Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Liepājas jaunā koncertzāle piedzīvojusi jau vairākus atklāšana koncertus un saņēmusi uzslavas gan par vizuālo izskatu, gan labo akustiku zālēs. Tomēr Liepājas lepnumam netrūkst arī kritikas. Arhitekte Zaiga Gaile norāda: « Man ir nesaprotami, kā tādu ēku var nodot ekspluatācijā, jo ir ļoti daudz pārkāpumu. Tas ir projektēšanas brāķis, » otrdien raksta laikraksts Diena.

Fragments no raksta

Nopriecājusies par lielisko redzamību un dzirdamību partera 14. rindā, arhitekte Zaiga Gaile neslēpa iebildumus. «No ārpuses un pilsētas telpā celtne izskatās interesanti, vakarā it sevišķi – tiešām kā dzintars. Iekšā sagaidām tikpat skaidru formu kā ārpusē, taču tā ir tikai zālē. Pārējais ir sadrumstalots un nesaprotams. Nav plašuma, pārredzamības, telpas izmantotas ļoti neracionāli. Pirmkārt, ieeja nav atrodama – ir tikai šaurs stikla vējtveris, caur kuru uzskrien virsū stabam. Tad jāpagriežas uz stāvām trepēm. Nevar atrast garderobi. Ieeja zālē ir katastrofāla, kāpjot pa kāpnēm, slīpums ir tāds, ka var sasist galvu. Arī zālē var lauzt kaulus: ir šķirbas starp krēsliem un pakāpieniem, kuriem nav margu. Griestu augstums milzīgajā vestibilā ir zem 2,50 m, tas spiež uz leju, un visās malās ir pakāpieni. Izejot no zāles, atkal nonākam zem kāpnēm un sitam galvu. Turpat ir arī tualete ar stikla durvīm, pa kurām var redzēt, kā vīrieši čurā. Pasaulslavenais arhitekts Folkers Gīnke nav kontrolējis inženierkomunikācijas – zem griestiem un gar sienām ir milzīgas trubas, trakāk nekā padomjlaikos.»

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī, preses konferencē par piebūves projekta īstenošanu stāstīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par Nākotnes nama būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro. Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas, komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

Vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz aptuveni 31 milj. eiro, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš skaidro, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilstot projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.

Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 milj. eiro veido būvniecības izmaksas, bet desmit miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas, aprīkojums un ārvalstu ekspertu darbs.

Projekta autore arhitekte Zaiga Gaile uzsver, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski un nav ekskluzīvi. Viņa skaidro, ka projekta izmaksas ietekmē ierobežotā vide. Rezultātā taps Eiropas līmeņa teātris, ar divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām. Unikāls risinājums būs divejādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā, norāda Z. Gaile.

Aptuveni pēc divām nedēļām būvnieks ķersies klāt ilgi gaidītajai Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta realizācijai, norāda AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Šobrīd ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva RERE Būve 1. Aprīļa sākumā, kad projekts tika prezentēts plašākai sabiedrībai, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadītājs Ronalds Neimanis norādīja, ka esošais finansējums nav pietiekams. Proti, vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta JRT rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz 29 milj. eiro. Tas noticis tāpēc, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilda projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, norādīja VNĪ.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

Ievērojot būvniecības tradīcijas, šodien, 2021. gada 31. martā Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", būvuzņēmējs SBSC, JRT aktieri Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš, arhitekte Zaiga Gaile un nozares pārraugošie ministri jaunbūves pamatos iemūrēja laika kapsulu, informē VNĪ.

Būvniecības darbi norisinās saskaņā ar plānoto un arhitektes Zaigas Gailes vēsturiskās teātra ēkas pārbūves ieceri.

Šobrīd būvdarbu gaitā fasādes daļā uzsākta 1. stāva pārseguma (griestu) izbūve. Turpinās ēkas pazemes daļas – modernu darbnīcu izbūve gan fasādes, gan pagalma zonā. Jaunās - daudz plašākās teātra ēkas aprises būs redzamas jau šā gada vasaras beigās – līdz tam plānots pabeigt pagalma apjoma galveno būvkonstrukciju izbūvi. Gada beigās paredzēts uzsākt jumta izbūves darbus.

Jāņem vērā, ka COVID apstākļos tālāko darbu gaitā var rasties izaicinājumi, kas saistīti ar būvmateriālu piegādēm, darbaspēka pieejamību, garākiem saskaņošanas termiņiem ar saistītājām iestādēm vai citiem ārējiem apstākļiem. Būvniecībā iesaistītās puses mērķtiecīgi strādā, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam, objekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim, norāda VNĪ.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektorāta pārcelšanās uz jaunām telpām ir kļuvis aktuāls jautājums par ēkas Kaļķu ielā 1 turpmāko izmantošanu. Otrdien, 28. aprīlī, plkst. 11.00 Rīgas domē notiks publiska diskusija par RTU centrālās ēkas Kaļķu ielā 1 iespējamu rekonstrukciju par Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju, informē Rīgas dome.

Ar iniciatīvu izvērtēt iespēju universitātes ēkā izveidot Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju nācis klajā fonds Mākslai vajag telpu sadarbībā ar Rīgas domi.

RTU ēka Kaļķu ielā 1 atrodas Vecrīgas centrālajā daļā̄ ar skatu uz Daugavu, Vecrīgas vēsturisko apbūvi un Strēlnieku laukumu. Starp viduslaiku un mūsdienu arhitektūru tā integrējama un saglabājama kā pēckara arhitektūras paraugs. Ēkas novietojums un tehniskie parametri atbilst mākslas muzeja prasībām. Muzejs šajā vietā kā aktuāla, ērti pieejama kultūras institūcija kopā ar Daugavas pretējā krastā esošo Latvijas Nacionālas bibliotēku veidotu sabiedriski nozīmīgu ēku pilsētbūvniecisku ansambli.

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas plāni palēnām kust uz priekšu – Smiļģa mājas pārbūves būvprojekts atrodas saskaņošanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt Tabakas fabrikas piemērošanai teātra vajadzībām beidzot atrasts būvnieks.

«Projektētājs pilnsabiedrība Zaigas Gailes birojs un Partneri ir izstrādājis ēku kompleksa pārbūves būvprojektu, par kuru saņemts pozitīvs ekspertīzes slēdziens. Šobrīd norisinās projekta dokumentācijas saskaņošanas process valsts un pašvaldības institūcijās,» DB saka VNĪ pārstāvis Arnis Blodons. Valsts ekspertīzes atzinums ir pozitīvs, tagad projekts ir saskaņošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, apliecina arī arhitekte Zaiga Gaile. Viņa cer, ka līdz jaunajam gadam projektu būs saskaņojusi arī Rīgas būvvalde.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.