusu reisu neizpildes galvenie iemesli šogad decembrī ir autoceļu sliktais stāvoklis un šoferu slimošana, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Tostarp viņš norādīja, ka galvenais iemesls reisu neizpildei decembrī bija saistīts ar autoceļu slikto stāvokli, kad slidena vai aizputināta autoceļa dēļ reiss netika izpildīts līdz galam vai arī reisu nācās atcelt. "Šādu iemeslu decembrī bija salīdzinoši daudz," atzīmēja Godiņš.

Tāpat viņš sacīja, ka otrs izplatītākais iemesls reisu neizpildei šogad decembrī ir saistīts ar autobusu šoferu slimošanu. "Ir pārvadātāji, kuriem pat 20-30% ir atvērtas slimības lapas," teica ATD valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ar autobusu vadītāju slimošanu saskaras pārvadātāji visā Latvijā.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Autotransporta direkcijas (ATD) jaunieceltais valdes priekšsēdētājs Dins Merirands par vienu no uzdevumiem uzskata izvest no krīzes attiecības ar pasažieru pārvadātājiem.

Tostarp Merirands intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka viņš ir gatavs runāt ar visiem pārvadātājiem. "Esmu gatavs runāt ar visiem pārvadātājiem, un par viņiem būs neitrāls juridisks vērtējums, nevis kāda pagātnes pieredze vai tas, ko viņi ir vai nav izdarījuši pagātnē," viņš sacīja.

Tāpat starp paveicamajiem uzdevumiem Merirands minēja pastāvīgu līgumu noslēgšanu tīkla daļās "Sigulda, Limbaži" un "Cēsis", kā bateriju elektrovilcienu iepirkuma tālāku virzīšanu, kas šobrīd ir priekšpēdējā solī pirms līguma noslēgšanas.

"Tie ir īstermiņa mērķi šai vasarai un rudenim," pauda Merirands.

Savukārt, runājot par ilgtermiņa mērķiem, viņš atzīmēja, ka uzdevums ir turpināt plānot un pielāgot sabiedriskā transporta tīklu valstī.

Jāvērtē iespēja pārtraukt līgumus ar trim kartelī iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Domāju, ka ir jāizskata arī iespēja, ka šiem komersantiem jau esošie, noslēgtie līgumi būtu jāpārtrauc. Ja tam būs juridisks pamats esošajā regulējumā, tad noteikti šādu soli vajadzētu spert," sacīja Vitenbergs, komentējot Konkurences padomes (KP) lēmumu par kopumā 1,975 miljonu eiro soda naudas piemērošanu AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" par aizliegtu vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.

Viņš arī norādīja, ka konstatētais pārkāpums ir smags un šis nav arī pirmais KP paziņojums par karteli Latvijā, tādējādi ir jābūt mācībai. "Domāju, ka te vajadzētu būt rūgtai mācībai gan šiem komersantiem, gan arī citām nozarēm," teica satiksmes ministrs.

Pasažieru pārvadātājs ar autobusiem AS "Nordeka" nepiekrīt Konkurences padomes (KP) lēmumam par soda naudas piemērošanu saistībā ar kompānijas dalību aizliegtā vienošanās, pauda kompānijas vadība.

""Nordeka" apstiprina, ka ir viens no pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem, pret ko ir vērsusies KP," norādīja kompānijā, uzsverot, ka "Nordeka" nepiekrīt KP lēmumam - uzņēmums nav ņēmis dalību aizliegtā vienošanās, kas būtu pretrunā Konkurences likumam un Eiropas Savienības tiesību normām.

Divu miljonu eiro sods trim sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem  

Konkurences padome (KP) konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem...

Sīkākus komentārus "Nordeka" sniegs pēc detalizētas iepazīšanās ar KP lēmuma pilno tekstu.

Jau vēstīts, ka KP ir konstatējusi trīs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju ar reģionālajiem autobusiem aizliegtu vienošanos, kopumā piemērojot naudas sodus teju divu miljonu eiro apmērā. Plašāk par pieņemto lēmumu KP informēs trešdien preses konferencē plkst.10.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Iepriekš AS "Liepājas autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns norādīja, ka attiecīgais KP lēmums ietekmē arī kompāniju, tādēļ "Liepājas autobusu parks" tuvākajā laikā padziļināti iepazīsies ar KP lēmuma pilno tekstu, lai varētu sniegt plašākus komentārus par situāciju.

""Liepājas autobusu parks" savā profesionālajā darbībā ievēro visas likuma prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai Konkurences likuma pārkāpšanu. Pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju, "Liepājas autobusu parks" lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību," pauda kompānijā.

Savukārt Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji norādīja, ka Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz izslēgt pretendentu no dalības iepirkumā, konstatējot, ka pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, nav attiecināmas uz jau noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līdz ar to ATD nav tiesīga lauzt noslēgtos iepirkuma līgumus, pamatojoties uz KP pieņemtajiem lēmumiem.

Darbi jauno staciju izbūvē Bolderājas līnijā ir aizkavējušies un visdrīzāk tiks pabeigti 2024.gadā, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka platformu modernizācijas projektā paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - "Iļģuciems" un "Bolderāja".

"Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam," minēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot līniju Rīga-Cēsis, viņš norādīja, ka, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, papildinot, ka šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum.

"Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk," atzīmēja Pļavnieks.

ATD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023.gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022.gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 37 377 783 pasažieri, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023.gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.

ATD apkopoto statistikas datu analīze pa sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023.gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā - 22,51 miljoni pasažieru, kas ir par 4% vairāk, nekā 2022.gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,68 miljoni pasažieru. 2023.gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023.gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri.

Latvijā komercpārvadājumu tālāko attīstību ir diezgan grūti paredzēt, jo tā ir atkarīga no pašu pārvadātāju intereses, intervijā aģentūrai LETA sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Dins Merirands.

Atsaucoties uz pārvadātājiem, kuri ir sākuši komercpārvadājumus, pausto, Merirands norādīja, ka klientu atsaucība ir labāka, nekā bija plānots, kas varētu iedrošināt arī citus pārvadātājus pievērsties komercreisiem.

"Pirms kāda laika direkcija veica arī pārvadātāju aptauju, un tur bija vēl diezgan daudz virzienu, kuros pārvadātāji redz potenciālu darbībai uz komerciāliem pamatiem," sacīja Merirands.

Tostarp viņš skaidroja, ka pārvadātājiem ir interese par garākiem maršrutiem Vidzemē, kā arī interese ir par reisiem ne tikai uz Rīgu, bet arī par reģionālas nozīmes pilsētu savienošanu.

Merirands minēja, ka pandēmija bija galvenais iemesls, kāpēc neizdevās faktiski visi komercreisi, kuri toreiz tika sākti, jo būtiski samazinājās pasažieru skaits, kā arī bija būtiski ierobežojumi pašos transporta līdzekļos.

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Koncernam Latvijas dzelzceļš viņš ieteic mazināt administrāciju, Rail Baltica projektā atklājis kavēšanos par vairākiem gadiem, bet par finansējumu vietējo ceļu sakārtošanai J.Vitenbergs paredz vienu no galvenajām Satiksmes ministrijas cīņām šajā budžetā.

Fragments no intervijas

Finanšu ministrija pērn informatīvajā ziņojumā norāda uz vispārējās valdības komersantu bilancēm ar negatīvu zīmi. Starp tiem parādās arī AS Pasažieru vilciens. Ko tas praktiski nozīmē - kapitālsabiedrība šogad būs papildus jāatbalsta?

Ar Pasažieru vilciena bilancēm vēl neesmu iepazinies, bet, runājot gan par autobusu, gan vilcienu pārvadājumiem, jāsaka, ka pasažieru skaits nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tā ir galvenā problēma. Kritums ir ievērojams, un valstij ir jānodrošina pasažieru pārvadājumi visā Latvijā, kas nozīmē dotācijas. Pieņemu, ka vairumā gadījumu, ja mēs nedotētu pārvadājumus, komersanti pārtrauktu pārvadājumus un sabiedriskā transporta nebūtu.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Liepāja, savukārt no 3. maija maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, informēja uzņēmumā.

“Esam priecīgi, ka ar Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas (ATD) un Liepājas domes svētību mums ir izdevies nokļūt tur, kur esam, un varam paziņot sākuma datumu pasažieru komercpārvadājumiem šajos reģionālās nozīmes maršrutos,” saka “Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

Jau ziņots, ka pērnā gada novembra vidū “Lux Express” iesniedza pieteikumu Autotransporta direkcijai iekļaut maršrutus Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils komerciālo reģionālās nozīmes maršrutu sarakstā un izsniegt “AS Lux Express Estonia” uz tiem maršruta atļaujas.

Visi reisi maršrutos Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils tiks veikti ar 2023. gadā ražotajiem autobusiem “Irizar i6s Efficient”. Šie autobusi ir gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie “Lux Express” autobusi. Tiem ir par 30 % mazāka gaisa pretestība un vismaz par 13 % mazāk izmešu un degvielas patēriņa. Turklāt visos autobusos būs pieejamas tualetes, wi-fi, mediju ekrāni ar saturu arī latviski, kā arī bezmaksas karstie dzērieni, skaidroja A. Ķibēns.