Laika periodā no 2012.gada janvāra līdz šā gada oktobrim valsts automobiļu remonta pakalpojumu un rezerves daļu publisko iepirkumu laikā ir veikusi pasūtījumus par 1141 iepirkumu līgumu priekšmetiem (vienā iepirkuma līgumā var būt vairāki līguma priekšmeti) par kopējo summu 19,5 miljoni eiro.
Piegādes ir nodrošinājuši 264 piegādātāji – auto servisi un rezerves daļu tirgotāji. Auto Asociācija ir veikusi rezultātu apkopojumu par šiem iepirkumiem.
Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka ir saprotams, ka uzņēmumiem, kuri izpilda valsts pasūtījumu, nav nodokļu parādi, tomēr saskaņā ar asociācijas apkopojumu, pastāv varbūtība, ka pretendenti, kuri vēlas uzvarēt iepirkumos, nespēj vai negrib pilnībā izpildīt saistības pret valsti. Viena no uzņēmumu izmaksu pozīcijām ir darbinieku atalgojums, kas pakalpojuma pašizmaksā veido ļoti būtisku daļu. Piemēram, automobiļu remonta pakalpojumā darba alga un ar to saistītie nodokļi veido ap 70% no pakalpojuma pašizmaksas. Algu nodokļu optimizācija ļauj samazināt pakalpojuma cenu līdz pat 35%. Aritmētika ir pavisam vienkārša – jo godīgāks uzņēmējs ir pret valsti, jo vairāk nodokļus nomaksā, jo nekonkurētspējīgāks ir piedāvājums un jo mazākas iespējas uzvarēt iepirkumā, uzsver I. Rūtiņš.
Auto remonta un rezerves daļu tirgū darbiniekiem vidējais atalgojums dažus gadus ir ap 750 eiro pirms darbaspēka nodokļu nomaksas, tas ir apmēram 510 eiro uz rokas.
Auto Asociācija no visiem piegādātājiem atlasīja 23, kas veido 10% no visa piegādātāju skaita, kuru veiktās piegādes šajā periodā ir bijušas lielākas vai vienādas par 200 tūkstošiem eiro. Atlasītie uzņēmumi veido 60% no visiem iepirkumiem pēc apgūtās naudas masas jeb 40% no noslēgto līgumu skaita. Tie ir relatīvi lieli uzņēmumi un/vai ieguvuši iepirkumu summu ziņā apjomīgākos līgumus par kopējo summu 11,5 miljoni eiro un ar tiem pārskata periodā ir noslēgti 165 iepirkumu līgumi.
Saskaņā ar publiski pieejamiem šo uzņēmumu finanšu datiem, tikai 7 piegādātāji no 23 ir uzskatāmi par tādiem, kuru deklarētās darbinieku darba algas nešaubīgi atbilst situācijai darba tirgū. Savukārt pārējiem piegādātājiem ir izteikta deklarēto darbinieku darba algu neatbilstība tirgus situācijai. Turklāt viens no šiem uzņēmumiem pārskata periodā ir noslēdzis līgumus par kopējo summu vairāk nekā viens miljons eiro (59 līgumu priekšmeti, 2 iepirkumu līgumi) un vidējā deklarētā darba alga 2013.gadā tajā bijusi 244,73 eiro mēnesī pirms darbaspēka nodokļu nomaksas.
Asociācijas pārstāvji norāda, ka zemākas algas nekā vidēji tirgū var liecināt, ka kompānijā ir ārkārtīgi augsti organizēts menedžments, augsti izkopta uzņēmumu iekšējā kultūra un vērtības, ārkārtīgi augsti motivēti darbinieki un gadu desmitiem stiprināta lojalitāte uzņēmumam. Cita iespējamība, ka šie uzņēmumi ir atraduši „robus” darbaspēka nodokļu un iepirkumu sistēmās, tādejādi veiksmīgi konkurējot ar pakalpojuma cenu tieši uz darbaspēka izmaksu rēķina. Ja pieņem, ka vidējais atalgojums nozarē ir 750 eiro pirms darbaspēka nodokļu nomaksas, tad tikai no šiem 23 uzņēmumiem vien valsts algu nodokļos pārskata periodā - nepilnu trīs gadu laikā nav iekasējusi jeb pārmaksājusi ap 2,7 miljoniem eiro, kas ir 23% no visas kopējās iepirkumu summas. Ja analizētu visus 264 uzņēmumus, kas ir izpildījuši valsts pasūtījumu šajā laika periodā, tad var pieņemt, ka valsts no saviem piegādātājiem nav iekasējusi 4 miljonus eiro nesamaksātajos algu nodokļos, norāda asociācija.
Auto Asociācija apkopotos rezultātus ir nodevusi VID, Ekonomikas ministrijai, kura valstī izstrādā un īsteno iekšējā tirgus un uzņēmējdarbības attīstības politiku, Valsts Kontrolei, kā arī ir lūgusi vērst uzmanību šai informācijai nesen izveidotajai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei.
