ANO izjūt finansiālas grūtības, jo virkne valstu nav tās budžetā samaksājušas dalības maksu, paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Pēc viņa teiktā, jūnija beigās ANO budžetā trūka 139 miljoni dolāru. «Mūsu naudas rezerves tik agrā gada posmā nekad nav bijušas tik zemas,» sacīja Gutērrešs, norādot, ka tāda līmeņa organizācija kā ANO nedrīkst nonākt uz bankrota sliekšņa.

No ANO 193 dalībvalstīm līdz jūlijam savas dalības maksas bija samaksājušas tikai 112, turklāt naudu nav pārskaitījusi ASV, kas ir lielākais donors un kuras maksājumi veido 22% ANO budžeta.

ANO budžetu 2018.-2019.gadam 5,4 miljardu dolāru apmērā 2017.gada decembrī apstiprināja ANO Ģenerālā asambleja. Šajā summa neietilpst nauda, kuru ANO tērē miera uzturēšanas operācijām, kas ir aptuveni 6,7 miljardi dolāru 2018.-2019.gadam.

ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien atbalstīja pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu palestīniešu pašpārvaldei. No 193 ANO dalībvalstīm par palestīniešu iesniegtās rezolūcijas projektu balsoja 138, bet pret – deviņas valstis. 41 dalībvalsts, tostarp Latvija, balsojumā atturējās.

Starp valstīm, kas balsoja pret rezolūciju, bija ASV un Izraēla.

ASV jau paziņojušas, ka ceturtdienas ANO Ģenerālās asamblejas balsojums radījis «šķērsli» ceļā uz mieru starp palestīniešiem un Vašingtonas tuvo sabiedroto – Izraēlu.

«Šodienas neveiksmīgā un kontrproduktīvā rezolūcija rada turpmākus šķēršļus ceļā uz mieru. Tāpēc Savienotās Valstis balsoja pret to,» uzrunājot Ģenerālo asambleju, norādīja ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa.

Tikmēr palestīnieši Rietumkrastā un Gazas joslā ANO balsojumu sveica ar gavilēm un šāvieniem gaisā. Gazas joslā valdošās islāmistu kustība Hamas pavēstīja, ka balsojums ir uzvara.

Cilvēktiesību aizstāvji vērsušies tiesā pret Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO) cerībā panākt kompensāciju izmaksu holeras upuriem Haiti. Viņi uzskata, ka slimības izplatībā vainojami ANO miera uzturētāji, vēsta Reuters.

Prasība tiesā iesniegta pēc tam, kad ANO oficlāli paziņojusi, ka neizmaksās simtiem miljonu ASV dolāru kompensācijas holeras upuriem Haiti. Ar holeru kopš 2010. gada oktobra saslimuši vairāk nekā 650 tūkst. Haiti iedzīvotāju, un tā ir prasījusi vairāk nekā 8,3 tūkst. iedzīvotāju dzīvības. «Pirms tam holera Haiti nav plosījusies vairāk nekā simts gadus, un par tās uzplaiksnījumu atbildīgi ANO militārie spēki,» pauda Ira Kurzbana (Ira Kurzban), kas kopā ar Starptautisko advokātu biroju (Bureau des Avocats Internationaux, BAI) un Haiti taisnīguma un demokrātijas institūtu (Institute for Justice and Democracy in Haiti, IJDH) trešdien paziņoja par vēršanos tiesā pret ANO. ANO militārie spēki izveidoja bāzi netālu no Haiti garākās upes Artibonites, un tajā nopludināja notekūdeņus, kas izraisīja holeras saslimšanas gadījumus, kas vēlāk pārauga epidēmijā, norādījuši cilvēktiesību aizstāvji.«Holera ir viegli ārstējama, ja valstī ir tīrs ūdens un sanitārija,» pauda I. Kurzbana, norādot, ka ANO jāatbild par savas rīcības sekām.

Ceturtdien sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, reaģējot uz ziņām, ka Krievija Ukrainā iesūtījusi regulāro karaspēku, lai sniegtu atbalstu tur esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bandām.

Ir saņemts apstiprinājums, ka notiks publiskais brīfings - atklāta sēde, kurā ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Džefrijs Feltmans informēs par notiekošo, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks.

Sēde, kas sasaukta pēc Lietuvas pieprasījuma, sāksies plkst.19.00 pēc Latvijas laika ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

Krievijai tiks pieprasīts paskaidrot, kāpēc Ukrainā ir tās karaspēks, žurnālistiem pavēstīja Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Grānts, kas pārstāv pašreizējo ANO Drošības padomes prezidējošo valsti. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas regulārā armija tagad ir Ukrainā.

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

Vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO bēgļu aģentūra.

Sīrijas bēgļi devušies uz kaimiņvalstīm un lielākais to īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Gandrīz miljons Sīrijas bēgļu – 700 tūkstoši devušies uz Libānu, saistībā ar ko šajā valstī pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Aptuveni puse Sīrijas bēgļu ir bērni, no kuriem trīs ceturtdaļas ir vecumā līdz 11 gadiem. Tikai nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem bēgļu gaitās esošajiem bērniem turpina izglītību un ANO brīdina, ka Sīriju pēc kara beigām sagaida «zaudētās paaudzes» rašanās.

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar ANO ĢA prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, lai apliecinātu Latvijas atbalstu globālajam daudzpusējo attiecību modelim (multilaterālismam) ar ANO tā centrā un Latvijas iesaisti ilgtspējīgas attīstības, klimata jautājumu un digitālo jautājumu virzībai ANO.

Tikšanās laikā Ņujorkā E.Rinkēvičs pauda stingru Latvijas atbalstu efektīvai daudzpusējo attiecību sistēmai ar ANO tās kodolā. «Mēs redzam ANO kā centrālu daudzpusējās diplomātijas forumu, kurā visām valstīm – lielām un mazām – ir viena balss, un kurā visas var strādāt kopā pie globālu problēmu risinājumiem, tādiem kā attīstības veicināšana, nabadzības mazināšana, rīcība pret klimata pārmaiņām, drošība. Atbalstām, ka šīs tēmas ir Ģenerālās Asamblejas 74.sesijas uzmanības centrā,» uzsvēra E.Rinkēvičs.

Ministrs apliecināja Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbības jomā, gan nacionālā līmenī, gan iesaistoties Eiropas Savienības (ES), ANO un Pasaules bankas aktivitātēs.

Rīsu cena Ziemeļkorejā palielinājusies no pieciem tūkstošiem vonu (aptuveni pieci dolāri) līdz deviņiem tūkstošiem vonu (aptuveni desmit dolāru) par kilogramu rīsu. Cenas, nereti pat 70%, apmērā kāpušas arī citām pārtikas precēm, vēsta Global Post.

Cenu kāpums, visticamāk, esot skaidrojams ar Ķīnas varasiestāžu darbībām, kas pēdējā laikā uzsākusi stingrāku kontrabandas apkarošanu uz Ziemeļkorejas robežas. Stingrāka robežkontrole ir daļa no neoficiālām sankcijām, kas vērstas pret komunistisko režīmu pēc tam, kad tas veica kodolizmēģinājumus.

Rīsu cenas kāpumu vissāpīgāk izjutīs Ziemeļkorejas vienkāršie, nabadzīgie iedzīvotāji. Jau patlaban ANO aplēsusi, ka miljoniem Ziemeļkorejas bērnu netiek pietiekams uzturs.

Tikmēr ANO Drošības padome Ziemeļkorejai piemērojusi jaunas sankcijas, kas līdz šim ir visstingrākās. Saskaņā ar sankcijām, starptautiskā sabiedrība vērsīsies pret Ziemeļkorejas finanšu transakcijām, valsts diplomātu aktivitātēm un preču plūsmu uz komunistisko režīmu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš 25.septembra uzturas darba vizītē ASV, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Vizītes pirmajā dienā R.Vējonis piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. «Svarīgi, ka ANO Drošības padome turpina pastāvīgi sekot līdzi un diskutēt par situāciju Ukrainā, lai arī diemžēl tā pašlaik nespēj nodrošināt ANO hartas izpildi, garantējot tur notiekošā konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā,» to tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu uzsvēra R. Vējonis.

Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu.

Krievija militāro mācību ietvaros pie Ukrainas austrumu robežas izvietojusi artilēriju un aptuveni divus simtus tanku, medijam Amerikas Balss pauda Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs (Юрий Сергеев), ziņo Korrespondent.

«Dienvidaustrumu pusē mēs esam pamanījuši lielu artilērijas koncentrāciju, tankus un personālu no Centrālajiem un Ziemeļu rajoniem, kā arī reaktīvos mīnmetējus «Grad», kas ir ļoti bīstams ierocis, kuru izmantoja Čečenijā,» stāstīja J. Sergejevs.

«Krievija cenšas savai iespējamai agresijai mēģina piešķirt leģitīmu raksturu, kā tas tika darīts, piemēram, Abhāzijā vai Krimā, kur viņi atbalstīja nelielu separātistu grupu, kas sagrāba varu parlamentā un pēc tam pieņēma lēmumu sarīkot referendumu un pasludināt pussalas neatkarību,» pauda Ukrainas vēstnieks ANO.

Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins (Виталий Чуркин) Krievijas telekanālā Rossija 1 pavēstīja, ka Maskava var izmantot Krievijas Federācijas padomes sniegto atļauju Kremlim izmantot Krievijas armiju Ukrainā. Tāpat viņš norādīja, ka ANO ir sašķelta un nespēj nodrošināt mieru Ukrainā, tādēļ Krievija varētu reģionā ievest savus «miera uzturētājus». Krievijas vēstnieks ANO apgalvoja arī, ka Maskavai ir «starptautiski tiesisks pamats miera uzturētāju» ieviešanai Ukrainā. Viņš piesauca 2008. gada konfliktu Kaukāzā, kad Krievija pielietoja agresiju pret Gruziju, kā ANO statūtu normu par pašaizsardzību piemērošanas piemēru. Jāatgādina, ka rietumvalstis Krievijas agresiju nav atzinušas par tiesisku.

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Radio jokdaru pāris apmuļķojis ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu, izliekoties par Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu, vēsta metro.co.uk.

ANO Ģenerālās asamblejas laikā trešdien, kas B. Kimūnam ir ļoti noslogots laiks, komiķu duetam bijusi nepieciešama vien mazāk kā stunda, lai ANO ģenerālsekretāru sasauktu pie telefona.

B. Kimūns bijis aizņemts ar pasaules līderu satikšanu, kad saņēmis telefona zvanu no Hārpera.

Ieguvis viena no ietekmīgākajiem politiķiem pasaulē uzmanību viltus premjerministrs atvainojies, ka neapmeklē ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmi Ņujorkā, paskaidrojot, ka ir pārāk aizņemts ar matu ķemmēšanu.

Septembra nogalē Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Klimata samits, no kura vairums cilvēku zina vien zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanos, kas, kopumā ņemot, ir visnotaļ precīza – īsumā pārfrāzējot, ka tas viss ir naudas dēļ, «kā jūs uzdrīkstaties». Nelaime, ka šis emocionālais stāsts var tikt grozīts to pašu peļņas interešu vārdā un, visticamāk, tas arī notiek.

Samita galaziņojumā ir par 65 pasaules lielāko vietējo ekonomiku apņemšanos mazināt siltumnīcas efektu, ir par to, ka 70% valstu, tostarp Latvija, plāno līdz 2020. gadam pastiprināt nacionālās darbības vai jau ir sākušas to darīt. ANO mājaslapā var atrast katras valsts konkrētās akcijas un realizētājus. Ir uzņēmumi, kuru aktīvos ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, kas apstiprinājuši darbības, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Ir ANO skaidra norāde par to, ka zaļā ekonomika ir jāizvēlas, lai tur lūst vai plīst, un drudžaina darbība notiek visā pasaulē.

Ir arī 500 zinātnieku pētījums, kas liecina, ka nekādas trauksmes klimata jomā nemaz nav un viss ir viena liela neefektīva naudas tērēšana!

Tuvāko nedēļu laikā Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūrai var pietrūkt esošo līdzekļu, lai uzturētu gandrīz miljonu Sīrijas bēgļu, kas apmetušies Libānā.

Līdzīgas problēmas pastāvot arī citās Sīrijas kaimiņvalstīs, kurās patvērumu meklējuši no pilsoņkara plosītās valsts aizbēgušie. Gan Turcijas, gan Jordānijas un Irākas varasiestādes norāda, ka lielais bēgļu pieplūdums rada problēmas.

Paredzams, ka, situācijai paliekot nemainīgai, sākot ar 1. oktobri Libānā esošajiem vairāk nekā 720 tūkstošiem Sīrijas bēgļu sāks pietrūkt pārtikas. Iepriekš ANO bēgļu uzturēšanai vienojās piešķirt aptuveni 1,3 miljardus eiro, tomēr no šīs summas šobrīd saņemti tikai 27%.

Db.lv jau vēstīja, ka vairāk nekā divi miljoni Sīrijas iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās, lai izvairītos no šo valsti pārņēmušā pilsoņu kara, atklājusi ANO Bēgļu aģentūra. Sīrijas bēgļu lielākais īpatsvars ir Jordānijā, Libānā un Turcijā. Saistībā ar ievērojamo bēgļu pieplūdumu šajās valstīs pieaugusi sociālā un politiskā spriedze. Saskaņā ar ANO datiem – bēgļu gaitās devušies Sīrijas iedzīvotāji pārsniedz jebkuras citas nācijas bēgļu skaitu.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

ANO amatpersonas un dalībvalstis pirmdien uzteica visu dalībvalstu apstiprināto dokumentu, kas paredz līdz 2030.gadam izskaust nabadzību un badu.

Pēc trīs gadus ilgušām pārrunām visas 193 ANO dalībvalstis svētdienas vakarā apstiprināja globālos attīstības mērķus nākamajiem 15 gadiem. Pasaules līderiem vēl tie formāli jāapstiprina ANO samitā septembrī.

Dokuments, izvirzot 17 vispārējus mērķus un 169 mērķus specifiskās pozīcijās, paredz izbeigt nabadzību un badu, nodrošināt sociālo vienlīdzību, aizsargāt vidi un veicināt līdzsvarotu attīstību visā pasaulē.

Daļa no attīstības plāna būs arī vispārējā vienošanās par klimata izmaiņām, kuru paredzēts pieņemt decembrī Parīzē. Tajā aicināts steidzami rīkoties, lai novērstu klimata izmaiņas.

ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns atzina, ka pasaules sabiedrība veido vēsturi, apstiprinot drosmīgu, ambiciozu un pārveidojošu plānu, kas tiek dēvēts par līdzsvarotās attīstības mērķi pēc 2015.gada.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ceturtdien aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, piebilstot, ka Maskava «nevar izslēgt» kara iespējamību starp Krieviju un Savienotajām Valstīm.

Ar šo paziņojumu Ņebenzja nācis klajā pēc ANO drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pieņemt lēmumu par triecienu Sīrijai, kas tiek turēta aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

«Tūlītējā prioritāte ir novērst kara draudus,» žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks. «Mēs ceram, ka nenonāksim līdz punktam, kad atpakaļceļa vairs nebūs.»

Uz jautājumu, vai viņš ar to domājis karu starp ASV un Krieviju, Ņebenzja atbildēja: «Mēs diemžēl nevaram izslēgt nevienu no iespējām, jo dzirdam paziņojumus, kas nāk no Vašingtonas. Tie ir ļoti kareivīgi.»

Tikmēr Baltais nams pēc ASV Nacionālās drošības padomes sēdes, kas notika ceturtdienas pēcpusdienā, paziņojis, ka Tramps vēl nav pieņēmis «galīgo lēmumu» par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Tā Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

10. aprīlī Ņujorkā tika parakstīts kopīgs komunikē, ar kuru tika nodibinātas Latvijas Republikas un Libērijas Republikas diplomātiskās attiecības.

Kopīgo komunikē par abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanu Latvijas vārdā parakstīja ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks un Libērijas vārdā – ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā Mardžona Kamara (Marjon V. Kamara).

Abu valstu vēstnieki pauda gandarījumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu, kas tālāk sekmēs abu valstu sadarbību divpusējā līmenī un starptautiskajās organizācijās.

Abu vēstnieku sarunas laikā tika pārrunātas Latvijas un Libērijas prioritātes ANO, sadarbības iespējas globālo attīstības mērķu pēc 2015. gada izstrādē un dzimumu līdztiesības jautājumos. Vēstnieki sarunā uzsvēra nepieciešamību veicināt starpreģionālo dialogu ANO un iespējas to darīt arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015. gada pirmajā pusē.

Ukrainas krīzes dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest 34 000 ukraiņu, pirmdien paziņoja ANO.

ANO norāda, ka tā Ukrainā identificējusi 19 tūkst. pārvietotu personu, taču vietējo varasiestāžu aplēses liecina, ka rajonos, kuros ANO neveic novērošanu, savas mājas bijuši spiesti pamest vēl 15 tūkst. cilvēku.

Vēl pagājušajā mēnesī ANO paziņoja, ka kopš Ukrainas krīzes sākuma tur savu dzīvesvietu bijuši spiesti pamest vismaz 10 tūkst. cilvēku, norādot, ka vissmagāk cietusi Krimas tatāru kopiena.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.