Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.
Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.
Karš Ukrainā un karš pret inflāciju
Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.
ASV un Eiropas lielie akciju tirgus indeksi sāka krist jau stipri pirms ģeopolitika pārņēma visu prātus, turklāt indeksi pašlaik atrodas pat augstāk nekā brīdī, kad sākās karš. Eiropā, kuras pievārtē notiek karš un kura ekonomiski noteikti tiks ietekmēta vairāk, akciju tirgus sniegums būtiski neatpaliek no ASV akcijām. Kara ietekmē būtu loģiski sagaidīt, ka investori kļūst piesardzīgāki, un tāpēc riska aktīvi (akcijas, augsta riska obligācijas) uzrāda sliktākus rezultātus nekā tā saucamie drošības aktīvi (ASV, Vācijas valdību obligācijas, augsta reitinga kompāniju obligācijas). Taču arī tas nav noticis. Tieši otrādi – piemēram, ASV valdības obligācijas ar gandrīz mīnus 7 % kopš gada sākuma uzrāda vienu no sliktākajiem rezultātiem – kritums ir pat nedaudz lielāks nekā ASV akcijās. Līdzīgu sniegumu ir demonstrējušas arī Vācijas valdības obligācijas. Tas, kur mēs uzskatāmi redzam kara ietekmi aktīvu cenās, ir reģionālie tirgi – protams, pašas Krievijas tirgus, taču cietuši ir arī Centrālās un Austrumeiropas, tostarp Baltijas vērtspapīri, jo īpaši obligācijas. Šie vērtspapīri cietuši gan no etalona likmju kāpuma, gan riska prēmiju pieauguma saistībā ar reģiona fizisko un ekonomisko tuvumu kara plosītajai Ukrainai un izolācijā nonākušajam agresoram Krievijai.
Nākas secināt, ka galvenais šī gada globālo finanšu tirgu un arī Latvijas pensiju aktīvu sniegumu ietekmējošais faktors ir masīvie procenta likmju pieaugumi globālā mērogā, kas notikuši saistībā ar straujām izmaiņām pasaules vadošo centrālo banku monetārajā domāšanā, it īpaši ASV. Iepriekšējās monetārās un fiskālās pārmērības – naudas drukāšana, budžeta tēriņi ar mērķi aizbāzt Covid-19 izrautos caurumus ekonomikā – ir novedušas pie būtiska disbalansa starp tēriņiem un piedāvājumu, kas savukārt novedis pie gadu desmitiem nepieredzēti augstiem inflācijas līmeņiem.
Centrālās bankas, it īpaši amerikāņu Federālo Rezervju Sistēma (FRS), kas ilgi izlikās neredzam problēmu, nu ir spiestas skriet pakaļ ātrumu uzņēmušam inflācijas vilcienam. Un pagaidām pat karš Eiropā un augstā neskaidrība par tā ietekmi nav spējuši mazināt FRS apņēmību pretoties inflācijai - mērķtiecīgi ceļot likmes un slāpējot pieprasījuma pusi. Protams, ka pieprasījuma slāpēšana (lasi, ekonomikas mērķtiecīga bremzēšana) nozīmētu arī kompāniju ieņēmumu un peļņas lēnāku izaugsmi. Tieši tas arī lika akcijām jau pērnā gada izskaņā sākt atkāpties no iepriekš sasniegtajiem vēsturiskajiem rekordiem. Un, protams, kā jau tas ierasts, ticība bāzes likmju celšanai ir izraisījusi tūlītēju ienesīgumu kāpumu tirgū jau esošajām obligācijām, izraisot to cenu kritumus.
Kas notiek Latvijas pensiju plānos?
Aprakstītais labi sasaucas ar Latvijas 2. līmeņa plānu sniegumu šī gada laikā. Vidējais visas sistēmas sniegums ir ap mīnus 5.0 - 5.5 %, turklāt konservatīvie plāni uzrādījuši relatīvi lielākus mīnusus nekā plāni ar akciju sastāvdaļu.
“CBL Asset Management” pārvaldītajos pensiju plānos ne pirms kara, ne pašlaik nav pozīciju Krievijas vērtspapīros, un nav arī Ukrainas pozīciju. Tajā pat laikā mēs vēsturiski esam bijuši ļoti aktīvi investori gan Baltijas, gan Centrāleiropas ekonomikās, galvenokārt ar obligāciju starpniecību. Piemēram, CBL Universālajā plānā Baltijas emitentu īpatsvars ir ap 15 %, vēl tikpat ieguldīts citur reģionā. Lai mazinātu reģionālos riskus, kā arī atkarību no eiro procenta likmēm un palielinātu ieguldījumu diversifikāciju, gandrīz puse no CBL Universālā plāna ir ieguldīta ASV, galvenokārt valdības un augstas kvalitātes kompāniju obligācijās. Šogad šīs pozīcijas ir negatīvi ietekmējis ASV dolāru etalona procenta likmju pieaugums – tas bijis straujāks nekā eiro likmju kāpums.
Pēc līdzīga principa ir būvēta arī obligāciju daļa mūsu CBL Aktīvajā plānā – lielāks uzsvars uz Baltiju un Centrāleiropu un ASV vērtspapīriem. Mūsu aktīvi pārvaldītajos pensiju plānos turpināsim pie šādas stratēģijas pieturēties arī turpmāk. Gan risku sadalīšanas apsvērumu dēļ, gan tāpēc, ka pēc pēdējo mēnešu notikumiem ir būtiski kāpusi plānos esošo obligāciju potenciālā atdeve. Piemēram, CBL Universālajā plānā pērnā gada beigās obligāciju vidējais ienesīgums bija nepilni 2%, tad pašlaik tas ir tuvu ap 3.5%. Tā ir masīva izmaiņa un pēdējo piecu līdz sešu gadu laikā reti pieredzēti līmeņi. Turklāt manā skatījumā etalona likmes pašlaik ASV un Eirozonā pilnībā ieceno sagaidāmos bāzes likmju palielinājumus, un likmju tālākā kāpuma potenciāls ir mazs. Obligācijas nākotnē varētu kļūt par būtisku pozitīvas atdeves ģeneratoru portfeļos.
Akciju ekspozīcija CBL plānos ir veidota ar pamatīgu uzsvaru uz ASV tirgu. Arī to plānojam saglabāt, ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, kā arī to potenciālo ekonomisko ietekmi. Kopumā pret akcijām izturos ar zināmu piesardzību. Nav pārliecības, ka akciju tirgos ir adekvāti iecenotas kaut vai FRS monetāri ierobežojošās tieksmes un naudas drukāšanas beigas. Nemaz nerunājot par notiekošo par un ap Ukrainu. Ne pārāk loģisks man šķiet pēdējo pāris nedēļu vētrainais optimisms akciju tirgos, ko pamato ar it kā progresu Krievijas agresijas diplomātiska risinājuma virzienā. Tāda sajūta, ka rietumu investors rēķinās, ka tūlīt visi paspiedīs viens otram roku, atcels sankcijas un atkal taisīs kopīgu biznesu ar Krievijas kara noziedznieku režīmu.
Arī ASV un Eiropas kompāniju peļņas prognozēs Krievijas izolācija, izskatās, iecenota kā ātri pārejoša epizode, kam nebūs praktiski nekādas ietekmes uz šī gada finanšu rādītājiem. Gribētos cilvēcīgi ticēt, ka principi vismaz šoreiz izrādīsies svarīgāki par īstermiņa peļņas apsvērumiem, un rietumnieki, mūs ieskaitot, samierināsies ar jostu savilšanu ilgtermiņa vispārēja labuma vārdā. Cita starpā tas nozīmētu ievērojami zemāku akciju atdevi nekā investori pieraduši redzēt pēdējo 2 - 3 gadu laikā.
