Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

ASV prezidents Donalds Tramps bija palīdzējis saviem vecākiem izvairīties no nodokļu maksāšanas miljoniem ASV dolāru apmērā, kā arī bija saņēmis vairāk naudas no sava tēva nekustamo īpašumu impērijas, nekā bija apgalvojis, otrdien ziņoja laikraksts «The New York Times».

Tramps «deviņdesmitajos gados piedalījās šaubīgās nodokļu shēmās, tai skaitā tiešas krāpniecības gadījumos, kas ievērojami palielināja bagātību, ko viņš saņēma no saviem vecākiem», apgalvoja laikraksts.

Tramps daudzkārt ir sacījis, ka viņš, veidojot savu bagātību, esot saņēmis maz palīdzības no sava tēva – Ņujorkas nekustamo īpašumu attīstītāja Freda Trampa.

Laikraksts tomēr konstatējis, ka tā nav patiesība, pamatīgi izpētot plašu nodokļu deklarāciju un konfidenciālu datu klāstu.

«The New York Times» rakstīja, ka Tramps no sava tēva darbības nekustamo īpašumu jomā saņēmis summu, kas ir ekvivalenta 413 miljoniem ASV dolāru mūsdienu naudā.

«Trīs gadu vecumā Tramps pelnīja 200 000 dolāru gadā mūsdienu naudā no sava tēva impērijas. Astoņu gadu vecumā viņš bija miljonārs,» ziņoja laikraksts.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības organizācijai (PVO), jo šī ANO aģentūra, pēc viņa teiktā, slēpusi jaunā koronavīrusa uzliesmojuma nopietnību Ķīnā pirms tā izplatīšanās pa visu pasauli.

Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir devis savai administrācijai norādījumus apturēt finansējumu, kamēr "tiek veikta pārbaude, lai izvērtētu Pasaules Veselības organizācijas lomu koronavīrusa izplatības nopietni aplamā pārvaldībā un slēpšanā".

Tramps sacīja, ka PVO ir liegusi pārredzamības iespēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un ka ASV tagad "apspriedīs, ko darīt ar visu naudu, kas tiek nodota PVO". PVO lielākais finansējuma avots ir ASV, kas pērn tai piešķīra 400 miljonus ASV dolāru.

"Pēc Covid-19 pandēmijas izcelšanās mums ir dziļas bažas, vai Amerikas dāsnums ir izmantots vislabākā iespējamā veidā," sacīja ASV prezidents.

Jau vēstīts, ka Tramps 7.aprīlī paziņoja, ka viņš apsver ASV finansējuma apturēšanu PVO, un apsūdzēja šo ANO aģentūru Ķīnai labvēlīgā neobjektivitātē jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā paziņojis, ka pasaulei ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību saistībā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Runā, kas bija iepriekš ierakstīta video un tagad atskaņota ANO Ģenerālās asamblejas zālē, Tramps pārmeta Pekinai, ka tā ļāvusi Covid-19 izkļūt no Ķīnas un inficēt visu pasauli.

"Apvienotajām Nācijām ir jāsauc Ķīna pie atbildības par tās rīcību," sacīja Tramps.

Tramps, kuru 3.novembrī gaida smaga cīņa par pārvēlēšanu prezidenta amatā, centies kliedēt vēlētāju kritiku par viņa politiku pandēmijas laikā, vainojot šajā nelaimē Ķīnu.

"Mums jāsauc pie atbildības valsts, kas palaida šo sērgu pasaulē," uzsvēra Tramps.

Viņš pārmeta Ķīnai, ka tā rūpējusies tikai un vienīgi par savām interesēm, kad potenciāli letālais vīruss pagājušajā gadā pirmo reizi parādījās Uhaņā.

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar ANO ĢA prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, lai apliecinātu Latvijas atbalstu globālajam daudzpusējo attiecību modelim (multilaterālismam) ar ANO tā centrā un Latvijas iesaisti ilgtspējīgas attīstības, klimata jautājumu un digitālo jautājumu virzībai ANO.

Tikšanās laikā Ņujorkā E.Rinkēvičs pauda stingru Latvijas atbalstu efektīvai daudzpusējo attiecību sistēmai ar ANO tās kodolā. «Mēs redzam ANO kā centrālu daudzpusējās diplomātijas forumu, kurā visām valstīm – lielām un mazām – ir viena balss, un kurā visas var strādāt kopā pie globālu problēmu risinājumiem, tādiem kā attīstības veicināšana, nabadzības mazināšana, rīcība pret klimata pārmaiņām, drošība. Atbalstām, ka šīs tēmas ir Ģenerālās Asamblejas 74.sesijas uzmanības centrā,» uzsvēra E.Rinkēvičs.

Ministrs apliecināja Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbības jomā, gan nacionālā līmenī, gan iesaistoties Eiropas Savienības (ES), ANO un Pasaules bankas aktivitātēs.

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ceturtdien aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, piebilstot, ka Maskava «nevar izslēgt» kara iespējamību starp Krieviju un Savienotajām Valstīm.

Ar šo paziņojumu Ņebenzja nācis klajā pēc ANO drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pieņemt lēmumu par triecienu Sīrijai, kas tiek turēta aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

«Tūlītējā prioritāte ir novērst kara draudus,» žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks. «Mēs ceram, ka nenonāksim līdz punktam, kad atpakaļceļa vairs nebūs.»

Uz jautājumu, vai viņš ar to domājis karu starp ASV un Krieviju, Ņebenzja atbildēja: «Mēs diemžēl nevaram izslēgt nevienu no iespējām, jo dzirdam paziņojumus, kas nāk no Vašingtonas. Tie ir ļoti kareivīgi.»

Tikmēr Baltais nams pēc ASV Nacionālās drošības padomes sēdes, kas notika ceturtdienas pēcpusdienā, paziņojis, ka Tramps vēl nav pieņēmis «galīgo lēmumu» par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Pēdējo mēnešu laikā pret Dienas Biznesu vērsta masīva kampaņa ar mērķi pasludināt mūs par Kremļa ruporu, Putina aģentiem, Krievijas troļļiem, meža rūķīšiem un ko tik vēl ne.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sūdzas ārvalstu medijiem un paziņo, ka mēs aizstāvam austrumu «netīrās naudas» turētājus un nepatiesi apmelojot naudas «atmazgātāju» apkarotājus. Diemžēl dzīvojam laikā, kad jebkura pret varu vērsta kritika tiek automātiski ievietota kategorijā - krievi nāk! Tās aizsegā tad var mierīgi turpināt zagt un organizēt pret tautu vērstas darbības.

Ar šo vēlamies pateikt, ka Dienas Bizness stingri turas pie koncepcijas, ka mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir un paliek Amerikas Savienotās Valstis un to prezidents Donalds Tramps. Pasaule ir mainījusies, un šis ir mūsu drošības jautājums, šeit nevar būt viedokļi - patīk vai nepatīk.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns otrdienas rītā tikās un sarokojās, sākot savu vēsturisko samitu, kas notiek viesnīcā «Capella» Singapūrai piederošajā kūrortu salā Sentosā.

Tad Tramps un Kims 48 minūtes tikās vienatnē, tikai viņiem un tulkiem klātesot. Pēc tam viņu tikšanās turpinājās paplašinātā formātā, piedaloties arī citām abu valstu amatpersonām. Starp paplašinātās tikšanās dalībniekiem ir Baltā nama personāla vadītājs Džons Kelijs, ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons.

Tramps sacīja, ka viņa tikšanās vienatnē ar Kimu bijusi «ļoti, ļoti laba» un ka starp viņiem ir «lieliskas attiecības».

Kad Tramps kopā ar Kimu devās no pirmās sanāksmes uz nākamo, žurnālisti izsauca Ziemeļkorejas līderim adresētus jautājumus par viņa valsts denuklearizāciju, tomēr līderis tiem nepievērsa uzmanību. Tramps ieradās samita vietā pirmais, bet neilgi pēc tam atbrauca arī Kims ar melnu bruņu limuzīnu.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Samitu abi līderi sāka ar sarokošanos un nesmaidot pozēja fotogrāfiem pie savu valstu karogiem.

Tramps veltīja dažus vārdus žurnālistiem, tostarp izteicās, ka, viņaprāt, samits būs veiksmīgs.

Jautāts, vai viņš gatavojas oficiāli paziņot par Korejas kara beigām, Tramps atbildēja: «Redzēsim.»

Vēršoties pie Kima, ASV prezidents sacīja, ka Ziemeļkorejai ir «milzīgs ekonomiskais potenciāls».

«Jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, neticams, neierobežots,» Kimam preses konferencē pirms samita sākuma sacīja Tramps.

«Es gaidu, kad varēšu redzēt to notiekam un palīdzēt tam notikt,» piebilda Tramps.

Viņš arī piebilda, ka ir gods Vjetnamā tikties ar Kimu.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis rīkoties, lai novērstu Francijas vīnu ievešanu ASV ar niecīgu muitas nodevu, lai gan Francija ASV vīniem noteikusi lielāku muitas nodevu.

«Francija mums noteikusi lielu nodevu par vīniem. Un tomēr mēs viņiem prasām ļoti maz par Francijas vīniem,» Tramps pirmdien sūkstījās intervijā raidsabiedrībai CNBC pēc tam, kad pagājušajā nedēļā apmeklēja Normandiju.

Viņš apgalvoja, ka, piemēram, Kalifornijas vīndari viņam sakot, ka viņiem ir jāmaksā lielas nodevas, lai savu produkciju ievestu Francijā, bet Francijas vīnus ASV ļauts ievests bez nodevām.

«Tas nav godīgi. Mēs kaut ko darīsim šajā lietā,» paziņoja Tramps, uzsverot, ka Francijas vīni ir lieliski, bet arī ASV tiek ražoti lieliski vīni.

Tramps jau agrāk ir sūdzējies par Francijas noteiktajām muitas nodevām ASV vīniem, bet rīcība tam nav sekojusi. Novembrī mikroemuāru vietnē «Twitter» viņš rakstīja, ka «ir jāmaina» situācija, ka ASV vīndariem produkcijas pārdošana Francijā ir pārāk grūta, bet Francijas vīniem ASV tirgus ir viegli pieejams.

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

ASV uz 30 dienām aizliegs ieceļošanu no Eiropas, lai apturētu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Lai apturētu jaunu [koronavīrusa] gadījumu nonākšanu mūsu krastos, mēs uz nākamajām 30 dienām apturēsim visus ceļojumus no Eiropas uz ASV. Jaunie noteikumi stāsies spēkā pusnaktī" uz sestdienu, Tramps sacīja uzrunā valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta.

Viņš precizēja, ka šis aizliegums "neattieksies uz Lielbritāniju". Tas arī netiks attiecināts uz "amerikāņiem, kas izgājuši attiecīgas pārbaudes".Baltais nams vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, precizējot aizliegumu un tā izņēmumus.

Ieceļošanas aizliegums attieksies uz cilvēkiem, kas fiziski atradušies Šengenas zonā pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV.

Aizliegums tomēr neattieksies uz tiem Šengenas zonu apmeklējušajiem cilvēkiem, kas ir ASV pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, ASV pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesbiedri vai ASV pilsoņu vecāki.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Septembra nogalē Ņujorkā notika Apvienoto Nāciju Klimata samits, no kura vairums cilvēku zina vien zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanos, kas, kopumā ņemot, ir visnotaļ precīza – īsumā pārfrāzējot, ka tas viss ir naudas dēļ, «kā jūs uzdrīkstaties». Nelaime, ka šis emocionālais stāsts var tikt grozīts to pašu peļņas interešu vārdā un, visticamāk, tas arī notiek.

Samita galaziņojumā ir par 65 pasaules lielāko vietējo ekonomiku apņemšanos mazināt siltumnīcas efektu, ir par to, ka 70% valstu, tostarp Latvija, plāno līdz 2020. gadam pastiprināt nacionālās darbības vai jau ir sākušas to darīt. ANO mājaslapā var atrast katras valsts konkrētās akcijas un realizētājus. Ir uzņēmumi, kuru aktīvos ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, kas apstiprinājuši darbības, lai panāktu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem. Ir ANO skaidra norāde par to, ka zaļā ekonomika ir jāizvēlas, lai tur lūst vai plīst, un drudžaina darbība notiek visā pasaulē.

Ir arī 500 zinātnieku pētījums, kas liecina, ka nekādas trauksmes klimata jomā nemaz nav un viss ir viena liela neefektīva naudas tērēšana!

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.