Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Vienādi ģērbti bērni uz skolu dodas dažādās pasaules valstīs, īpaši populāra uniforma ir Lielbritānijā un Japānā

Daudzviet to valkāšana ir saistīta ar kultūru un tradīcijām, piemēram, dažās Indijas skolās valkā sari, bet musulmaņu reliģijas piekritējiem Tanzānijā obligāti ir jānēsā gaišs hidžabs. Japānas skolas formas tiek uzskatītas par stilīgākajām pasaulē – jo «vecākā» klasē meitenes mācās, jo īsākus svārkus drīkst vilkt. Formastērpi Latvijā bijuši gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju gados. Tie, kuri par negludinātiem kaklautiem ir saņēmuši piezīmes dienasgrāmatās, pratīs novērtēt mūsdienu formu estētiku un to visnotaļ demokrātiskās izvēles iespējas. Šobrīd Latvijā formastērpi nav obligāta prasība; šo apģērbu klāsts paplašinās, tie kļūst praktiskāki un mūsdienīgāki. Pie mums jaunajā mācību gadā skolnieku – obligātā skolas apģērba valkātāju – skaits būtiski nepalielināsies, tādējādi pašmāju skolu formu ražotāji un tirgotāji šogad nozīmīgu biznesa pieaugumu neizjūt. To ietekmējusi skolu tīkla reforma, kuras rezultātā mācību iestāžu kļuvis mazāk. Lai arī izejmateriālu izmaksas ir kāpušas, skolu formām cenas netiks palielinātas, sola apģērbu izgatavotāji. DB aptaujātie uzņēmēji pauž, ka skolas formas Latvijas skolās ir gaumīgas, tās ieliek bērnus noteiktos «rāmjos», vairo disciplīnu un piederības sajūtu konkrētajai mācību iestādei. Iebildumu pret to izskatu nav tiem, kas darbojas dizaina laukā un modes mākslas pasaulē.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Rīgas vispārizglītojošo skolu skolēniem no rītdienas, 15.augusta, bez maksas tiks dalītas jaunas e-kartes, kas darbosies kā e-talona un skolēna apliecības apvienojums.

Plānots, ka sākotnēji karte darbosies kā e-talons sabiedriskajā transportā, tad, skolās to papildinot ar uzlīmi, e-karte iegūs skolēnu apliecības funkcijas. Saņemot karti, tā jau darbosies pašvaldības SIA Rīgas satiksme sistēmā kā brīvbiļete braukšanai sabiedriskajā transportā. Jau ziņots, ka no 1.septembra visi Rīgā deklarētie vispārizglītojošo skolu skolēni no 1. līdz 12.klasei sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Jauno e-karšu izplatīšana tiks sākta jau no rītdienas, 15.augusta. Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis uzsvēra, ka bērniem nebūs jāstāv garās rindās pēc jaunās kartes, jo, sākoties mācību gadam, uzņēmums pats ar 10 mobilajām klientu apkalpošanas stacijām tās piegādās skolām un izdalīs skolēniem. Tā kā vienlaikus nomainīt personalizētos e-talonus pret e-kartēm 65 000 skolēnu būtu ļoti sarežģīti, vispirms tiks pagarināti esošie personalizētie e-taloni, bet jaunās e-kartes vispirms tiks izsniegtas pirmo klašu skolēniem. Tikmēr skolām būs jāsagatavo kolektīvie pieteikumi, pēc kuriem Rīgas satiksme izgatavos jaunās e-kartes un tās piegādās izglītības iestādēm.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka jaunajā mācību gadā vispārizglītojošajās dienas mācību programmās mācīsies 202 413 skolēni, kas būs par 4027 skolēniem mazāk nekā pērn. Desmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijas skolās ir samazinājies par 137 895 skolēniem.

Mācības vispārizglītojošo skolu 1.klasē sāks 21 352 bērni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir par 1859 skolēniem vairāk. Vēl 90 859 bērni ir reģistrēti visās pirmsskolas izglītības programmās. 12 002 skolēni mācīsies vakara un neklātienes programmās.

Konkrēts skolēnu skaits šajā mācību gadā būs zināms septembra vidū. Izglītības iestādēm un pašvaldībām informācija par skolēnu skaitu izglītības iestādēs 3. septembrī Valsts izglītības informācijas sistēmā jāievada un jāapstiprina līdz 7.septembrim.

Prognozēts, ka 9. klasē mācīsies 17 632 skolēni, pagājušajā mācību gadā 9.klasē bija 19 621 skolēns. 10.klasē mācības sāks 11 443 skolēni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu būs par 305 skolēniem mazāk.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Saistībā ar piena iepirkuma cenas pieaugumu gada laikā par 17% programmas Skolas piens piegādātāji cieš zaudējumus, līdz ar to ražotāju atbalstam Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, atzina ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.

«Esam konstatējuši, ka 2013.gadā no janvāra līdz decembrim piena iepirkuma cena ir pieaugusi par 17%. Tā ietekmē pieauga arī pasterizēta piena ražošanas izmaksas un realizācijas cenas. Līdz ar to uzņēmumiem nākas "Skolas piena" programmā darboties ar zaudējumiem,» sacīja Kalniņa.

Viņa norādīja, ka informācija par šīm tendencēm saņemta no vairākiem programmā iesaistītajiem piena produktu ražošanas uzņēmumiem. Tādēļ, lai mazinātu izmaksu un cenu starpību, ministrija ir izstrādājusi grozījumus programmas nacionālajā likumdošanā, paredzot palielināt valsts līdzfinansējuma likmi, lai rezultātā turpinātu nodrošināt skolēnus ar pienu bez maksas.

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Rīgas pašvaldības skolās klātienes mācības visiem skolēniem varētu atsākties 22.novembrī, nevis 15.novembrī, kad tās atsāksies citu pašvaldību skolās, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

11.novembrī notikusi sanāksme, kurā kopā ar skolu direktoriem izvērtēti drošības aspekti, epidemioloģiskā situācija skolās un citi faktori.

Papildus esot ņemts vērā, ka nākamnedēļ no 15. līdz 17.novembrim būs tikai trīs mācību dienas, bet pēc tam sāksies valsts svētku brīvdienas un skolēni skolās atgriezīsies tikai 22.novembrī.

Līdz ar to esot izlemts, ka Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs no 15. līdz 17.novembrim mācības klātienē turpinās 1. - 3.klašu skolēni, bet 4. - 12.klašu skolēni turpinās mācības attālināti, lai klātienē skolās ierastos 22.novembrī.

Kā ziņots, no 15.novembra beigsies mājsēde un tiks atcelti vairāki Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Tostarp plānots skolās mācības atsākt klātienē.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Cēsu Jaunās sākumskolas skolotāja Dana Narvaiša iekļuvusi top 50 pretendentu sarakstā uz Varkey fonda 2016. gada Globālā skolotāja balvu. Apbalvojums 1 miljona ASV dolāru apmērā tiek piešķirts otro gadu un plaši tiek dēvēts par Nobela prēmiju par skološanu.

Globālā skolotāja balva tika izveidota, lai izrādītu atzinību vienam īpašam skolotājam, kurš ir sniedzis izcilu ieguldījumu profesijā, kā arī, lai izceltu skolotāju svarīgo lomu sabiedrībā. Atklājot tūkstošiem stāstu par varoņiem, kuri ir mainījuši jaunu cilvēku dzīves, balvas mērķis ir izcelt miljoniem skolotāju izcilo darbu visā pasaulē.

Šie top 50 ir izvēlēti no kopējā saraksta ar 8000 nominācijām un pieteikumiem, kas nākuši no 148 valstīm no visas pasaules. Top 50 pretendentu sarakstā ir 29 valstu pārstāvji un, izceļot viņu stāstus, Varkey fonds cer, ka sabiedrība spēs iesaistīties spraigās debatēs par skolotāju nozīmīgumu. Uzvarētājs tiks paziņots Globālajā izglītības un prasmju forumā Dubaijā, 2016. gada martā.

Šobrīd programmēšanas nodarbībās "Learn IT" mācās skolēni no 1. līdz 9. klasei piecās dažādās programmās, sākot no loģikas un algoritmiem līdz mājaslapām, elektronikai un 3D modelēšanai.

2019./2020. mācību gadā "Learn IT" nodarbības norisinās 18 dažādās vietās (skolās, interešu izglītības centros un kopstrādes telpā u. tml.), aptverot septiņas pašvaldības. Nodarbības notiek Brocēnos, Ikšķilē, Jelgavā, Krimuldā, Ķekavā, Rīgā un Valmierā.

"Kopumā mūsu nodarbības šobrīd apmeklē gandrīz 350 skolēni, no kuriem aptuveni 25% tās apmeklē par velti, pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības vai pašvaldību līdzfinansējumam. Ar dažādu programmu palīdzību vēlamies nākotnē šo skaitu palielināt vēl vairāk," teic Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja. Pagājušajā gadā komanda sāka biežāk ciemoties dažādās skolās visā Latvijā, īstenojot karjeras izglītības darbnīcas. Šobrīd vismaz reizi mēnesī "Learn IT" dodas izbraucienos ārpus Rīgas.

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

No pirmdienas pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību mācības 1.-4.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, ceturtdien lēma valdība.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.

Ādažos uzsākta skolas jaunās ēkas karkasa būvniecība. Līdz šim jau izveidots pamata laukums ar teju 400 pāļiem 14m dziļumā, kā arī veikti demontāžas darbi, pārliktas komunikācijas, veikta zemes plenēšana, testa pāļu izbūve un testēšana, informē Ādažu novadu dome.

Plānots, ka skolas jaunā ēka darbu varēs uzsākt 2019./2020. mācību gadā, savukārt skolas ēkas otrās kārtas - sporta zāles un trešās kārtas - specializēto mācību kabinetu būvniecība paredzēta līdz 2022. gada decembrim. Skolas jaunā ēka paredzēta 1.-4. klašu skolēniem, bet esošo Ādažu vidusskolas ēku turpinās izmantot 5.-12. klašu skolēni.

Skolas jaunās ēkas pirmās kārtas būvniecība izmaksās 10,5 miljonus eiro bez PVN jeb 1422 eiro/m² bez PVN. Noslēdzoties konkursa «Skolas būvdarbi Ādažos» iepirkumam, būvniecības līguma slēgšanas tiesības tika piešķiras SIA «Monum». Atbilstoši SIA «Nams» izstrādātajam būvprojektam «Jauna skolas ēka Ādažos», skolas jaunās ēkas pirmās kārtas platība ir 7282,5m2, un tās ietvaros tiks izbūvēti 32 mācību kabineti.

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Šā gada maijā Valsts policija aizturēja kādas Jūrmalas skolas direktoru, kurš tiek turēts aizdomās par organizētā grupā izdarītu noziegumu – kādas sievietes fiktīvu nodarbināšanu, viltojot dokumentus.

No šīm noziedzīgajām darbībām ilgstošā laika periodā ienākumus guva gan pats skolas direktors, gan viņa vietnieks, gan minētā sieviete. Šobrīd pret iesaistītājām personām ir uzsākts kriminālprocess un skolas direktoram piemērots aizliegums pildīt līdzšinējos amata pienākumus.

Šā gada maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī nonāca informācija par nelikumīgām darbībām, ko veicis kādas Jūrmalas skolas direktors. Proti, precīzi nenoskaidrotā laika periodā, apmēram no 2012. gada augusta līdz 2019. gada aprīlim viņš organizētā grupā īstenojis krāpnieciskas darbības ar mērķi gūt peļņu.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2012. gadā skolas direktors uz pilnu slodzi pieņēmis darbā kādu sievieti. Jaunajai darbiniecei noteikts, ka ik dienu ierasties darbā nav nepieciešams un viņa tiks izsaukta tikai pēc pieprasījuma. Taču, ja viņa vēlas strādāt papildu darbu citur, viņai, saņemot algu par pienākumu pildīšanu skolā, jānoņem tās daļa no konta, atstājot sev naudu tikai par tām dienām, kad viņa faktiski atradās darbā. Direktors noteica konkrētu summu, ko viņa varēja atstāt sev. Algas starpību pēc direktora rīkojuma darbiniecei vajadzēja nodot direktora vietniekam. Savukārt direktora vietnieks daļu no šīs naudas atdevis skolas apkopējai un strādniekiem un atlikušo daļu, pēc direktora noteiktā, viņš atdevis pašam direktoram.

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Ja vidējā izglītība ir bezmaksas, arī ierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina valstij. Ņemot vērā radušos situāciju, kā arī IT prasmju nozīmi skolēnu izaugsmē, ir nepieciešams ieguldīt ne tikai infrastruktūras attīstībā līdz pēdējam kilometram, bet arī viedierīču nodrošinājumā.

¼ skolu nav kvalitatīva interneta

Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs 1. septembris, kad atsāksies arī mācības Latvijas skolās. Aizvien biežāk izskan viedokļi, ka jaunais mācību gads varētu iesākties attālināti vai daļēji attālināti, tomēr bažas izsauc fakts, ka ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta.

Pagūt līdz 1. septembrim

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.