Latvijā komercpārvadājumu tālāko attīstību ir diezgan grūti paredzēt, jo tā ir atkarīga no pašu pārvadātāju intereses, intervijā aģentūrai LETA sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Dins Merirands.
Atsaucoties uz pārvadātājiem, kuri ir sākuši komercpārvadājumus, pausto, Merirands norādīja, ka klientu atsaucība ir labāka, nekā bija plānots, kas varētu iedrošināt arī citus pārvadātājus pievērsties komercreisiem.
"Pirms kāda laika direkcija veica arī pārvadātāju aptauju, un tur bija vēl diezgan daudz virzienu, kuros pārvadātāji redz potenciālu darbībai uz komerciāliem pamatiem," sacīja Merirands.
Tostarp viņš skaidroja, ka pārvadātājiem ir interese par garākiem maršrutiem Vidzemē, kā arī interese ir par reisiem ne tikai uz Rīgu, bet arī par reģionālas nozīmes pilsētu savienošanu.
Merirands minēja, ka pandēmija bija galvenais iemesls, kāpēc neizdevās faktiski visi komercreisi, kuri toreiz tika sākti, jo būtiski samazinājās pasažieru skaits, kā arī bija būtiski ierobežojumi pašos transporta līdzekļos.
"Viena atziņa, ko mēs no tā laika esam guvuši un ko šobrīd ar grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir plānots labot, ir kompensācijas par pasažieriem, kuriem ir braukšanas maksas atvieglojumi," pauda Merirands, piebilstot, ka pašreizējais regulējums nosaka, ka komercreisos tie ir pašu pārvadātāju izdevumi.
"Garajos maršrutos tas nebija tik izteikti, bet it īpaši īsajos komercmaršrutos Pierīgā pārvadātāji sūdzējās, ka pasažieru, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, skaits tomēr ir ievērojams un tas izjauc aplēses par komercreisu ekonomisko pamatotību," norādīja ATD vadītājs.
Viņš atzīmēja, ka patlaban gan Satiksmes ministrijā, gan Saeimā ir viedoklis, ka valsts šīs izmaksas pārvadātājiem varētu kompensēt, papildinot, ka Saeimā par šiem grozījumiem likumā varētu lemt rudens sesijā.
Runājot par komerciālo reisu attiecību pret valsts dotētajiem reisiem, Merirands norādīja, ja tiek atrisināts jautājums par pasažieru, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, pārvadāšanu komercreisos, tad faktiski pazūd arī nepieciešamība paralēli nodrošināt dotēto maršrutu, par ko iepriekš bija diskusijas, jo bija variants, ka komercreisos braukšanas maksas atvieglojumi netiek piemēroti.
"Tas gan ir mans minējums, bet visdrīzāk tur, kur ir arī dotētie reisi, nevajadzētu nolaisties zem līmeņa, kur to ir mazāk par trešdaļu, jo mums vienmēr ir jāpatur prātā, ka komercpārvadājumu veicējs kaut kādu iemeslu dēļ savu darbību var pārtraukt un tad radīsies nepieciešamība steidzamā kārtā ielikt atpakaļ noteiktu dotēto reisu skaitu," pauda Merirands.