Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.
Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.
Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.
Jautājumā par Krieviju izteikti sašķēlās ASV un pārējo G7 valstu nostāja. Visas lielvaras, izņemot ASV, uzskatīja, ka G7 papildināšana ar Krieviju ir stipri pāragra, ņemot vērā nenoregulēto Ukrainas jautājumu. Taču Tramps, kā raksta politico.eu, neizrādīja nekādu interesi par pārējo līderu argumentiem, ka Krievijai ir svešas rietumu liberālās un demokrātiskās vērtības. Viņš uzsvēra, ka diskutēt par Irānu un Sīriju bez Krievijas nav nekādas jēgas.
Tā kā Tramps ir 2020. gada G7 samita namatēvs, tad ļoti ticams, ka viesa statusā uz to tiks aicināts arī Vladimirs Putins. Kā jau bija sagaidāms, D. Tramps nepiedalījās samita sesijā par klimata pārmaiņām un pat paziņoja, ka klimata pārmaiņu jautājums samita dienaskārtībā iekļauts tikai tādēļ, lai izolētu ASV. Tāpat ASV prezidents pēc samita paziņoja, ka visi līderi piekrituši viņa viedoklim par «maksimālā spiediena» politiku pret Irānu un izstāšanos no kodollīguma.
Taču tā nav patiesība, jo Eiropas G7 valstu vadītāji visiem spēkiem cenšas saglabāt šo līgumu. Makrons pat bija uzaicinājis uz samitu Irānas ārlietu ministru, kura ierašanās ir bezprecedenta gadījums. Nekāda vienošanās netika panākta arī tā saukto tirdzniecības karu jautājumā. Ja Eiropas līderu nostāja bija, ka no tiem jācenšas visiem spēkiem izvairīties, tad D. Tramps paziņoja par kārtējiem tarifiem Ķīnas precēm.
Tāpat ASV līderis draudēja Francijai par tās ieviesto digitālo nodokli, kas skartu tādus ASV milžus kā Amazon un Google. Tramps jau paspēja digitālo nodokli nodēvēt par netaisnīgu un paziņoja, ka «mēs uzliksim viņu vīniem tādus nodokļus, kādus tie vēl nebūs redzējuši». Eiropas un ASV pretstāve nav laba ziņa nedz Latvijai, nedz visai pasaulei, taču izskatās, ka pašlaik ASV politiskās intereses nav savietojamas ar Eiropas Savienības redzējumu. Tā ir visspilgtākā mācība no aizvadītā samita.
