Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 17.maijā atzīmē profesionālos svētkus – Ugunsdzēsēju dienu, Db.lv informē VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Svētku priekšvakarā 16. maijā plkst. 10.00 Latvijas ugunsdzēsības muzejā notiks svinīgs pasākums, kurā piedalīsies iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Iekšlietu ministrijas, valsts sekretārs Aivars Straume, VUGD priekšnieks Ainars Pencis un labākie VUGD darbinieki.

Par dienesta pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu un sakarā ar Ugunsdzēsēju dienu apbalvos labākos darbiniekus. Viņi saņems Iekšlietu ministrijas Goda rakstus un Pateicības, kā arī VUGD Goda rakstus un Pateicības. Par ieguldījumu civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanā, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā ar VUGD Zelta zīmi Par nopelniem apbalvos: Ļudas Jonkus, bijušo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes komandieri; Nikolaju Bočkovu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Dobeles brigādes komandieri; Raimondu Rožkalnu, Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos; Daili Lūku, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku.

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus, salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jauns eksporta tirgus produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, saka EP deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.

Viņi arī aicina dalībvalstis vairāk stimulēt lauksaimniekus uz spēku apvienošanu ražotāju organizācijās.

«ES piena nozarē ir daudz nākotnes iespēju, bet Eiropas Komisija līdz šim brīdim nav pienācīgi novērtējusi jaunās grūtības, ar kuriem jāsaskaras ražotājiem, piemēram, ar piena kvotu izbeigšanos, nesen pagarināto Krievijas embargo ES pārtikai un cenu svārstībām. ES vairāk jāpalīdz savai piena nozarei kļūt par globālo līderi, nevis sekotāju,» teica EP deputāts Džeims Nikolsons (ECR, UK), kurš sagatavoja rezolūciju par pienu un bija arī galvenais atbildīgais par piena tiesību aktu paketes virzību Parlamentā 2012.gadā. Rezolūcija, kas pēta ES piena nozares izredzes, apstiprināta ar 510 balsīm par, 154 pret un 44 atturoties.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina lauksaimniekus, kuri 2006.gadā ir uzņēmušies saistības saskaņā ar Lauku attīstības plāna (LAP) pasākuma Agrovide apakšpasākuma Erozijas ierobežošana nosacījumiem, pieteikties atbalsta saņemšanai.

No 1. septembra reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (RLP), ņemot vērā LAD rīcībā esošo informāciju par pieteiktajiem platību maksājumiem, nodrošinās lauksaimniekus ar datiem, kuri nepieciešami iesnieguma aizpildīšanai. Lauksaimniekus, kuri pieprasīs šādu informāciju, RLP darbinieki aicinās uzrādīt LAD klienta reģistrācijas numuru.

2010.gads ir pēdējais saistību izpildes gads 2006. - 2010. gada periodā. Turpmāk šāda veida atbalsta sniegšana nav plānota. Erozijas ierobežošanas mērķis ir veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnē.

Biedrība Zemnieku saeima (ZS) publiski izplatījusi informāciju, kurā pauž sašutumu par partijas Zaļo Zemnieku savienība (ZZS) pārstāvju 2. un 3. februārī publiski paustajiem mēģinājumiem sašķelt lauksaimniekus.

"Cita starpā dažādos veidos mēģinot iedzīt ķīli zemnieku starpā, ZZS ir izdomājusi zemnieku prasību, ka atbalsts pienāktos tikai saimniecībām ar 50 govīm un 5000 litru izslaukumu no govs. Pie tam ZZS vadītājs Augusts Brigmanis šo ideju ir piedēvējis biedrībai Zemnieku saeima, kas rīko lauksaimnieku protestus," teikts izplatītajā informācijā.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: „Šobrīd ZZS cenšas izplatīt informāciju, ka protestu rīkotāji biedrība „Zemnieku saeima” rosina atbalstu piešķirt tikai lielajām saimniecībām. Tie ir nekrietni meli. Mēs neesam par to lēmuši, un tā nav mūsu prasība. Šādi partija cenšas lauksaimniekus šķelt un izvairīties no zemnieku prasīto pasākumu īstenošanas ZZS līdz šim ilgstoši un neveiksmīgi pārraudzītajā jomā.”

Latvijas Biškopības biedrība (LBB) piektdien dosies vizītē pie Dānijas vēstnieka Latvijā, lai uzzinātu par iespējām paātrināt izlīgumu ar Dānijas pilsonim piederošu uzņēmumu, pret kuru Latvijas Biškopības biedrība ir iesniegusi prasību tiesā.

Biedrība plāno lūgt vēstniecību palīdzēt apzināt un informēt Dānijas izcelsmes lauksaimniekus par Latvijas likumdošanas prasībām attiecībā uz vides aizsardzību, lai nākotnē šādi gadījumi neatkārtotos.

Dāņu uzņēmējs Jacobsen John, kura uzņēmuma SIA Jaunbāģi nelikumīgas darbības rezultātā pagājušā gadā cieta gandrīz četrsimt bišu saimes, joprojām vilcinās un nesniedz savu piedāvājumu zaudējumu segšanai cietušajiem biškopjiem, kaut arī sākotnēji tiesā uzņēmēja pārstāvis solīja līdz 29. februārim to izdarīt. Ņemot vērā, ka likumdošanu ir pārkāpis Dānijas pilsonim piederošs uzņēmums, LBB ir nolēmusi lūgt palīdzību Dānijas vēstniecībai Latvijā, lai noskaidrotu par iespējām paātrināt zaudējumu segšanu biškopjiem.

Līdz 20. novembrim savācēji un pirmie pārstrādātāji, kā arī lauksaimnieki, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus, var pieteikties Lauku atbalsta dienestā (LAD) enerģētisko kultūraugu atzītā savācēja, pirmā pārstrādātāja vai pašpārstrādātāja statusa noteikšanai Eiropas Savienības (ES) atbalsta shēmas par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību ietvaros, informē Lauku atbalsta dienests.

Sākot ar 2007.gadu lauksaimniekiem ir pieejams ES atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

Maksājuma mērķis ir atbalstīt lauksaimniekus, kas audzē kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību, lai tos pārstrādājot, iegūtu biodegvielu, biogāzes u.c.

Latvijā atbalsts par enerģētiskajiem kultūraugiem ir ieviests, piemērojot savācēju un pirmo pārstrādātāju, kā arī lauksaimnieku, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus (pašpārstrādātāja) atzīšanas sistēmu. Lauksaimnieki var pretendēt uz atbalstu tikai tādā gadījumā, ja būs noslēgts līgums ar LAD atzītu savācēju vai pirmo pārstrādātāju.

Lai savācējs vai pirmais pārstrādātājs, kā arī pašpārstrādātājs tiktu atzīts, līdz 2008.gada 20.novembrim LAD jāiesniedz atzīšanas iesniegums un citi nepieciešamie dokumenti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.808 Kārtība, kādā atzīst Eiropas Savienības enerģētisko kultūraugu savācējus, pirmos pārstrādātājus un lauksaimniekus, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

«Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Līdz 3.jūnijam Latvijas iedzīvotāji var izteikt savus ierosinājumus, kādai jābūt Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikai pēc 2013.gada, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

«Jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā nepieciešams vienlīdzīgs tiešo maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniecības veidiem. Vēsturiskie kritēriji no 2002.-2003. gada nevar būt noderīgi politikai, kas sāks darboties pēc 2013. gada," uzskata komisārs Dačans Čološs.

«Ir svarīgi zināt, ko eiropieši sagaida no kopējās lauksaimniecības politikas. Lauksaimniecība nav tikai zemniekiem. Esmu šeit, lai uzklausītu, ko Latvijas iedzīvotāji vēlas no Eiropas lauksaimniecības. Rezultāti no nesen uzsāktās sabiedriskās apspriešanas tiks iekļauti komisijas darbā pie jaunās kopējās lauksaimniecības politikas projekta, kas sāksies šā gada beigās,» iepriekš skaidrojis komisārs.

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Uzzinot par Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvja Bruno Barona sūtīto nekorekto un rupjo īsziņu ar draudiem zemnieku saimniecības Pērles īpašniecei Dacei Pastarei, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze asi nosoda šādu B. Barona rīcību.

„Ja šāda īsziņa tiešām ir sūtīta, tad šī rīcība nekādā gadījumā nav attaisnojama. Aicinu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei nekavējoties izlemt vai šāda persona var turpināt darbu kā zemnieku pārstāvis Briselē. Zemkopības ministrija jau daudzkārt vērsusi LOSP uzmanību, ka Bruno Barons neveic sev uzticētos pienākumus un pietiekami neinformē lauksaimniekus par notiekošo Briselē, nepārstāv Latvijas lauksaimnieku intereses. Vai tomēr nav pienācis laiks izvēlēties citu, atbilstošāku kandidātu šo pienākumu veikšanai?”, jautā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps kopā ar lauksaimnieku savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību Vereinigte Hagel (VH Latvija) informē, ka ir atsaukušās aicinājumam nākt pretī lauksaimniekiem, kas apdrošinājuši sējumus pret lietusgāžu postījumiem, atlīdzībās plānojot izmaksāt pusmiljonu eiro.

Apdrošināšanas atlīdzības tiks izmaksātas ne tikai lauksaimniekiem lietusgāžu skartajās teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tādējādi tiks daļēji kompensēti zaudējumi par nenovāktajām platībām. Atlīdzībām pieteikti 2500ha nenovāktās sējumu platības.

«Šoruden bija nepieciešams pieņemt šādu lēmumu, lai mazinātu lietusgāžu radīto postījumu sekas. Nākotnē aicinu Latvijas lauksaimniekus vairāk domāt ilgtermiņā un laicīgi apdrošināt savus sējumus pret laikapstākļu radītiem postījumiem, lai mazinātu klimata radītos riskus. Strādājam, lai jau tuvākajā laikā varētu piedāvāt lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī pret plūdiem. Aicinām arī lauksaimniekus aktīvi iesaistīties ar saviem ierosinājumiem tālāko apdrošināšanas produktu izstrādē,» saka Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Ja kādai nozarei klājas grūti, tad tai dzīve ir jāsarežģī vēl vairāk, ar nodokļu likumu grozījumiem uzliekot papildu izmaksas

Acīmredzot tāda ir valdības devīze, ar Finanšu ministrijas gādību sagatavojot grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Nomaskēti ar attaisnojumu, ka grozījumi principā izdarīti tikai tāpēc, lai uzliktu akcīzes nodokli tādam produktam kā tabakas lapas un paceltu to dažiem biodīzeļdegvielas veidiem, savu ceļu uz Saeimu budžeta paketē sākušas arī izmaiņas lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas apritē. No akcīzes atbrīvotā degviela lauksaimniekiem būs jāiekrāso jeb jāmarķē, turklāt to drīkstēs izmantot tikai traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Minēto grozījumu skarto nozaru – lauksaimnieku un degvielas tirgotāju – pārstāvji pauž sašutumu par to, ka šādas pārmaiņas ministrijas nav laikus pārrunājušas ar tiem, uz kuru maciņiem tās attieksies vistiešāk. «Baidās no diskusijas, nav argumentu,» ministriju attieksmi raksturo biznesa pārstāvji.

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) lauksaimniekus aicina vērst uzmanību uz to, ka lauksaimniecības subsīdiju apjoms 2009. gadam ir apstiprināts 17.9 miljonu apmērā, par 45% procentiem mazāks kā pagājušā gadā. Zemnieku saeima nav piekritusi šādam samazinājumam.

Zemkopības ministrijai un tās pakļautībā esošajām iestādēm izdevumi samazināti mazāk - par aptuveni 25%. Biedrība uzsver, ka nepieciešams ministrijas iestāžu funkcionālais audits un jāmazina birokrātija nozarē.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Nav nekāda pamata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izplatītajā informācijā, ka lauksaimniekiem tiks aizkavēts naudas izmaksu temps tādēļ, ka Zemnieku saeima iebilst pret subsīdiju samazinājumu. Tam nav nekāda sakara. Protams, esam vīlušies par šādiem izteikumiem. Tas, kādu interešu vadīta LOSP vadība ir nākusi klajā ar šādu paziņojumu, lai paliek uz viņu sirdsapziņas."

Atgādinām, ka lauksaimniekiem svarīgāko subsīdiju finansējumu parasti izmaksā maijā vai jūnijā. Subsīdiju summas un sadalījuma publiska apspriešana vienas nedēļas garumā subsīdiju izmaksas aizkavēt nevar. Dokumenta apspriešana var tā kvalitāti tikai uzlabot nevis pasliktināt vai kavēt.

Lietuvas Seims ceturtdien nolēma, ka no marta akcīzes nodoklis sašķidrinātajai naftas gāzei tiks samazināts vairāk nekā 23 reizes - no 304 eiro līdz 13 eiro par tonnu.

Samazināt akcīzes nodokli sašķidrinātajai naftas gāzei nesenajās protesta akcijās pieprasīja lauksaimnieki.

Valdība bija ierosinājusi noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā.

Tajā pašā balsojumā tika atcelti ierobežojumi lauksaimniekiem izmantot marķēto dīzeļdegvielu.

108 deputāti balsoja par, neviens nebija pret, bet pieci deputāti atturējās.

Seima Lauku lietu komitejas deputāts Ķēstutis Mažeika sacīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums sašķidrinātajai naftas gāzei visvairāk skars iedzīvotājus, nevis lauksaimniekus.

"Šodienas lēmums skar nevis lauksaimniekus, bet drīzāk iedzīvotājus, īpaši tajās teritorijās, kur izmanto gāzi, jo pēdējā laikā cilvēki aktīvi brauc ar baloniem gan uz Latviju, gan uz Poliju, pērk tur, un tas ir jūtams. Šie cilvēki visvairāk izjutīs ietekmi, savukārt lauksaimnieki izmaiņas, visticamāk, izjutīs tikai vasarā," pēc balsojuma Seimā žurnālistiem sacīja Mažeika.

Bankas savu klientu lokā labprāt vēlas redzēt lauksaimniekus. Par to liecina Farming.lv aptaujāto Latvijas banku – Citadele, Swedbank, SEB banka, DNB banka un Hipotēku banku – teiktais.

Banku pārstāvji apstiprināja, ka savā klientu lokā ļoti labprāt vēlas redzēt lauksaimniekus piebilstot, ka tie ir vieni no apzinīgākajiem kredītņēmējiem un disciplinētākajiem saistību pildītājiem. Tāpat lielākā daļa aptaujāto banku pārstāvju lauksaimniecības sektora kreditēšanu saredz kā ļoti perspektīvu un pat prioritāru. Iespējams, tas ir tāpēc, ka, pēc banku teiktā, jau pērn liela daļa jaunizsniegto kredītu iegūluši tieši lauksaimniecības sektora uzņēmumu maciņos. Tā banka Citadele 2011. gadā jaunos kredītlīdzekļus Latvijā visvairāk ir izsniegusi lauksaimniecībā strādājošiem uzņēmumiem - lauksaimnieki saņēmuši 23% no kopējā Citadele jauno izsniegto kredītu apjoma.

Rīt Latvijā ieradīsies festivāla Golden Hammer starptautiskās žūrijas locekļi, lai vērtētu konkursam iesūtītos darbus. Šogad festivālam darbi ir iesniegti no 19 valstīm, savukārt žūrijā tiek pārstāvētas 10 Eiropas valstis.

Ceturtdien, 11.jūnijā preses konferencē Baltic Beach hotel tiks paziņoti festivāla šortlistētie darbi. Uzvarētājus apbalvos Gala ceremonijā kinoteātrī «Rīga» piektdien, 12. jūnijā plkst. 20.00.

Tāpat 11. jūnijā, viesnīcā Baltic Beach hotel notiks Golden Hammer semināri, kurus vadīs Golden Hammer pieaicinātās žūrijas dalībnieki. Semināros būs iespējams uzzināt kā krīzes laikos rīkoties reklāmā un mārketingā (Natalia Stepanuk, IQ, Krievija), kā ietekmēt patērētājus ar reklāmas kampaņām (Jens Welin, Publicis groupe media, Zviedrija), kāda ir atšķirība starp reklāmu un zīmola stratēģiju (Kai Röffen, TBWA, Vācija), kā arī vairākus citus aktuālus jautājumus.