Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.
Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.
Drošas mācības klātienē ir iespējamas
Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.
Gaisa kvalitātes uzlabošana
Viens no primārajiem mājasdarbiem ir gaisa kvalitātes jautājums un ventilācijas sistēmu uzlabošana – pašvaldībām ir pieejami līdzekļi 7,2 miljonu eiro apmērā, uz kuriem var pretendēt, iesniedzot augstas gatavības projektus. Šobrīd ir iesniegti projekti par vairāk nekā 5 miljoniem, aptverot 22 izglītības iestādes, tātad visa summa vēl nav apgūta. Pieteikšanās termiņš ir beidzies, taču ir ticams, ka tas atkal tiks atvērts. Virknē skolu jau ir atbilstoša ventilācijas sistēma, vēl daļai – jāpielāgo logi, lai būtu iespējama regulāra vēdināšana. Vēl es vēlētos aicināt pašvaldības būvvaldēs izveidot nosacītu zaļo koridoru ventilācijas projektu saskaņošanai paātrinātā kārtībā.
CO2 monitori
Lai sekotu līdzi gaisa kvalitātei ikdienā, skolās būtu jāuzstāda CO2 mērīšanas ierīces, kādas ražo arī vairāki Latvijas uzņēmumi. Daudzas skolu ēkas ir vienādas, kas nozīmē – mērījumus var vispārināt, un pašvaldības, lemjot par iekārtu iegādi, var iegādāties mazāku skaitu. Testējot šāda veida iekārtu ikdienā, esmu pārliecinājusies, ka gaisa kvalitāte telpā reizēm var mainīties ārkārtīgi strauji, tāpēc monitorings ir ļoti būtisks. Tikpat svarīga ir arī regulāra un kvalitatīva telpu vēdināšana, tāpēc nepieciešams pārskatīt stundu un starpbrīžu garumu. Garāki starpbrīži ļautu pilnvērtīgi izvēdināt telpas, bet īsāku stundu laikā gaisa kvalitāte telpā nepagūtu sasniegt kritisku stāvokli.
Mācību dienas un gada robežu izmaiņas
Lai samazinātu vīrusa izplatības riskus, iespējams pārplānot arī nodarbību grafikus skolās, vecāko klašu skolēniem uzsākot stundas vēlāk. Virknē skolu vēsturiski jau bijušas mācības maiņās, tāpēc šāds plānojums pedagogiem nebūs nekas jauns. Mazākie skolēni, kurus uz skolu ved vecāki, klašu telpās būtu no rīta, bet vecākie bērni – pēcpusdienās. Tas ļautu katram bērnam atvēlēt lielāku platību, turklāt samazinātu plūsmas gaiteņos un vīrusa izplatību, ja kāds saslimtu. Patiesībā nepieciešamības gadījumā var mainīt ne tikai dienas, bet arī mācību gada robežas, sākot mācības agrāk vai beidzot vēlāk. Tādejādi vīrusa uzliesmojuma gadījumā būtu iespēja apturēt mācības uz kādu laiku, lai pēc tam atkal atgrieztos skolā. Tāpat nevajadzētu atmest šopavasar iedibinātās āra nodarbības.
Kombinētās mācības vecāko klašu skolēniem
Runājot par nepieciešamību mācīties klātienē, noteikti jāņem vērā pētījumi, kas liecina - skolēniem līdz 12 gadu vecumam attālinātā mācīšanās tiek uzskatīta par nepiemērotu, jo šajā vecuma grupā liela nozīme ir socializēšanās iespējām un pieaugušo atbalstam mācīšanās procesā, proti, būšanai skolā kopā ar skolotājiem un vienaudžiem. Ņemot vērā, ka skolēniem pēc 12 gadu vecuma attālinātā mācīšanās ir vairāk atbilstoša, 7.-12.klašu posmā iespējams ieviest kombinētās mācības, kad vienu vai divas dienas nedēļā skolēni mācās attālināti, bet pārējās dienas – skolā. Domāju, ka arī virkne vecāko klašu skolēnu atbalstītu šādu ideju, jo aizvadītā gada laikā daudzi ir pielāgojušies un atraduši sekmīgus veidus, kā mācīties arī mājās.
Roku mazgāšana un telpu dezinficēšana
Lai gan varētu šķist, ka par roku mazgāšanas un telpu dezinficēšanas nozīmi visi ir informēti, tomēr aktuāls ir jautājums par iespējām skolās mazgāt rokas. Ja tas ir iespējams, skolām jārod veidi, kā izvietot papildus izlietnes un roku dezinficēšanas iekārtas. Arī skolas telpās jāizveido atgādinājumi, kas mudinātu mazgāt rokas un ievērot citas drošības prasības, tas nāks tikai par labu. Pareizās vietās novietotas un iedvesmojošas informatīvās zīmes, kas būs pārdomātas arī no dizaina viedokļa, kalpos ne tikai racionāliem mērķiem, bet arī padarīs vidi radošāku un krāsaināku. Es šajā situācijā saredzu lielisku iespēju, kā mūsdienīgs dizains var ienākt skolās. Tikpat būtiska ir arī temperatūras mērīšana skolēniem un skolotājiem, ierodoties skolā, jo arī pirms pandēmijas nereti bija vērojama situācija, kad uz skolu devās arī saslimuši bērni, īpaši ziemas periodā.
Mācības ne tikai skolu telpās
Ja skolām nav iespējas organizēt mācības maiņās vai sadalīt bērnus mazākās grupās atsevišķās telpās, jo to neļauj skolas platība, pašvaldības ietvaros iespējams izmantot citas telpas, kas pandēmijas ierobežojumu dēļ netiek izmantotas. Somijas kolēģu piemērs liecina, ka mācības vienlīdz veiksmīgi var notikt arī konferenču zālēs, izstāžu un citās telpās. Situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga, un Rīgā vīrusa izplatības rādītāji ir augstāki nekā virknē citu pašvaldību, tāpēc būtu jādarbojas pēc drošas skolas principa, nevis droša reģiona principa.
Vakcinācija joprojām aktuāla
Elastīgi realizējot šīs un citas idejas, varam cerīgi raudzīties nākotnē, tomēr jāpiezīmē, ka arī vakcinācijas jautājums joprojām ir viena no atslēgām, kas ļaus atgriezties skolās, turklāt jāvakcinējas ne tikai pedagogiem, bet arī skolēnu vecākiem, radiem, draugiem, kaimiņiem un līdzcilvēkiem. Bērnu izglītība ir mūsu visu kopīgā atbildība. Šī nav īstā reize, kad ieņemt pozīciju – uz mani tas neattiecas. Par bērnu nākotni jādomā visiem. Tieši tāpēc ir liels gandarījums, redzot, ka nozares ministrija un izglītības profesionāļi ir vienisprātis par nepieciešamību atgriezties skolās. Lai nākotnē aizvien vairāk veiktos ar kompromisu atrašanu, valdībai un Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai jāstrādā pie tā, lai pedagogi un skolu vadītāji uzticētos viņu lēmumiem. To var panākt ar jauna veida komunikāciju - nevis vertikālu, bet horizontālu, kā arī pieņemot izdiskutētus lēmumus un ļaujot skolām realizēt autonomiju dažādos jautājumos.
