Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

"Vēl mums smags akmens ir šī 20 pret 80 attiecība - tas nozīmē, ka 20% lauksaimnieku saņem 80% maksājumu, turklāt šajos 20% ietilpst saimniecības, kuru platība ir lielāka par 30 hektāriem, tātad praktiski visas ražojošās saimniecības. Lai mēs šo attiecību, kas no Eiropas Komisijas puses ir izvirzīta, mainītu, mums 200 miljonu eiro jānovirza citiem mērķiem - jāveic maksājumi mazajiem lauksaimniekiem, lauku iedzīvotājiem, kuri apkopj hektāru, divus, trīs vai četrus hektārus, arī neražojot," klāstīja Lazdiņš.

2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvija ES Kopējās lauksaimniecības politikā saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp 2,41 miljardu eiro Latvija saņems tiešmaksājumos, kas ir par 40% vairāk nekā pašreizējā periodā. Latvijas lauksaimnieki saņems 82% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa 2027.gadā salīdzinājumā ar esošajiem 75% no ES vidējā līmeņa.

"Tas ir vēl salīdzinoši diezgan tālu līdz ES vidējam līmenim un mūsu Latvijas lauksaimnieki arī pie šī labā sarunu rezultāta paliek pašā pēdējā vietā starp ES valstīm ar viszemāko tiešo maksājumu līmeni. Līdz ar to mūsu lauksaimnieki visu nākamo ES plānošanas periodu atradīsies nevienlīdzīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citām ES valstīm, jo gan resursu izmaksas, degviela un izejvielas visā ES maksā vienādi un to cenas nesamazinās," iepriekš atzina Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.