Ja kādai nozarei klājas grūti, tad tai dzīve ir jāsarežģī vēl vairāk, ar nodokļu likumu grozījumiem uzliekot papildu izmaksas
Acīmredzot tāda ir valdības devīze, ar Finanšu ministrijas gādību sagatavojot grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Nomaskēti ar attaisnojumu, ka grozījumi principā izdarīti tikai tāpēc, lai uzliktu akcīzes nodokli tādam produktam kā tabakas lapas un paceltu to dažiem biodīzeļdegvielas veidiem, savu ceļu uz Saeimu budžeta paketē sākušas arī izmaiņas lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas apritē. No akcīzes atbrīvotā degviela lauksaimniekiem būs jāiekrāso jeb jāmarķē, turklāt to drīkstēs izmantot tikai traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Minēto grozījumu skarto nozaru – lauksaimnieku un degvielas tirgotāju – pārstāvji pauž sašutumu par to, ka šādas pārmaiņas ministrijas nav laikus pārrunājušas ar tiem, uz kuru maciņiem tās attieksies vistiešāk. «Baidās no diskusijas, nav argumentu,» ministriju attieksmi raksturo biznesa pārstāvji.
Ja paklausās ministriju pausto valdības sēdes laikā, kāpēc papildu prasības jāievieš tieši tagad – 10 gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), turklāt laikā, kad daudzus lauksaimniekus skārusi Krievijas krīze, – sakarīgu argumentu tiešām nav. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uz lauksaimnieku un degvielas tirgotāju protestiem bildis: labi, ka mums vēl neesot ES pārkāpumu procedūras. Taču – vai tas ir arguments? Atbilstošā direktīva Latvijā ir ieviesta jau pirms daudziem gadiem un paredz attiecīgus degvielas marķēšanas izņēmumus, kam atbilst arī Latvijā līdz šim strādājošais modelis. Pretēji tam, ko dažas ministrijas tagad mēģina iestāstīt, ES direktīvā nav nepārprotamas norādes uz degvielas marķēšanas nepieciešamību, norādījis Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis. Turklāt kopš 2010. gada Latvijā ir ieviesta tiešsaistes sistēma, kuru administrē Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Lauku atbalsta dienests, gan piešķirot bezakcīzes dīzeļdegvielas limitus, gan precīzi uzskaitot katru pārdoto litru. Par šādas sistēmas pārņemšanu esot interesējušās pat citas Eiropas valstis. Tomēr tam visam vairs nav lielas nozīmes, kad jāsāk pildīt budžeta robi, pēc kā viss šis pasākums īstenībā arī izskatās.
Šķiet, ministriju ierēdņi, domājot, kur vēl varētu paņemt naudu nākamā gada budžetam, nosprieduši, ka, ieviešot marķēšanu, zemnieki vairāk pirks degvielu ar pilnu akcīzes likmi, līdz ar to Valsts kasē nodokļos ieripos kāds miljons eiro vairāk. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, politiķi stāsta, cik ļoti viņi vēlas atbalstīt Latvijas uzņēmējus, jo īpaši lauksaimniekus, sarežģītās situācijas pārvarēšanā, ko izraisījis Krievijas noteiktais embargo, taču, no otras puses, šie paši politiķi mēģina izķeksēt vēl vairāk naudas no tām kabatām, kuru īpašniekiem tā jau jādomā, kā briestošajā krīzē savilkt galus. Turklāt tas tiek darīts, nevis runājot tiešu valodu, bet gan mēģinot aizsegties ar tabakas lapām un puķainām frāzēm par akcīzes nodokļa likmes palielināšanu biodīzeļdegvielai, kas pati par sevi vērtējama kā nekorekta rīcība.
Šķietami nekaitīgajām likuma «Par akcīzes nodokli» izmaiņām ir visai nepārprotams finansiāls efekts. Būs jāievieš marķēšanas tehnoloģija akcīzes preču noliktavās: jāizbūvē papildu rezervuāri un jāpārveido loģistika marķētās dīzeļdegvielas piegādē, mazumtirdzniecībā un uzglabāšanā. Lauksaimniekiem būs jāiegādājas papildu uzglabāšanas cisternas, jo marķētā dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās. Jāpiebilst: tā kā pašreizējie bezakcīzes dīzeļdegvielas limiti lielākajai daļai lauksaimnieku faktiski ir nepietiekami, jau pašlaik viņi iegādājas arī dīzeļdegvielu ar pilnu akcīzes nodokļu likmi. Tāpat būs jāpērk speciālas krāsvielas, ko piejaukt dīzeļdegvielai. Lai līdz šim noteikto limitu ietvaros marķētu lauksaimniekiem realizēto bezakcīzes dīzeļdegvielu, krāsvielu iegādes izdevumi vien var sasniegt 100 tūkst. eiro gadā. Biedrība Zemnieku saeima aprēķinājusi, ka šo prasību rezultātā lauksaimnieku izdevumi gada laikā pieaugs par aptuveni 15–20 milj. eiro, kas nestabilā ģeopolitiskā situācijā ir visai draudīgs papildu slogs.
Turklāt cietīs ne tikai lauksaimnieki un degvielas tirgotāji – papildu izmaksas agri vai vēlu nonāks pie visiem Latvijas patērētājiem.