Tikai šāda šausmīga krīze, kādu pašlaik pārdzīvo Ukraina, var arī mūs Latvijā piespiest saprast civilās aizsardzības nozīmību. Latvijā nav karadarbības, un tāpēc ir izcils brīdis novērst tos trūkumus, kuri ir atrodami.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.
Fragments no intervijas
Decentralizētas – izkliedētas – degvielas, pārtikas, medikamentu rezerves reģionos, nevis viss atrodas vienā lielā noliktavā, no kurām iespējams krīzes brīdī saņemt nepieciešamo!
Tieši tā. Jo nav lielas jēgas no vienas lielas noliktavas, kuru paralizējot būtībā piekļuve stratēģiski svarīgiem produktiem kļūst ļoti problemātiska. Tāpat arī nav nozīmes glabāt kādas rezerves ārzemēs, jo, iestājoties krīzes brīdim, tās nemaz līdz Latvijai var nenonākt. Jebkurā gadījumā Latvijai ir iespējas pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu, un es prognozēju, ka tas arī tiks izdarīts.
Valstij vajadzētu taisīt kādas speciālas noliktavas?
Īsti nav vajadzības pēc tādām, jo visvienkāršākais ir noslēgt līgumus ar attiecīgiem ražotājiem reģionos. Piemēram, ar gaļas konservu ražotāju valsts noslēdz tā dēvēto atvērto līgumu, kas paredz, ka šī ražotāja noliktavā ik brīdi ir noteikts skaits, piemēram, 10 000 konservu kārbu. Ražotājs ražo, un produkcija visu laiku virzās caur viņa noliktavu, taču tajā visu laiku ir šis noteiktais konservu kārbu skaits. Protams, valsts maksā par šādas noliktavas uzturēšanu uzņēmējam. Tieši pēc tāda paša algoritma var strādāt degvielas uzpildes stacijas, medikamentu tirgotāji u.tml.
Svarīgākais ir šo produktu pieejamība tā dēvētajā X stundā. Vēl viens piemērs – šķiet, pirms 17 gadiem vētra uz vairākām diennaktīm bez elektrības atstāja Ventspili, un izrādījās, ka tā rezultātā nevar ieliet degvielu un pat ir problēmas ar pirmās nepieciešamības pārtikas produkta – maizes – pārdošanu, jo nestrādāja kases sistēmas. Pēc šīs vētras valstī sākās rezerves elektrības ģeneratoru sagāde visiem stratēģiski svarīgiem objektiem, tostarp slimnīcām.
Vai šo rezervju jautājumā nevajadzētu iesaistīties arī valdībai?
Tas jau ir noticis fakts. Jau 2021. gada janvārī (kad bija Covid-19), Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem kārtībai, kādā noteikt stratēģiski nozīmīgu preču un prekursoru sarakstu, kuru uzkrājumi veidojami krīzes laikā un kuru aprite brīvajā tirgū un eksports ir ierobežojams, par to ziņoja Ekonomikas ministrijas pārstāvji, un valdības sēdes protokollēmumā bija rakstīts, ka Ekonomikas, Satiksmes un Zemkopības ministrijai līdz 2021. gada 1. decembrim atbilstoši kompetencei jāizveido katrai nozarei atsevišķi stratēģiski nozīmīgu preču, izejvielu, materiālu un prekursoru saraksti, šie uzkrājumi veidojami krīzes laikā un to aprite brīvajā tirgū un eksports ir ierobežojams.
Vai tas ir izpildīts un kā tas ir izdarīts, manā rīcībā tādas informācijas nav. Viena lieta ir preces, bet, ja raugās uz to ražošanu, tad ir nepieciešamas izejvielas. Un jau pērnā gada aprīlī Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums Priekšlikumi loģistikas risinājumiem, lai nodrošinātu Latvijā ražotās pārtikas un rūpniecības, kā arī pirmās nepieciešamības importa preču rezervju veidošanu krīzes un kara situācijās, kā arī to izplatīšanu, par ko ziņoja Aizsardzības ministrija. Šīs sēdes protokollēmumā tika uzdots Ekonomikas un Zemkopības ministrijai līdz 2021. gada 1. decembrim veidot katrai nozarei būtisko preču, izejvielu, materiālu sarakstus, identificēt to iegādes vai ražošanas autonomijas pakāpi Latvijā, t.i.: vai iespējams nodrošināt ar vietējiem resursiem (dabas resursi, ražošana un tās kapacitāte); vai varētu ražot, atbalstot vietējo rūpniecību; pieejams, tikai importējot; no tautsaimniecības mobilizējamie resursi. Arī par šī uzdevuma izpildi manā rīcībā informācijas nav. Pandēmija jau pierādīja globālo piegāžu trauslumu un to, ka krīzes situācijā ne vienā vien situācijā vispirms notika pašu ražotājvalstu apgāde un tikai pēc tam to, kas palika pāri, novirzīja eksportam uz citām zemēm.
Visu rakstu lasiet 15.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!