Arī pēc krīzes būvniecībā turpinās naudas šķērdēšana un nemērķtiecīga tās tērēšana, tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina arhitekte, Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015 nacionalās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile.

Turklāt tagad esot arī Eiropas naudas miljoni, kas tiek izšķērdēti. Kā piemēru, kas žūriju satrieca, Gaile minēja Pasta salu Jelgavā. Tur par miljoniem izveidota atpūtnieku sala. «Viss būtu brīnišķīgi - bērnu laukumi un brīvdabas estrādes. Bet, ja padomā par dziļāko jēgu - te bija purvaina sala, izdomāja, ka te būs atpūtnieku sala. Meliorēja, uzbēra, drenēja, uzbēra, visu nobruģēja un tagad tur praktiski vairs nav koku,» skaidroja Gaile.

Kritiku saņēmis arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts. «Nu kas tā par strīpainu būdiņu tur blakus? Uzbūvēja bibliotēku, un pēkšņi noskaidrojas, ka tehnisko telpu nav un bibliotēku vienkārši nevar «palaist». Un pusgada laikā plašajā laukā parādījās tāda dīvaina, strīpaina būdiņa. Bez konkursa un pilnīgi nesaprotami,» izbrīnu pauda Gaile.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.

Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.

Iepirkumi kļuvuši dārgāki

Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.

Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Auto tirgotājs SIA Norde Administratīvajā tiesā pārsūdzēs Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt 3,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 52 automašīnu piegādi ar SIA Auto Blitz.

Norde pārstāve Līga Loļa aģentūrai LETA uzsvēra, ka IUB lēmumā ir vairākas nepilnības, kas mudina vērsties Administratīvajā tiesā un pārsūdzēt lēmumu.

Izskatot IUB lēmumu, Norde pārstāvji ir konstatējuši, ka nekādi jauni būtiski apstākļi nav noskaidroti un vērtēti, ir atspoguļota tikai iepriekšēja komisijas nostāja, kas liek secināt, ka Norde iesniegtās pretenzijas IUB nav izskatījis vai ņēmis vērā.

«Arī pēc lēmuma saņemšanas ir saglabājušies iepriekšējie jautājumi par Auto Blitz reālo situāciju ar nodokļiem. IUB lietas izskatīšanā nav pieprasījis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) papildinformāciju par situāciju kārtībā. Šīs šaubas nav novērsusi ne Iepirkumu komisija, ne arī pats Auto Blitz. Tāpat IUB nav ņēmis vērā Norde iesniegto informāciju par citiem iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, garantijas nosacījumu izmainīšanu un apkopju izmaksu palielināšanu,» skaidroja Loļa.

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ir atteicies pieņemt Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu likt «Pasažieru vilcienam» pārvērtēt elektrovilcienu iepirkuma konkursa rezultātus, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Tiesas pārstāve Ilze Butkus aģentūrai LETA skaidroja, ka ar tiesā pārsūdzēto lēmumu IUB uzdeva AS «Pasažieru vilciens» atkārtoti izvērtēt sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus. Tiesas secināja, ka pieteikumu jāatsaka pieņemt, jo strīdus lēmums tiesā nav pārsūdzams atsevišķi no lēmuma par uzvarētāja noteikšanu.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Vēršoties tiesā «Talgo» pārstāvji aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka IUB ir pieļāvis būtiskas un rupjas kļūdas, kā arī izdarījis aplamus secinājumus, tādējādi pieņemot prettiesisku lēmumu.

«IUB lēmumā ir konstatējams tiešs vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums, jo birojs pēc būtības ir noteicis, ka »Pasažieru vilcienam« atkārtoti jāizvērtē pretendentu piedāvājumi un jāizvēlas tieši [Čehijas] »Škoda Vagonka« piedāvājums. Šāds lēmums ir prettiesisks, ierobežo konkurenci un ir vērsts pret sabiedrības interesēm publiskajā iepirkumā saņemt objektīvi labāko un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,» skaidroja «Talgo» pārstāvji, piebilstot, ka kompānija piedāvāja zemāko vilcienu piegādes cenu - 225 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro mazāk nekā «Škoda Vagonka» piedāvājums, tādējādi ļaujot ietaupīt tikpat daudz, cik maksā divi pilnībā aprīkoti jauni vilcieni.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS «Pasažieru vilciens» slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» par elektrovilcienu piegādi, liecina IUB publicētā informācija.

IUB izskatījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» (Talgo) iesniegumu par «Pasažieru vilciena» rīkoto sarunu procedūru Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība. Izvērtējot «Talgo» iesniegumu IUB nolēmis aizliegt «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar «Škoda Vagonka» un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Tāpat IUB uzdevis «Pasažieru vilcienam» 20 darbadienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus.

Jau ziņots, ka par tiesībām piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus sacentās četri pretendenti - «Talgo", Šveices kompānijas «Stadler» Polijas meitasuzņēmums, Spānijas «Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles» (CAF) un «Škoda Vagonka».

Pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme tomēr jāpārtrauc konkurss par mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņēmis lēmumu aizliegt pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas satiksme turpināt iepirkumu procedūru un slēgt līgumu sarunu procedūrā par mikroautobusu pārvadājumiem Rīgā. Sūdzību IUB par konkursa nolikumu un tajā ietvertajām atsevišķām prasībām iesniedza AS Liepājas autobusu parks un AS Nordeka apvienība. Abi uzņēmumi ir arī vērsušies pie konkurences sargiem, par, viņuprāt, iespējamu aizliegtu vienošanos starp Rīgas satiksmi un SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS). Konkurences padome gan pagaidām plašākus komentāru par šo nesniedz, norādot, ka lēmums vēl nav pieņemts.

Pašvaldības uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis uz jautājumu, kāda būs uzņēmuma rīcība pēc IUB lēmuma, DB norāda: «Rīgas satiksme ir saņēmusi IUB lēmumu, ar kuru rūpīgi iepazīsies. Pēc tam arī tiks pieņemts lēmums par tālāko rīcību, tajā pat laikā IUB lēmumu Rīgas satiksme respektēs un izpildīs.» Savukārt AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns DB norāda, ka pēc IUB lēmuma ir dalītas sajūtas. It kā sūdzībā ietvertās prasības ir apmierinātas, bet tajā pašā laikā IUB ir izvērtējis kritērijus, taču nav skatījis dziļāk ekonomisko būtību un efektīvu līdzekļu izlietojumu, piemēram, cik par braucienu samaksā pasažieri, un cik saņem RS piesaistītais apakšuzņēmējs.

AS «Pasažieru vilciens» līdz šā gada beigām var paspēt noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu piegādi pat, ja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) uzdos veikt kādus papildinājumus iepirkuma dokumentācijā, sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Lūgts komentēt satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) otrdien pausto, ka «Pasažieru vilciens» īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, Grigulis norādīja, ka pašreiz ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu.

«Mums ir pasūtījuma līgums, kas nosaka, uz kāda pamata mēs darbojamies. Vilcienu kustība nav pārtraukta, mēs strādājam un turpināsim strādāt. Tagad esam paziņojuši rezultātu un gaidīsim IUB rezultātu,» teica «Pasažieru vilciens» vadītājs.

Viņš pauda, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai noslēgtu līgumu par jauno elektrovilcienu iepirkšanu. «Iepriekšējā pieredze liecina, ja ir kāda sūdzība, IUB to izskata divu mēnešu laikā. Pat, ja ir nepieciešami kādi papildinājumi vai papildu informācija, tad es uzskatu, ka ir pietiekams laiks līguma noslēgšanai,» uzsvēra Grigulis.

Vilcienu ražotājs «Talgo» ir pārsūdzējis Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu par elektrovilcienu iepirkuma pārvērtēšanu. «Talgo» uzskata, ka IUB «ir pieļāvis būtiskas un rupjas kļūdas, izdarījis aplamus secinājumus, kā rezultātā pieņēmis prettiesisku lēmumu».

«IUB lēmumā ir konstatējams tiešs vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums, jo IUB pēc būtības ir noteicis, ka «Pasažieru vilcienam» atkārtoti jāizvērtē pretendentu piedāvājumi un jāizvēlas tieši «Škodas» piedāvājums. Šāds lēmums ir prettiesisks, ierobežo konkurenci un ir vērsts pret sabiedrības interesēm publiskajā iepirkumā saņemt objektīvi labāko un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,» teikts šodien izplatītajā paziņojumā.

««Talgo» piedāvāja viszemāko vilcienu iegādes cenu – 225 miljoni eiro –, kas ir par 16 miljoniem eiro zemāka nekā «Škodas» piedāvājums. Izvēloties «Talgo», iespējams ietaupīt tikpat daudz, cik maksā divi pilnībā aprīkoti jauni vilcieni,» atkārtoti uzsver vilcienu ražotājs.

Aktīvāka biznesa iesaistīšanās iepirkumu procesa pilnveidošanā mazina problēmas publiskajos konkursos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Rezultāts būs redzams konkursos, kurus izsludinās pēc mēneša,» par ieguvumiem no tikko kā publiskotā paraugnolikuma iepirkumiem uzkopšanas nozarē DB saka Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone. Tas sadarbībā ar nozares uzņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju, starptautiskiem ekspertiem un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāts gada garumā. Paraugnolikums radīts tā, lai pasūtītāji to varētu ērti izmantot, ierakstot faktiski tikai nepieciešamo pakalpojumu un tehniskās detaļas. Šādi iecerēts pasargāt pasūtītāju no nekvalitatīviem piedāvājumiem, bet valsti un visu nozari – no negodprātīgiem spēlētājiem, stāsta K. Drone. DB jau ziņojis, ka uzkopšanas nozare ir viena no tām, kur ilgstoši notikusi cīņa par godprātīgu nodokļu maksāšanu.

AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumam uzmanību pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

Viņa informēja, ka KNAB ir pieprasījis attiecīgā iepirkuma dokumentus.

Deputāti komisijas sēdē uzklausīja «Pasažieru vilciena» sniegto informāciju par jauno elektrovilcienu iepirkuma virzību.

Tostarp sēdes laikā Saeimas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) IUB vadītājai vaicāja, vai, ņemot vērā, ka Čehijas uzņēmums «Škoda» ir iesaistīts «Rīgas satiksmes» korupcijas skandālā, pastāv varbūtība, ka arī «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkumā pēc daudziem gadiem varētu atklāties korupcija? Savukārt Gaile atbildēja, ka viņa nevar pateikt, kas atklāsies nākotnē, bet pašreiz nav pamata izslēgt kādu pretendentu no iepirkuma konkursa.

Tāpat Gaile piebilda, ka «Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums ir ļoti apjomīgs iepirkums, tāpēc visi iesaistītie cīnās par uzvaru tajā.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Pēdējo piecu gadu laikā Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi 20 lēmumus, ar kuriem konstatēti karteļi jeb aizliegtas vienošanās starp iepirkumu pretendentiem, un šādu konkurences tiesību pārkāpumu novēršanā ir būtiska iepirkumu rīkotāju loma, jo tieši šīs personas var pirmās saskatīt aizdomīgas sakritības pretendentu iesniegtajos piedāvājumos, atzīmē Konkurences padomes (KP) komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP - ja iepirkumu rīkotājiem rodas aizdomas par pretendentu aizliegtām vienošanām, tad par to ir jāinformē KP, vienlaikus turpinot iepirkumu un neizpaužot informāciju pašiem pretendentiem.

«Latvijā aizvien vairāk tiek stiprināti veidi, lai mazinātu negodprātīgo uzņēmēju vēlmi iesaistīties aizliegtās vienošanās, kuru rezultātā nav ļauts godīgi strādāt konkurentiem un tiek radīti zaudējumi pasūtītājiem un patērētājiem. Tomēr par to vēl svarīgāka ir sabiedrības līdzdalība iepirkumu karteļu atklāšanā un novēršanā, tāpēc aicinu pasūtītājus būt vērīgiem un par aizdomīgām sakritībām pretendentu iepirkumos ziņot KP, tādējādi pasargājot sevi no lielākiem izdevumiem vai zaudējumiem,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Spānijas uzņēmums Patentes Talgo S.L. (Talgo) vēlreiz iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija.

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Jau vēstīts, ka «Pasažieru vilciena» iepirkumā par 32 jaunu elektrovilcienu ražošanu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi sacentās četri pretendenti - Talgo, Šveices kompānijas «Stadler» Polijas meitasuzņēmums, Spānijas «Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles» (CAF) un Čehijas uzņēmums «Škoda Vagonka» (Škoda).

Sākotnēji «Pasažieru vilciens» par uzvarētāju elektrovilcienu iegādes iepirkumā atzina Talgo, kura piedāvātā līgumcena bija 225,303 miljoni eiro. Taču divi iepirkuma dalībnieki - «Škoda» un CAF iesniedza IUB sūdzības par sarunu procedūru.

Izskatot sūdzības, IUB aizliedza «Pasažieru vilcienam» slēgt līgumu ar «Talgo» par elektrovilcienu piegādi, savukārt, atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, «Pasažieru vilciens» nolēma iegādāties vilcienus no Škoda, kura piedāvātā līgumcena ir 241,889 miljoni eiro, ietverot vilcienu ražošanu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, rezerves daļu fonda piegādi pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācības.

Spānijas uzņēmums «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») pārsūdzēs AS «Pasažieru vilciens» lēmumu pirkt jaunos elektrovilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», informēja uzņēmumā.

«Talgo» šodien pārsteidza negaidītais «Pasažieru vilciena» paziņojums par «Škodas» piedāvājuma pārvērtēšanu vilcienu iepirkuma procesā, kas sekoja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumam. Iepirkums bija noslēdzies jau pagājušā gada novembrī, un «Talgo» tajā uzvarēja ar labāko vilcienu iegādes cenu, labāko tehnoloģiju un labāko enerģijas patēriņa piedāvājumu, skaidroja «Talgo» pārstāvji.

««Talgo» piedāvātā cena - 225 miljoni eiro ir ārpus konkurences un ir par 16 miljoniem eiro zemāka nekā «Škodas» piedāvājums. Izvēloties «Talgo», Latvijas nodokļu maksātāji ietaupītu tikpat daudz, cik maksā trīs pilnībā aprīkoti jauni vilcieni, kā arī iegūtu vislabākās no pieejamajām dzelzceļu tehnoloģijām,» teikts «Talgo» paziņojumā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis slēgt līgumu par 35 miljonu eiro vērto Latvijas Universitātes (LU) Rakstu mājas būvniecības iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Šā gada 10.janvārī būvfirma SIA "Merks" iesniedza sūdzību par LU Rakstu mājas būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumu.

Komisijas lēmums aizliedz pasūtītājam - LU - turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu konkursa procedūrā un atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par konkursa kandidātu atlases rezultātiem.

Tāpat IUB uzdod pasūtītājam - LU - 20 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursa procedūrā iesniegtos pieteikumus, un saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu pieņemt lēmumu, nosūtot paziņojumu IUB un visiem pretendentiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Pagājušajā gadā par 33% augusi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājas Daces Gailes alga, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2017.gadu.

Ja 2016.gadā IUB vadītāja algā saņēma 45 822 eiro, tad pērn tā sasniedza 61 055 eiro.

Pērn Gaile guvusi arī 9760 eiro ieņēmumus kā honorāru no Valsts administrācijas skolas. Kā vieslektore SIA Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA Gaile honorārā saņēmusi 568 eiro.

Nedaudz sarukušas IUB vadītājas parādsaistības - no 127 725 eiro 2016.gadā līdz 124 246 eiro pagājušajā gadā.

Gailes īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un kopīpašumā zeme Rīgā. Bezskaidrā nauda IUB vadītāja uzkrājusi 9500 eiro.

Tāpat viņai pieder 1707 akcijas uzņēmumā AS Rīgas starptautiskā autoosta, kura pērn Gailei dividendēs izmaksājusi 102 eiro.