ASV pārdzīvotais finanšu satricinājums investīciju banku dēļ atsauksies arī uz Latviju, jo saglabāsies augstas kredītu likmes.
Aptaujātie finanšu tirgus speciālist lēš, ka atbalsis Latvijā no Volstrītas giganta Lehman Brothers (LB) pieteiktā bankrota var būt dažādas - sākot ar resursu cenu un līdz ar to kredītu sadārdzināšanos un beidzot ar lielākiem mīnusiem pensiju plānos, kuros piesaistītie līdzekļi vairāk ieguldīti akcijās. Akciju cenas pasaules biržās pēdējās dienās piedzīvo lielāko kritumu kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā. «Tikai pirmdien visā pasaulē no akciju indeksu kritumiem zaudējumi bija 10 mljrd. eiro. Un otrdien tas turpinās,» tā ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Viņš domā, ka ietekme Latvijā, vismaz pagaidām, būs psiholoģiska. AB.LV galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis norādīja, ka LB krahs parādīja finanšu krīzes dziļumu, ko tagad pārdzīvo gan amerikāņu, gan pasaules banku sistēma. Pēc viņa teiktā, šīs banku krīzes būtiski atšķiras no ASV banku krīzes 80.gados, kad gruva tikai nelielas bankas - šodien krīze faktiski skārusi sistēmu veidojošas finanšu iestādes. «Nenoteiktība un uzticības zaudēšana pasaules starpbanku tirgū noveda līdz «kredītu krīzei» - būtiskam kreditēšanas apjomu samazinājumam, kas jau palēninājis pasaules ekonomikas pieauguma tempus. Abas krīzes izsauca pesimisma vilni gan pasaules akciju, gan obligāciju tirgū, kur zaudējumi kopš 2007. gada augusta jau mērāmi vairākos desmitos triljonu USD,» tā viņš.
Saglabāsies dārgi
Baņķieri kā vienu no sekām ASV ceturtās lielākās investīciju bankas bankrota dēļ min nervozitātes un banku savstarpējās neuzticēšanās saglabāšanos. Nordea bankas vadītājs Valdis Siksnis skaidroja, ka LB ir ļoti liela organizācija un gandrīz visas bankas pasaulē kaut kādā veidā un lielākā vai mazākā mērā ar viņiem sadarbojās. «Rezultātā šobrīd ir nervozitāte, jo nav pietiekami skaidra informācija par to, cik, kam, kas ir,» tā viņš. V. Siksnis norādīja, ka jau pēc slikto kredītu krīzes ASV bija pieaugusi nervozitāte, finanšu resursi bija sadārdzinājušies. Viņš minēja, ka toreiz bankas, kas līdz tam aizņēmās naudu par Euribor vai zem tā, bija spiestas maksāt virs Euribor 10 līdz 50 un pat 100 bāzes punktus. «Bija jau parādījušās cerības, ka ar laiku saduļķotais ūdens noskaidrosies, situācija normalizēsies, tomēr LB paziņojums par bankrotu sūta signālus, ka varbūt sliktākais vēl nav aiz mugursas. Šis paziņojums kā minimums situācijas normalizēšanos atliek uz nezināmu laiku. Tādējādi finanšu resursu piesaiste bankām saglabāsies par paaugstinātām cenām, jo brīdis, kad uzlabosies likviditāte, attālinās. Saspringtā situācija vēl kādu brīdi būs,» tā V. Siksnis. Pēc viņa rezumētā, ja banka piesaista dārgāku naudu, tā attiecīgi nevarēs tik lēti kā līdz tam naudu aizdot saviem klientiem. V. Siksnis domā, ka nervozitātes periods saglabāsies, līdz bankas paziņos 3. vai pat 4. ceturkšņa rezultātus. «Bankas būs spiestas parādīt, kā uz tām atsaukušies LB notikumi. Ceru, ka tā nebūs, bet nav izslēgts domino efekts, proti, ja kādai bankai vienlaikus ar citām problēmām papildus būs problēmas saistībā ar LB, tad tas var radīt arī citus bankrotus. Ja globāli notiek problēmas, tad Latvija nav nedz īpaši labākā, nedz sliktākā situācijā,» tā V. Siksnis. Lai gan pašai Nordea bija nenozīmīgi darījumi ar LB, tomēr banka spiesta strādāt nervozajā finanšu tirgū. «Uz mums līdz šim situācija ASV ir atstājusi mazu iespaidu un ceru, ka tā būs arī turpmāk. Baltijas valstīs, tostarp Latvijā papildus tam, ka pasliktinās makroekonomiskais fons, nāk arī globālās likviditātes izaicinājumi. Šādas situācijas lielākas bankas pārdzīvo labāk, bet var skart mazākas bankas,» tā V. Siksnis. Pēc L.Aļšanska secinātā, šogad jūtami samazinājās sindicēto kredītu apjomi Latvijas bankām un pieauga to likmes. «Tas jau sekmē stingrākus banku kreditēšanas nosacījumus biznesam un fiziskām personām. Bet tas jau ir sitiens ekonomikai, kas kļuva par vienu no iemesliem ekonomikas kritumam. Ja krīze vadošo pasaules nāciju finanšu sistēmā turpināsies, tad mēs atkal jutīsim to savos maciņos, jo ekonomiski esam atkarīgi no šo valstu veselības,» viņš prognozēja, piebilstot, ka jautājums, cik ilgi un cik dziļi var iet šī finanšu krīze, vēl ir atvērts. Latvijas GE Money uzņēmumu grupas vadītājs Dmitrijs Cimbers minēja, ka atšķirībā no Krievijas finanšu tirgus sabrukuma 1998. gadā Latvijas ekonomiskās saites ar ASV ir daudz vājākas, jo Latvijā šobrīd dominē Skandināvijas un Rietumeiropas kapitāls, tādējādi tiešajam efektam uz Latvijas finanšu sistēmu nevajadzētu būt lielam. «Negatīvi varētu tikt ietekmēti tie uzņēmumi, kuru produkcija tiek pārdota ASV tirgū,» tā viņš.
Banku rokās
Tādējādi sanāk, ka gan privātpersonas, gan uzņēmēji šobrīd spiesti maksāt augstākas procentu likmes (gan tāpēc, ka saglabājas augstākas starpbanku likmes, gan pieaugušas banku pievienotās likmes) lielā mērā šo notikumu rezultātā, rezumēja V. Siksnis. Tomēr viņš norādīja, ka pievienoto likmju kredītiem pieaugums ir salīdzinoši nenozīmīgs pret tām svārstībām, kas var notikt ar bāzes procentu likmēm (līdz ar to starpbanku likmēm - Euribor, Libor, Rigibor). Ja iepriekš pievienotās likmes bija 0,5 %, tad tagad līdzīgiem darījumiem likmes pieaugušas līdz 1.2-1.5 %. Tikmēr bāzes likmju svārstības nosaka centrālo banku politika, un to svārstības var būt lielākas: ir bijuši gan 2 %, gan 7 %,» tā V. Siksnis. Viņš minēja, ka patlaban Eiropas un ASV centrālām bankām ir grūti izšķirties par pareizo politiku, jo inflācijas rādītāji ir augsti, kas savukārt liek turēt augstas likmes. No otras puses ekonomika sāk stagnēt, dažās valstīs pat ir recesija un no šī viedokļa procentu likmes vajadzētu samazināt, bet augstas inflācijas apstākļos to nevar darīt. «Šobrīd pozitīvi ir tas, ka, samazinoties patēriņam, samazinājusies naftas cena un, ja tā turpinās samazināties, tad arī inflācija varētu atslābt, kas ļautu centrālajām bankām samazināt procentu likmes, stimulējot ekonomiku, likviditāti,» lēsa V. Siksnis. «Tuvākā laika tendences būs atkarīgas no situācijas finanšu tirgos. Pēdējā laikā tirgos ir dominējušas negatīvās tendences, bet neizpaliek arī pozitīvas ziņas, piem., Fannie Mae, Freddie Mac restrukturizācija, papildus likviditātes pieejamība no centrālo banku puses, iespējamā bāzes likmju samazināšana, izejvielu un naftas cenu kritums un citi. Tuvāko nedēļu norises prognozēt ir ļoti grūti. Tās būs atkarīgas no ASV valdības rīcības, centrālo banku likviditātes politikas un tālākām ziņām no finanšu sektora. Pašreizējās problēmas ir laba skola esošajām investīciju bankām. Rezultātā finanšu sektors pēc krīzes iznāks viennozīmīgi spēcīgāks un ar augstāku ienesīgumu, taču pārejas periods būs grūts un sāpīgs. Palielinoties kredītresursu cenām un riska prēmijai, pastāv iespēja, ka sadārdzināsies arī Latvijas finanšu tirgum pieejamie resursi,» atzina Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
Mīnuss uzkrājumos
Aktīvu pārvaldes kompānijas norāda uz citiem «mīnusiem», kas jau redzami 2. pensiju līmeņa plānos. Pagaidām lielāko mīnusu (-9.23 %) kopš gada sākuma uzrāda Hansa Fondu pārvaldītais aktīvais pensiju plāna Hansa pensiju IP Dinamika, tas skar gandrīz 340 tūkst. iedzīvotāju. Dinamikā piesaistītie līdzekļi daļēji (ap 40 %) tiek ieguldīti akcijās, tostarp ASV un Eiropas akciju tirgos. H. Švarcs norāda, ka Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības (līdz 2009.g. pavasarim - Hansa Fondi) pārvaldītais aktīvais pensiju plāns saglabā likumā atļauto ekspozīciju uz akciju tirgiem. Krītoties akciju cenām, samazinās ienesīgums. «Uzturot vienmērīgu akciju īpatsvaru ieguldījumu portfelī, akciju cenām krītoties, rodas iespēja akcijas iegādāties ievērojami lētāk nekā iepriekš, kas veido labu pamatu spēcīgiem investīciju rezultātiem, akciju cenām atsākot augšupeju. Pensiju fondiem ir ilgtermiņa mandāts, tāpēc pensiju stratēģija netiek izstrādāta dažām nedēļām vai mēnešiem, bet gan gadiem uz priekšu. Pensiju plāna dalībniekam svarīgākais rādītājs ir uzkrātais kapitāls pensionēšanās brīdī, kas Dinamikas dalībniekam ir vidēji pēc 31 gada,» tā H. Švarcs.
