Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.
Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.
Iepirkumi kļuvuši dārgāki
Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.
Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.
Gribi sūdzēties - maksā
Ārēji visredzamākā IUB funkcija ir iesniegumu izskatīšana. Apstrīdēt var gan dokumentācijas prasības, gan rezultātu, savukārt nevar - pasūtītāja rīcību mazajos iepirkumos. Tieši šajā lauciņā laika gaitā ir noticis zīmīgs pavērsiens, proti, no 2017. gada 1. marta kopā ar iesniegumu jāiemaksā vai jāiesniedz depozīts (nav jāmaksā, ja apstrīd nolikuma prasības vai iepirkuma procedūras pārtraukšanu). Piemēram, būvdarbos depozīts ir 0,5% no paredzamās līgumcenas.
«Ko tur slēpt,» saka D.Gaile, «pirms depozīta sistēmas nereti kāds pamanījās sūdzības izmantot šantāžai.» Un te vēl ir kāda tendence: apstrīdamo iepirkumu skaits pieaug, neskatoties uz to, ka kopējais iepirkumu skaits krītas. Protams, strīdi iepirkumu sakarā ir temats, kas īpaši uzkurina uzņēmēju publiku. Tā AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots no profesionālās pieredzes TV atminas, ka datoru iepirkums sludināts 15 reizes, jo kāds allaž pārsūdzējis. «Šķita, ka iepirkumu organizēšanā ir problēma,» viņš piebilst. Par laimi vai ne, bet tagad šīs 15 reizes kaut ko maksā. «Lai arī bija viena daļa uzņēmēju, kuri iebilda pret depozītu, nevaram noliegt, ka vismaz pilnmēness sūdzības ir likvidētas. Tāpat ir ierobežota iespēja izmantot sūdzības strīdam ar konkurentiem,» vēsta D.Gaile. Kārdina lielie projekti Uz Dienas Biznesa galvenās redaktores Līvas Melbārzdes jautājumu, par kādiem iepirkumiem sūdzas visvairāk, D.Gaile atbild, ka te minama būvniecības nozare kopumā, īpaši lielie projekti. Tie ir ļoti kārdinoši. «Par laimi, pašlaik nozarē nav, par ko tik ļoti strīdēties. Ir pietiekami daudz projektu, un par standarta iepirkumiem vairs nesūdzas.
Visu rakstu lasiet 28. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!