Lielie zaudējumi nedzīvības apdrošināšanas tirgu dzen krīzē, kuras pārvarēšanai šis un nākamais gads var būt izšķirošie. Par šā brīža dramatisko situāciju liecina pēdējo gadu attīstības tendences trīs galvenajos veidos, kuri veido Latvijas apdrošinātāju portfeļa lauvas tiesu - OCTA, KASKO un īpašuma apdrošināšanu, atzina Ergo Latvija pārstāvis Ilmārs Veide.
Lielākie zaudējumi ir OCTA apdrošināšanā - pērn 9 mēnešos OCTA apdrošināšanas nozarē strādājošās kompānijas kopumā cieta virs 2.7 milj. Ls zaudējumus, kuru apmērs līdz gada beigām pārsniegs 3 milj. Ls, prognozē Latvijas lielākā apdrošinātāja Baltas vadītājs Jānis Abāšins.
Atlīdzības aug straujāk
Lai arī apdrošināšanas tirgū pērn parakstīto bruto prēmiju apjoms pieauga strauji, tomēr atlīdzību apjoma pieaugums bija vēl straujāks. J. Abāšins domā, ka apdrošināšanas tirgū patlaban ir izšķirošs mirklis, kāds var neizturēt nežēlīgo konkurenci. "Domāju, ka interesanti laiki var būt šogad, nākamgad - kāda kompānija ies uz pārdošanu, jo konstatēs, ka nevar savilkt galus kopā. Tas būs tieši OCTA zaudējumu dēļ," tā viņš. Latvijas apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati liecina, ka pērn apdrošinātājiem bijuši iespaidīgi administratīvie un klientu piesaistīšanas izdevumi - attiecīgi 22.74 milj. Ls un 19.35 milj. Ls. Pēc J. Abāšina teiktā, kopumā klientu sadale, pārdale, asiņains cīniņš klientam ir labi, bet ilgtermiņā tam vajag arī ilgtspējīgu kompāniju, bet, ja sēž dziļos mīnusos, tad ēd savu kapitālu, "mammai" jāiegulda nauda, atklāts jautājums: cik ilgi? Agri vai vēlu griezīs nost klientam atlīdzības, piebilda J. Abāšins.
Vairs nav izejas
Iepriekš apdrošinātāji atzina, ka zaudējumus OCTA tirgū tie sedza no peļņas citos apdrošināšanas veidos, piem., KASKO, nekustamais īpašums. J. Abāšins atzina, ka vairs tā nenotiek. BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva piebilda, ka tas nav iespējams, jo īpaši izcili rezultāti nav arī citos veidos. I. Veide minēja, ka kopš 2003.gada OCTA apdrošināšana nav bijusi peļņu nesoša, taču iepriekšējos gados pastāvēja iespēja zaudējumus segt ar samērā lielo peļņu īpašuma un KASKO apdrošināšanā. "Taču jau 2004. gadā gan KASKO, gan īpašumu apdrošināšanā situācija pasliktinājās. 2005. un 2006. gadā negatīvās attīstības tendences turpināja samilzt. Pie tam 2005.gadā tika sasniegta kritiskā robeža - peļņa īpašuma un KASKO apdrošināšanas veidos bija vienāda ar zaudējumiem OCTA apdrošināšanā," tā viņš. 2006.gadā īpašuma apdrošināšanā situācija nedaudz uzlabojās. Transportlīdzekļu apdrošināšanā - gan KASKO, gan OCTA zaudējumi turpināja augt. "No iepriekš minētā var secināt, ka krīzes situācija galvenajos apdrošināšanas veidos vēl joprojām nav pārvarēta. Tās pārvarēšana ir katras sabiedrības šībrīža aktuālākais uzdevums. Par izvēlēto stratēģiju pareizību varēsim spriest ne ātrāk kā pēc pusgada," tā I. Veide.
Cels cenas
Cenas celsies, jo nav īpašas izvēles, pieaugums būs no segmenta uz segmentu, prognozē J. Abāšins, piebilstot, ka pie inflācijas, kāda ir autoservisos, nav citas izejas, kompānijas nesēdēs mīnusos, jo arī akcionāriem vajag atdevi. J. Alfejeva savukārt brīdināja: ņemot vērā, ka OCTA administratīvajos izdevumos lielāku daļu veido fiksēti izdevumi (algas, ofisu noma), apdrošinātājiem var sagādāt lielu problēmu pazaudēt naudas līdzekļu masu, palielinot cenas un ar to atbaidot klientus, kas var izraisīt nopietnas grūtības ar naudas plūsmu. Līdz ar to ir problēma uzdrošināties noteikt adekvātu cenu, lai neciestu zaudējumus, tā J. Alfejeva. Apdrošinātāji prognozē: cenas celsies arī citos apdrošināšanas veidos, t.sk., KASKO, arī īpašuma apdrošināšanā. "Neuzskatu, ka pašreiz ir krīzes priekšvēstneši, bet situācija ar apdrošinātāju tehnisko rezultātu nav labvēlīgi, kas piespiedīs apdrošinātājus rīkoties," tā J. Alfejeva.
Tirgus nākotnē var pieaugt par trešdaļu
Latvijas apdrošināšanas tirgus, kas šogad un nākamgad varētu pieaugt par trešdaļu, atpaliek no Igaunijas nozares tirgus.
Pēc parakstīto bruto prēmiju apjoma Latvijas apdrošināšanas tirgus šogad un nākamgad vēl pieaugs par trešdaļu vai virs 20%, bet pēc tam tirgus "nomierināsies", pieaugumam sarūkot līdz 10%, kas būs normāli, prognozēja Baltas vadītājs Jānis Abāšins. Viņš lēsa, ka 20 gadu laikā Latvijā apdrošināšanas tirgus īpatsvars IKP varētu pieaugt līdz
4-5% no IKP, kas gan atpaliktu no piem., ·veices, kur apdrošināšans bizness IKP veido ap 9%. 2005. gada beigās apdrošinātāju parakstītās bruto prēmijas veidoja vien 1.75% no IKP, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.
Pirms 10-15 gadiem apdrošināšanas nozarei galvenais rādītājs bija reģionālais pārklājums, filiāļu skaits, bet tagad lielāka nozīme ir tehnoloģijām, atzina J. Abāšins, kurš prognozē, ka tehnoloģiju nozīme turpinās pieaugt, jo mainās arī klientu uzvedība. Vienlaikus Latvija nekādi nespēj pietuvoties Igaunijas līmenim tehnoloģiju un attīstības ziņā. "Igaunija vēl aizvien ir divus gadus priekšā, un domāju, ka kādu mirkli vēl tā paliks, mēs vēl mīcāmies," atzina J. Abāšins. Pēc viņa teiktā, kaimiņvalstī arī lauki irinternetizēti - to Igaunijā izdarīja jau pirms 5 gadiem un tagad ir vienā līmenī ar Skandināviem, arī OCTA bonus-malus sistēma un polises bez parakstiem Igaunijā ir jau dažus gadus, bet pie mums vēl diskutē, tā J. Abāšins. Igaunijā darbojas 7 kompānijas, kaimiņvalstī savas filiāles atvērušas arī kompānijas no Latvijas - BTA un Parekss AK. Latvijā ir 12 nedzīvības apdrošinātāji. Igaunijā rādītājs "prēmijas uz 1 cilvēku" ir stipri lielāks nekā Latvijā, bet lietuviešiem šis rādītājs ir vēl zemāks.
Vēl daudz jāievieš
Specifisku apdrošināšanas produktu pie mums ir ļoti maz. Piem., mājdzīvnieku apdrošināšanas produktu klāsts nav liels, tāpat ir ar jahtu apdrošināšanu. Latvijā būtu jāattīsta patlaban minimālos apjomos esošā biznesa pārtraukuma apdrošināšana. "Būtība ir tāda: ja nodeg uzņēmēja apdrošināts īpašums, tad apdrošinātājs palīdzēs atjaunot īpašumu un nosegs bojātās iekārtas, bet apgrozījumā būs palicis caurums - biznesa pārtraukums, ko varētu apdrošināt un "caurumu nosegt"," klāstīja Baltas vadītājs. Veselības apdrošināšanas tirgū drīzumā varētu parādīties produkti privātpersonām - tas saistīts ar veselības nozares attīstību.
Jāskatās ilgtermiņā
KASKO tirgū pārmaiņas jau pamazām notiek, bet nākotnē izpaudīsies vēl vairāk, proti, kompānijas strdā pie segmentācijas, risku un līdz ar to tarifa noteikšanā tiks ņemti vērā vairāki faktori, kā rezultātā vairs nebūs viena cena visiem.
Līdzīgi varētu būt arī nekustamā īpašuma tirgū. J. Abāšins skaidroja, piem., statistiski pierādīts, ka īpašums vairāk dega, ja būvēts no tā un tajos gados. "Pašlaik Latvijā ir tie gadi, kad pēc 20 gadiem apdrošināšanas kompānijas teiks: jūsu īpašums būvēts laikā no 2005. līdz 2010. gada - tas ir slikti, jo tad trūka celtnieku, kāpa būvniecības izmaksas, bija liela nelegālā darbaspēka daļa, kvalitāte strauji krita - tātad deg biežāk un cena un pašrisks augstāks. Tātad tas viss nāks atpakaļ," viņš secināja.