Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi SIA Arēna Rīga pieteikumu ar kuru tika lūgts atzīt sporta klubu Barons par maksātnespējīgu.

Tiesa tomēr atzinusi, ka pieteikums iesniegts pamatoti, taču kopš lietas ierosināšanas esot mainījušies kādu apstākļi un tāpēc sporta klubs ir atzīts par maksātspējīgu, Db uzzināja tiesā. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada 11.decembrī pēc Arēna Rīga pieteikuma tiesa ierosināja Barons maksātnespējas lietu.

Kā Db iepriekš stāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidroja, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazinājusi nomas maksu, ko I.Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc SIA Arēna Rīga pieteikuma ierosinājusi sporta kluba Barons maksātnespēju, liecina informācija maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Kā Db pastāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidro, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazināja nomas maksu, ko Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Kā liecina informācija portālā tiesas.lv, lieta tiesā saņemta 8.decembrī.

Savukārt Arēna Rīga direktors Edgars Buncis Db norādīja, ka viņi ir izšķīrušies par šādu soli, jo gada laikā Barons nav spējis nomaksāt īri par arēnas izmantošanu. Viņš arī skaidro, ka vienā vēstulē, kura nosūtīta Arēnai Rīga, Barons norādot, ka atzīst savu parādu, bet kad pienāk laiks maksāt neliekas ne zinis, šis arī bijis viens no iemesliem, kāpēc iesniegts maksātnespējas pieteikums, jo neredzēja citu variantu kā komunicēt ar parādnieku. Kopumā Barons esot palicis parādā aptuveni 40 tūkstošus latu. E. Buncis arī piebilda, ja izrādīsies, ka Barons ir maksātspējīgs, tad viss būšot kārtībā un klubam tikai atliks samaksāt savu parādu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Briselē Bruno Barons pārtraucis darba attiecības ar LOSP, informē LOSP.

Tas esot noticis ņemot vērā izveidojušos apstākļus — pēdējā laikā izskanējušo atsevišķu lauksaimnieku neapmierinātība ar B. Baronu un publiskoto B.Barona strīdu ar zemnieci Daci Pastari, kas bija personisks, bet tomēr tas veidojis negatīvu tēlu organizācijai. Jāatgādina, ka zemnieku intereses Briselē aizstāvošais B. Barons zemniecei nosūtīja īsziņu, kurā nolādēja viņu un viņas ģimeni.

LOSP gan norāda, ka pārmetumi veidojušies nepārzinot B.Barona darba specifiku un lēmumu ietekmēšanas iespējas Eiropas līmeņa organizācijās, jo bija balstīti uz personīgiem viedokļiem un baumām, kas nebija pamatoti ar faktiem.

Šoruden Latvijas lauksaimnieki kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas zemniekiem gatavojas rīkot protesta akciju, lai iebilstu pret nevienlīdzīgiem maksājumiem.

Akciju gatavojas rīkot biedrība Zemnieku Saeima sadarbībā ar kaimiņvalstu lauksaimnieku organizācijām un tā varētu notikt rudenī. Detalizētāka informācija par gaidāmo akciju būs zināma augusta beigās, septembra sākumā, DB uzzināja Zemnieku saeimā. Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš gaidāmo akciju jau nodēvējis par otru Baltijas ceļu.

Trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Zemnieku saeimas vadība un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs parakstīja aicinājumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, aicinot izveidot Eiropas lietu padomi, kurā darbotos Valsts prezidents un padomnieki, Ministru prezidents, Zemkopības ministrijas pārstāvji (zemkopības ministrs un lauksaimniecības atašeji Briselē), Ārlietu ministrijas pārstāvji, Finanšu ministrijas pārstāvji, Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Šādas padomes izveide veicināšot regulāru savstarpējas informācijas apmaiņu un sadarbības koordinēšanu, dažādu ietekmes kanālu pilnīgāku izmantošanu un koalīciju veidošanu ar citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniecība saņemtu taisnīgu ES finansējumu un būtu konkurētspējīga Eiropas vienotajā tirgū.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Mēbeļu ražošanas SIA Anna Barons no nulles izveidojusi uzņēmumu, kas produktus realizē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, apgrozījumu palielinot 10 reižu

Tik straujas izaugsmes un sekmīgas tirgus iekarošanas pamatā ir spēja piedāvāt potenciālajiem klientiem pilnu servisu – sākot no klienta idejas par interjera dizainu vispirms uz papīra un līdz projektēšanai, ražošanai, montāžai un apkalpošanai. Lai gan pašlaik uzņēmuma ražotās mēbeles ir redzamas Skandināvijas un Beniluksa valstīs, kā arī Austrijā, Vācijā, vadība nedomā apstāties pie sasniegtā un mērķē uz Lielbritāniju un savas klātbūtnes palielināšanu Norvēģijā.

Zelta griezums

«Pašlaik ievērojam «zelta standartu»: 50% produkcijas realizējam ārzemēs un 50% Latvijā, turklāt aptuveni puse nonāk privātmājās un dzīvokļos, bet otra puse ir publiskās ēkas – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas,» atklāj SIA Anna Barons direktors Dainis Bonda. Šis tirgus un pasūtītāju sadalījums nav akmenī iekalts, taču ļauj sajust tendences un vienlaikus nebūt atkarīgam no viena tirgus vai viena segmenta. «Latvijā, Baltijā un ārzemēs nav tik daudz uzņēmumu, kas nodarbotos ar nestandarta interjera priekšmetu un mēbeļu ražošanu, nodrošinot pilnu servisu – sākot no idejas un beidzot ar uzstādīto priekšmetu servisa apkalpošanu,» D. Bonda atbild uz jautājumu, vai panākumi un straujā izaugsme nav likusi sarosīties konkurentiem. Baltijas nestandrta mēbeļu ražotāju piedāvātās cenas Rietumeiropas un Skandināvijas valstu potenciālajiem klientiem šķiet daudz pievilcīgākas nekā šajās valstīs strādājošajiem konkurentiem. «Bez cenām svarīgs faktors ir pasūtījumu kvalitāte, kā arī izpildes termiņi. Ir situācijas, kurās sākotnēji labojam kāda konkurenta izstrādājumu, bet pēc tam iegūstam konkrētus pasūtījumus,» turpina SIA Anna Barons direktors.

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) iebilst pret VA Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) reorganizāciju.

LOSP uzsver, ka nav iemesla veikt aģentūras reorganizāciju, ja pakalpojuma saņēmēji ir pret VTUA funkciju nodošanu CSDD, ko pierāda apkopotie 5901 traktortehnikas īpašnieku un vadītāju paraksti. Kā pierāda aprēķini, šādas reorganizācijas rezultātā valstī radīsies zaudējumi vairāk kā 1 milj. latu apmērā, kas ir pilnīgi nepieņemami šajā krīzes laikā.

LOSP sadarbībā ar citām organizētajām lauksaimnieku organizācijām jau vairākkārt ir sūtījusi vēstules ar pielikumā pievienotu 5901 lauksaimnieku parakstu Valsts kancelejai, Ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai ar lūgumu neveikt VTUA reorganizāciju. Tāpat lauksaimnieku pārstāvji ir piedalījušies visās organizētajās sanāksmēs par VTUA un CSDD funkciju auditu un ar to saistītajiem jautājumiem. Neskatoties uz lauksaimnieku aktīvo piedalīšanos priekšlikumu sniegšanā 20. jūlijā tika saņemti 8 dokumenti steidzamai priekšlikumu un atzinuma sniegšanai, kas paredz VTUA reorganizāciju un pievienošanu CSDD.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Mazie lauksaimnieki no 2015. gada varēs saņemt ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro apmērā, neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā.

Tāds lēmums pieņemts, vienojoties Zemkopības ministrijai un Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei.

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015. gadā būs izvēles iespējas - saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā.

Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. «Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu būs iespējams saņemt no standarta tiešajiem maksājumiem, tad lauksaimnieks noteikti attieksies no dalības mazo lauksaimnieku shēmā,» skaidro ministrijas pārstāvji.

Zemkopības ministrs M. Roze lauksaimnieku kooperāciju atbalsta tikai vārdos, nevis darbos - tā var secināt, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas izstrādāto 2009.gadā lauksaimniecības subsīdijām paredzētā finansējuma sadalījuma projektu, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Bille.

"Neskatoties uz to, ka visas lauksaimnieku organizācijas aicināja kooperatīviem paredzēto lauksaimniecības subsīdiju finansējumu 2009.gadā saglabāt 2008.gada līmenī, Zemkopības ministrija to nav ņēmusi vērā," uzsver LLKA valdes locekle un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece. Lauksaimnieku organizācijas tika aicinājušas 2009.gada lauksaimniecības subsīdijās sadaļai Atbalsts kooperatīvo sabiedrību attīstībai paredzēto finansējumu saglabāt iepriekšējā gada līmenī, paredzot pasākumam 323 000 latus, taču atbalsta apjoms ir samazināts līdz 177 650 latiem. "Starpība ir neliela, taču šajos ekonomiskajos apstākļos kooperatīviem tā ir būtiska. Zemkopības ministrijas vadība neizprot, ka atbalstīt kooperatīvus nozīmē atbalstīt ražotājus," tā I. Aizsilniece. Jāuzsver, ka lauksaimnieku kooperatīviem no lauksaimniecības subsīdijām kopā pieejamais atbalsts ir salīdzinoši neliels. Papildus pasākumam Atbalsts kooperatīvo sabiedrību attīstībai kooperatīvi var pretendēt tikai uz sadaļas Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai atbalstu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Neatrodamas firmas pārstāvji sola investēt gandrīz 60 miljonus eiro Baltkrievijas vēja parka būvniecībā.

Nopietnie darboņi

Dzeržinskas apgabalā, Minskas rajonā iecerēts vēja parks ar 35 MW jaudu, t.i., ar četrpadsmit 2.5 MW jaudas vēja turbīnām, kas ražotas starptautiskā uzņēmumā Norvex. Tās Baltkrievijā varētu sākt darboties jau 18 mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas, projekta prezentācijas laikā Baltkrievijā esot paudis SIA Bio Plast valdes loceklis Pāvels Šiks. Tā kā turbīnu garantijas laiks ir 30 gadi, to uzstādītāji iecerējuši, ka tās sevi pilnībā atpelnīs 8 gadu laikā, bet 22 gadus tās darbosies ar tīro peļņu. Bet patlaban firmas pārstāvji nodarbojoties ar organizatorisko jautājumu kārtošanu un atļauju saņemšanu vēja parka būvniecības uzsākšanai, tā Pāvela Šika teikto citējuši masu mediji. Jāpiebilst, ka Baltkrievijā vēja enerģijas potenciāls tiek vērtēts kā ļoti augsts, Minskas apgabalā vien esot 243 vēja ģeneratoru uzstādīšanai piemērotas vietas. Līdz 2012. gadam ar vēja radītas enerģijas palīdzību paredzēts segt pat 24% no kopējā valsts energopatēriņa, Db sacīja S.Belnovs. Viņš arī norādīja, ka nav izslēgta iespēja par šādu projektu saņemt valsts finansiālo atbalstu.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Faktoringa jomā būtiskas izmaiņas aizvadītajā gadā ieviesis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojušās starptautiskās sankcijas, liecina faktoringa kompānijai “Factris” apkopotie dati.

Kopumā 2022. gadā uzņēmējiem faktoringa finansējumā izsniegti gandrīz 26,8 miljoni eiro, kas ir par trim miljoniem jeb 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to kopējais ”Factris” izsniegtā finansējuma apjoms pieaudzis par 66% un sasniedzis 67 miljonus eiro.

Kā atklāj “Factris” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Barons, apdrošināšanas kompānijas jau iepriekš visai rezervēti izturējušās pret uzņēmumiem ar sadarbības partneriem Krievijā, bet pērn šādiem klientiem tās gandrīz vispār pārtraukušas izsniegt apdrošināšanas limitus. Tas skaidrojams ar pārāk augstu finansiālo risku, jo Eiropas Savienības regulāri papildināto sankciju sarakstu dēļ aizliegto uzņēmumu vidū iekļuva arvien jaunas Krievijas un Baltkrievijas kompānijas, turklāt finanšu transakcijas ar šīm valstīm vairs faktiski nebija iespējamas.

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, ka Latvija balsojusi pret Eiropas Komisijas Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes kompromisa lēmumam, EK norāda, ka nekāda balsojuma nav bijis un lēmums pieņemts dalībvalstīm vienojoties.

iesa, no viņa teiktā izriet, ka Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES lauksaimniecības ministru sanāksmē savu viedokli paudis, jo runājuši esot visu 27 dalībvalstu pārstāvji.

Savukārt M. Roze, iespējams, jūtoties kā pēc labi padarīta darba, uzreiz pēc sanāksmes Briselē devies atvaļinājumā. Zemkopības ministrijā Db uzzināja, ka ministrs patiešām uzreiz pēc sarunām Briselē devies atvaļinājumā, kas ilgs līdz 5. decembrim.

Lauksaimnieki par ministra rīcību ir šokēti, jo uzskata, ka Latvijas puse sarunās nav panākusi praktiski neko. Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudē nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana, uzskata zemnieki.

Lauksaimnieki vēl neapzinās, uz kāda sliekšņa stāvam un ja Brisele nemainīs savu nostāju, nekas labs nav gaidāms.

Tā lauksaimnieku rīkotajā akcijā, prasot vienlīdzīgus tiešmaksājumus, Rīgā, Doma laukumā pauda Lietuvas zemnieku pārstāvis Bronius Markauskas. Arī Igaunijas lauksaimnieku pārstāvis Jaan Sörra aicināja Eiropu izlīdzināt maksājumus. «Jau desmit gadus esam Eiropas Savienībā, bet tiešmaksājumi ir zemāki par vidējo Eiropā un šādu kārtību grib saglabāt vēl septiņus gadus. Ja veikalā paskatāmies cenas, importa prece ir lētāka, nekā vietējā un tas tāpēc, ka, piemēram, Holandē zemnieks saņem piecas reizes lielākus maksājumus un tādēļ var savu produkciju pārdot lētāk,» pauda Igaunijas pārstāvis. Viņš atgādināja Igaunijas prezidenta teikto, ka, ja saglabāsies šāda sistēma arī turpmāk, jāsaliek kopā visu juristu prāti un jāsūdz Eiropa tiesā. «Viens velns staigā pa Eiropu un tas ir Baltiešu traktors. Trīciet, mēs drīz būsim Eiropā!» sacīja Igaunijas pārstāvis Jaan Sörra.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).