Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs
Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».
Tikmēr situācija Latgalē vieš satraukumu. Ciblas novada z/s Ezerlīči pārstāvis Mārtiņš Trons pastāstīja, ka Kārsavas novadā vairāki tūkstoši hektāru applūduši un nav skaidrs, cik daudz no šīm platībām vēl varēs novākt. Ja pēc četrām piecām dienām ūdens aizplūdīs, tad jāvērtē situācija, ko vēl var saglābt. Daudz labības sakritis veldrē, rapsis jau sāk izbirt, līdz ar to zemniekiem paredzami zaudējumi. Ezerlīčos nokulti ap 30-35 % no izaudzētā, taču kopumā Latgales novadā nokults uz pusi mazāk, jo daži saimnieki tikai bija uzsākuši labības novākšanu. Lielas bažas raisa izskalotie ceļi un infrastruktūras postījumi, kas var apgrūtināt darbus pēc tam, kad lauku darbi tiks atsākti. Tāpat lauksaimniekus uztrauc turpmāko saistību pildīšana pret Lauku atbalsta dienestu un citām iestādēm, kā arī bankām, jo ieņēmumi samazināsies.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis atzīst, ka situācija Latgalē un daļā Vidzemes ir kritiska – pēc lietavām lielai daļai lauksaimnieku nebūs iespējams novākt ražu, sagatavot kvalitatīvu lopbarību, kā rezultātā būs grūti izpildīt uzņemtās saistības gan pret Lauku atbalsta dienestu, gan pret kredītiestādēm un pircējiem, turklāt esošā situācija būtiski ietekmēs saimniecības attīstību vairākus gadus uz priekšu.
Mazākais, ko Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests varētu darīt šajā kritiskajā situācijā, ir nesodīt lauksaimniekus par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām – zālāju nopļaušanas termiņu, minimālo ieņēmumu no hektāra nesasniegšanu, rezultatīvajiem rādītājiem investīciju projektos, pauž G. Norkārklis.
Fotogalerijā ieskats no viesošanās z/s Jaunstrūkas!
Visu rakstu Plūdi vieš korekcijas iekūlumā lasiet 28. augusta laikrakstā Dienas Bizness.