Valsts kontroles (VK) ieteikumu īstenošanas dēļ lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim, sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.
Viņa norādīja, ka VK platību maksājumus pārbaudīja pirmo reizi, akcentu liekot uz tiesiskā valdījuma pārbaudi, ko LAD pārbauda izlases veidā.
Vītola-Helviga informēja, ka vienoto platību maksājumu (VPM) ir tiesīgi saņemt zemes apsaimniekotāji ‒ personas, kuras reāli kopj zemi. «Tie var būt gan zemes īpašnieki, gan arī nomnieki,» norādīja LAD direktore un piebilda, ka atbilstoši Latvijas likumiem nomas līgumus var slēgt visdažādākajos veidos.
«Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Civillikums noteic, ka nomas līgumu var noslēgt arī mutiskā formā,» atzina Vītola-Helviga un minēja, ka, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, netiek prasīti nomas līgumi. «Tos pārbauda, ja tiek konstatētas dubultas deklarācijas (gadījumi, kad divi lauksaimnieki ir iesnieguši VPM pieteikumus uz vienu platību), kā arī veicot fiziskās kontroles uz vietas saimniecībās. Tas nozīmē, ka zemes lietošanas tiesības tiek pārbaudītas apmēram 7000 finansējuma saņēmēju no 66 tūkstošiem,» pastāstīja LAD direktore.
Savukārt, lai nodrošinātu LAD kontroles sistēmas pilnveidošanu atbilstoši VK ieteikumiem, ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos ‒ tiem jānoteic, ka platību maksājumiem var pieteikt tikai tādas nomas platības, par kurām ir rakstveida nomas līgumi, paskaidroja Vītola-Helviga un uzsvēra, ka līdz ar to LAD administrēšanas sistēma būs laikietilpīgāka un sarežģītāka.
Kopā ar lauksaimnieku iesniegumiem platību maksājumu saņemšanai būs jāpieņem apmēram 500 tūkstoši nomas līgumu, turklāt papildu kontroļu veikšanai, pēc provizoriskiem aprēķiniem, būs nepieciešami desmit darbinieki, kuri valsts budžetam prasīs papildu finansējumu 100 tūkstošu apmērā, teica LAD direktore un atzina, ka, veicot šādas pārbaudes, lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim. Tādējādi lauksaimnieki pirmos VPM saņems nevis oktobrī, kā pašreiz, bet ne ātrāk kā nākamā gada februārī martā.
Vienlaikus Vītola-Helviga minēja, ka arī LAD darbiniekiem ir tiesības pieteikties platību maksājumu saņemšanai pēc valstī esošajiem nosacījumiem. «Neviens LAD darbinieks neveic nekādas kontroles un nepieņem lēmumus par saviem pieteikumiem,» sacīja LAD direktore un paskaidroja, ka pieeja LAD informācijas sistēmām ir stingri reglamentēta atbilstoši veicamajām funkcijām. Tomēr, pamatojoties uz VK ieteikumiem, LAD turpmāk veiks papildu kontroles par savu darbinieku iesniegtajiem pieteikumiem platību maksājumu saņemšanai.
Jau vēstīts, ka revīzijā VK secinājusi, ka LAD izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār Eiropas Savienības (ES) finansējuma piešķiršanu tikai tiesību aktos noteiktajiem finansējuma saņēmējiem, kā dēļ pastāv krāpšanas risks un nepamatotu platību maksājumu izmaksu risks.
VK revīzijā arī atklājusi, ka 2010.gadā LAD bijušajam darbiniekam izmaksāts 297 latu atbalsts par zemi, kas nav bijusi viņa īpašumā vai valdījumā un netika apsaimniekota, savukārt kādai LAD darbiniecei izmaksāti 423 lati, lai arī informācija par zemes apsaimniekošanu ir pretrunīga un līdz ar to nav iespējams pārliecināties par zemes tiesisko valdījumu.
LAD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē ES Lauksaimniecības fonda līdzekļus un tiešos maksājumus zemniekiem.