Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Valsts kontroles (VK) ieteikumu īstenošanas dēļ lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim, sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norādīja, ka VK platību maksājumus pārbaudīja pirmo reizi, akcentu liekot uz tiesiskā valdījuma pārbaudi, ko LAD pārbauda izlases veidā.

Vītola-Helviga informēja, ka vienoto platību maksājumu (VPM) ir tiesīgi saņemt zemes apsaimniekotāji ‒ personas, kuras reāli kopj zemi. «Tie var būt gan zemes īpašnieki, gan arī nomnieki,» norādīja LAD direktore un piebilda, ka atbilstoši Latvijas likumiem nomas līgumus var slēgt visdažādākajos veidos.

«Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Civillikums noteic, ka nomas līgumu var noslēgt arī mutiskā formā,» atzina Vītola-Helviga un minēja, ka, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, netiek prasīti nomas līgumi. «Tos pārbauda, ja tiek konstatētas dubultas deklarācijas (gadījumi, kad divi lauksaimnieki ir iesnieguši VPM pieteikumus uz vienu platību), kā arī veicot fiziskās kontroles uz vietas saimniecībās. Tas nozīmē, ka zemes lietošanas tiesības tiek pārbaudītas apmēram 7000 finansējuma saņēmēju no 66 tūkstošiem,» pastāstīja LAD direktore.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Šā gada 10.aprīlī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks «Platību maksājumu iesniegumu 2012.gadā» pieņemšanu.

Tiem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas kā LAD klientiem. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes Klientu apkalpošanas daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība, vai jebkurā citā LAD Klientu apkalpošanas daļā. RLP ir pieejamas iesniegumu veidlapas un Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2012.gadā.

Savukārt konkrētajam pretendentam sagatavotas lauku bloku kartes var saņemt tajā RLP, kurā 2011.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums. Aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2012.gada 15.maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 11.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām.

Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu apturēt AS Latvijas Krājbanka finanšu pakalpojumu sniegšanu, Valsts kase līdz turpmākam paziņojumam nepieņems un neizpildīs maksājumu rīkojumus, kuros kā maksājuma saņēmēja konts būs norādīts AS Latvijas Krājbanka konta numurs. Tādejādi no 22.novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) neveic atbalsta maksājumus uz to klientu kontiem, kuri atvēri a/s Latvijas krājbanka.

Lai netiktu aizkavēta 2011.gada tiešo maksājumu avansu saņemšana, LAD aicina klientus sniegt informāciju par mainīto bankas kontu.

Klientiem jāizpilda fiziskas vai juridiskas personas reģistrācijas veidlapa, atzīmējot, ka tiek veiktas izmaiņas klienta datos. Bez tam pie jaunā konta jānorāda, vai tas būs pamatkonts, uz kuru LAD turpmāk pārskaitīs atbalsta maksājumus.

Veidlapas klienta datu maiņai pieejamas LAD mājas lapas lad.gov.lv sadaļā LAD klientu reģistrācija.

Aizpildītu un parakstītu iesniegumu jāiesniedz tuvākajā LAD reģionālajā lauksamniecības pārvaldē (RLP) vai jānosūta pa pastu.

LAD Klientu apkalpošanas daļas līdz nedēļas beigām strādāšot pagarinātu darba laiku līdz 19.00, lai tās būtu pieejamas klientiem arī pēc darba dienas beigām.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā.

Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Vienotais platībmaksājums pastāvēja 20 gadus, tāpēc, pielāgojoties jaunajai sistēmai, zemniekiem visgrūtāk bijis mainīt paradumus, intervijā atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī pārējā Eiropas Savienībā (ES) lauksaimnieki nav ar jauno kārtību apmierināti. Viņš ir runājis ar dalībvalstu iestāžu vadītājiem, tostarp, Vācijā, Zviedrijā un Somijā, un arī citviet zemnieki nav apmierināti ar jauno kārtību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus.

"Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka gan LAD, gan Zemkopības ministrija ņems vērā šī gada pieredzi un pauda pārliecību, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. "LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst.17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam," stāstīja Krūmiņš.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, kas ir par vienu nedēļu ilgāk nekā pērn, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Šogad termiņš pagarināts ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā.

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas apakšpasākumiem - Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē un Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā - par kopējo summu 41 miljons eiro, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē notiks no 6.jūlija līdz 4.augustam, pieejamais publiskais finansējums ir 11 miljoni eiro.

Arī projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām notiks no 6. jūlija līdz 4.augustam.

Šajā apakšpasākumā pieejamais publiskais finansējums ir 15 miljoni eiro.

Fiziskām vai juridiskām personām, kas šajā apakšpasākumā iesniegs projektus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanā, pieteikšanās laiks ir no 6.jūlija līdz 30 decembrim vai arī līdz izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu.

Zemkopības ministrija (ZM) un tās padotības iestādes, gada beigās veicot nepamatotus avansu maksājumus – 2010.gadā Ls 859,53 tūkst. apmērā, nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar finanšu līdzekļiem, teikts Valsts kontroles (VK) atzinumā par ZM darbības pārskatu.

Revīzijā VK konstatējusi, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār ES finansējuma piešķiršanu tikai tiesību aktos noteiktajiem finansējuma saņēmējiem, kā rezultātā pastāv krāpšanas risks un nepamatotu platību maksājumu izmaksu risks.

Revīzijā konstatēts, ka, lemjot par vienotā platības maksājuma piešķiršanu, LAD nepārliecinās par pieteikumu iesniegušo personu īpašuma vai valdījuma tiesību esamību uz pieteikto zemes gabalu. LAD lēmums (ja nav bijusi platību pārdeklarēšana vai LAD fiziskā kontrole) tiek pieņemts, pamatojoties tikai uz iesniegumu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti. Tādējādi atbalstu saņemt ir iespēja ikvienai personai, kuras rīcībā ir informācija par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek pieteiktas atbalsta saņemšanai.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Līdz šā gada septembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) lauzis līgumus 776 projektiem, kur kopējais publiskais finansējums ir 42 miljoni latu.

Izvērtējot lauztos līgumus, Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga skaidro, ka to ir samērā daudz. Biežākie laušanas iemesli – ilgstoši netiek pierādīts finansējums, jo banka nedod kredītu, tāpat netiek ievēroti termiņi un ilgstoši tiek prasīti pagarinājumi. Konstatēti arī projekti, kur LAD saredz krāpnieciskas pazīmes, tiesa, tādu neesot pārāk daudz. Šajos gadījumos LAD konstatējis, ka jaunas tehnikas vietā iepirkta lietota tehnika, tāpat konstatēts, ka oriģinālu iekārtu vietā ir pašdarinātas. Par laimi, šie projekti vēl nebija apmaksāti. A. Vītola – Helviga to skaidro ar vēlmi iegūt vieglu naudu, taču, iespējams, tas ir neizdevies bizness.

Lauku atbalsta dienestā (LAD) sāktas un tuvākajā laikā turpināsies rotācijas, kas aptver gan amatpersonu darba uzdevumu maiņu, gan Eiropas Savienības fondu finansējumam iesniegto projektu vērtēšanas kārtību, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Pārmaiņas tiekot definētas kā preventīvas darbības, lai izslēgtu potenciālu korupciju vai blēdības atbalsta maksājumu saņemšanā.

Vasaras vidū LAD notika vadošo amatpersonu sanāksme ar zemkopības ministres dalību, un šajā sanāksmē likti akcenti iespējamas korupcijas un krāpšanas novēršanai. Sekas ir tādas, ka LAD sāktas rotācijas. Aizvadītajā nedēļā ar pienākumiem apmainījušies divi dienesta direktores vietnieki un tāpat notikšot arī reģionos, informēja raidījums.

«Mans politiskais uzstādījums bija, lai mēs izvairītos no dažādām neadekvātām rīcībām, un tad mēs sēdējām un domājām, kā mēs varētu rotēt pārvalžu vadītājus, bet pārcelšanās un ik dienas braukt 50-60 km ir dārgi. Izdomājām, ka nerotēsim pārvalžu vadītājus, bet var mainīt funkcijas iekšienē – no vienām uz citām,» raidījumam atklājusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) meita Elīna nesen tikusi pie darba Zemkopības ministrijas (ZM) padotības iestādē – Lauku atbalsta dienestā (LAD), informēja Latvijas televīzijas raidījums De facto. Ministra meita tur sākusi strādāt par sabiedrisko attiecību speciālisti, saņemot gandrīz 600 latu lielu algu.

LAD tukša štata vieta Klientu apkalpošanas daļā stāvējusi aptuveni pusgadu. Darbinieks neesot meklēts, bet sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus pildījušas divas darbinieces. Nesen vienai no viņām amata pienākumus mainīja, un LAD mājas lapā izsludināja vakanci uz sabiedrisko attiecību speciālista vietu. Tas noticis laikā, kad daudziem ir atvaļinājumi un brīvdienas – starp Ziemsvētkiem un Jauno gadu.

Uz sludinājumu pavisam atsaukušies četri cilvēki, trīs no viņiem intervēti, viens no darba atteicies un par atbilstošāko atzīta E. Dūklava. Viņai esot augstākā izglītība Eiropas ekonomikā un biznesā, bet darba pieredze - viesnīcas administrācijā. Ne sabiedrisko attiecību jomā, ne valsts pārvaldē viņa neesot strādājusi.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz šodienai no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem 12 000 hektāru platībā un vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Viņa sacīja, ka LAD iesniegumus pieņem gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan arī organizē īpašus izbraukumus uz vairāku novadu un pagastu centriem smagāk skartajās teritorijās. Lauksaimnieki šobrīd vēl vērtē plūdos cietušo lauku stāvokli.

«Ne visi zemnieki vēl piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,» sacīja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad konstatējis vairākus negodīgus gadījumus lauksaimniecības tehnikas iepirkumos.

LAD konstatējis 9 gadījumus, kad jaunas lauksaimniecības tehnikas vietā ir iepirkta lietota tehnika. LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš informē, ka kopumā šajos iepirkumos iesaistīts viens tehnikas tirdzniecības uzņēmums un 8 zemnieki. Tāpat konstatēts viens gadījums kad tehnika nav iegādāta no tehnikas tirgotāja. Tehnikas tirgotāja un lauksaimnieku vārdi netiek publiskoti un plašākus komentārus LAD nesniedz.

Par gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu, visu informāciju LAD iesniedzis Ekonomikas policijai, kas uzsākusi lietas izmeklēšanu. Kad būs zināmi izmeklēšanas rezultāti, Lauku atbalsta dienests sola pieņemt tālākus lēmumus. Lai novērstu šādus gadījumus LAD veic pārbaudes uz vietas pie atbalsta saņēmējiem pirms maksājumu veikšanas, iegūst informāciju no tehnikas ražotājiem, tirgotājiem un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras.