Latvija varētu pati veidot un uzturēt degvielas rezerves, kas izmaksātu 160 miljonus eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pašlaik Latvija iepērk pakalpojumu, ka krīzes brīdī degvielu piegādās privātās kompānijas, kas nodrošina krājumus. Latvijas stratēģiskās degvielas rezerves nodrošina deviņi uzņēmumi - SIA "Pirmais", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", Lietuvas kompānija "Okseta", "Baltic Petroleum", "Vitol", "Gunvor" un "Mercuria Energy Trading".

Šogad beidzas līgumi ar minētajām kompānijām, un Ekonomikas ministrija gatavo valdībai ieteikumus, ko darīt ar rezervju glabāšanu. Viens no priekšlikumiem būšot rezerves veidot pašiem.

Militārais Lielvārdes lidlauks ir viena no vietām, ko iepriekšējās vadības ministri apsprieduši kā iespējamo vietu degvielas rezervju glabāšanai. Plānu par armijas iesaisti degvielas glabāšanā apstiprinājuši gan agrākais ministru prezidents Māris Kučisnskis (ZZS), gan arī bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Padomju gados Lielvārdes lidlaukam bijis sliežu atzars, kas to savienoja ar maģistrālo dzelzceļa līniju. Tas ļāva lidlaukam piegādāt gan bruņu tehniku, gan degvielu. Vēlāk sliedes demontēja, bet uzbērums ir palicis. Aizsardzības ministrija gatavojoties prasīt Satiksmes ministrijai aprēķināt, cik varētu izmaksāt sliežu ceļa atjaunošana.

Iecerei piekrituši arī bruņotie spēki. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons gan noliedzis, ka šobrīd šāds jautājums būtu dienaskārtībā. Par to neesot dzirdēts arī Satiksmes ministrijā. Latvijas dzelzceļš esot gatavojies veikt aprēķinus, bet tā kā nav saņemti norādījumi no Aizsardzības ministrijas, darbi palikuši nepabeigti.

Armijai šobrīd pašai savu naftas produktu krājumu nav - ir līgumi ar degvielas piegādātājiem, kas organizē tās transportēšanu. Kučinskis solījis Nacionālās drošības komisijā, kurā aiz slēgtām durvīm pulcējas specdienestu un citu valsts iestāžu vadība, ierosināt ideju rezerves nodot glabāšanā armijai.