Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, likvidē mazāk, kopumā pieaug uzņēmumu skaits, bet strauji rūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits.
To rāda SIA Lursoft dati. Lai arī kopumā tiek novērotas mikroskopiskas pozitīvas tendences, tomēr jautājumi par uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazajam biznesam, ir pietiekami aktuāli. Vienlaikus uzņēmējdarbība ir tieši tā joma, kura ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgi arī, maksājot nodokļus, uztur valsti, finansē sabiedrībai svarīgus veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, kultūras pakalpojumus un infrastruktūru.
Pārsteidzošs kokteilis
Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 2574 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 2009, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā 2023. gada pirmajā ceturksnī audzis par 565. Lursoft norāda, ka pēdējos septiņus gadus bijusi negatīva tendence – jauno uzņēmumu bijis mazāk nekā likvidēto.Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka pēdējo mēnešu laikā nemitīgi sarūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits. Proti, šā gada 1. aprīlī tādu bija 8809, savukārt šā gada 1. janvārī — 9638, bet pērnā gada 1. decembrī vēl vairāk - 9817. Pozitīvu ainu rāda juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits 1. aprīlī, jo šogad tādu bija 188 562, kas ir par 171 vairāk, nekā bija 2022. gada 1. aprīlī. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis 171 juridiskas personas pieaugums nespēj kompensēt teju 27 000 subjektus salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad kopējais juridisko personu - nodokļu maksātāju - skaits bija 215508.
“Uz šiem cipariem var raudzīties dažādi — tie var gan priecēt, gan arī apbēdināt. Proti, tie priecē, jo beidzot reģistrējam vairāk jaunu subjektu, nekā likvidējam. Satraukumu rada kopējā juridisko personu – nodokļu maksātāju – skaita sarukums piecu gadu nogrieznī, bet neizpratni – straujā mikrouzņēmumu skaita izkušana,” situāciju vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa norāda, ka var tikai uzteikt to cilvēku drosmi, kuri dibina jaunus uzņēmumus, jo īpaši, ja pēdējie gadi ir bijuši ļoti smagu pārbaudījumu pārbagāti. “Diemžēl, bet Covid-19 pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi, neprognozējamība, kura vēl augstākā līmenī uzkāpa pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, komplektā ar vidējo inflācijas līmeni pāri par 20% attiecībā uz uzņēmējdarbību daudziem ir noņēmusi rozā brilles,” tā E. Egle.
Visu rakstu lasiet 11.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!