Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi SIA Arēna Rīga pieteikumu ar kuru tika lūgts atzīt sporta klubu Barons par maksātnespējīgu.

Tiesa tomēr atzinusi, ka pieteikums iesniegts pamatoti, taču kopš lietas ierosināšanas esot mainījušies kādu apstākļi un tāpēc sporta klubs ir atzīts par maksātspējīgu, Db uzzināja tiesā. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada 11.decembrī pēc Arēna Rīga pieteikuma tiesa ierosināja Barons maksātnespējas lietu.

Kā Db iepriekš stāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidroja, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazinājusi nomas maksu, ko I.Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Latvijas Porsche kluba ikgadējā pilnsapulcē vienbalsīgi ievēlēta jauna kluba prezidente - Madara Mančinska. Līdzšinējais prezidents Kristaps Rikāns turpinās strādāt organizācijas valdē.

Ievēlēti arī jauni valdes locekļi, kas vadīs klubu turpmākos četrus gadus.

Sieviete prezidentes amatā ievēlēta pirmo reizi kluba vēsturē, arī Eiropas līmenī šis ir unikāls fakts. Jaunievēlētā “Porsche Club Latvia” prezidente ir aktīva kluba dalībniece, aizraujas ar “Porsche” automašīnu braukšanu trasēs. Madara jau vairākus gadus ir kluba biedre un ņēmusi aktīvu dalību kluba darba un pasākumu organizēšanā. Madara pašlaik ir arī finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Crassula” Biznesa attīstības vadītāja.

“Jaunajā amatā plānoju uzlabot kluba darbību, lai no tā iegūtu gan paši kluba biedri, gan arī sabiedrība. Latvijas Porsche klubs var kļūt par vienu no visspilgtākajiem un dinamiskākajiem klubiem Eiropā un pasaulē. Plānos ir gan komunikācijas uzlabošana, gan attiecību stiprināšana ar citu valstu klubiem, kā arī pasākumi ar mērķi realizēt dažādus sociālos un labdarības projektus.

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Mēbeļu ražošanas SIA Anna Barons no nulles izveidojusi uzņēmumu, kas produktus realizē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, apgrozījumu palielinot 10 reižu

Tik straujas izaugsmes un sekmīgas tirgus iekarošanas pamatā ir spēja piedāvāt potenciālajiem klientiem pilnu servisu – sākot no klienta idejas par interjera dizainu vispirms uz papīra un līdz projektēšanai, ražošanai, montāžai un apkalpošanai. Lai gan pašlaik uzņēmuma ražotās mēbeles ir redzamas Skandināvijas un Beniluksa valstīs, kā arī Austrijā, Vācijā, vadība nedomā apstāties pie sasniegtā un mērķē uz Lielbritāniju un savas klātbūtnes palielināšanu Norvēģijā.

Zelta griezums

«Pašlaik ievērojam «zelta standartu»: 50% produkcijas realizējam ārzemēs un 50% Latvijā, turklāt aptuveni puse nonāk privātmājās un dzīvokļos, bet otra puse ir publiskās ēkas – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas,» atklāj SIA Anna Barons direktors Dainis Bonda. Šis tirgus un pasūtītāju sadalījums nav akmenī iekalts, taču ļauj sajust tendences un vienlaikus nebūt atkarīgam no viena tirgus vai viena segmenta. «Latvijā, Baltijā un ārzemēs nav tik daudz uzņēmumu, kas nodarbotos ar nestandarta interjera priekšmetu un mēbeļu ražošanu, nodrošinot pilnu servisu – sākot no idejas un beidzot ar uzstādīto priekšmetu servisa apkalpošanu,» D. Bonda atbild uz jautājumu, vai panākumi un straujā izaugsme nav likusi sarosīties konkurentiem. Baltijas nestandrta mēbeļu ražotāju piedāvātās cenas Rietumeiropas un Skandināvijas valstu potenciālajiem klientiem šķiet daudz pievilcīgākas nekā šajās valstīs strādājošajiem konkurentiem. «Bez cenām svarīgs faktors ir pasūtījumu kvalitāte, kā arī izpildes termiņi. Ir situācijas, kurās sākotnēji labojam kāda konkurenta izstrādājumu, bet pēc tam iegūstam konkrētus pasūtījumus,» turpina SIA Anna Barons direktors.

Kluba Fontaine Palace aizdegšanās ir ļaunprātīga dedzināšana, uzskata kluba īpašnieks Stīns Lorenss jeb Fonteins, atzīstot, ka šobrīd ir izmisis un satriekts. Glābējiem trīs versijas par ugunsgrēku.

«Liepāja ir ļoti, ļoti slikta vieta,» komentējot ugunsgrēku Liepājas klubā Fontaine Palace, telefonsarunā Db atzina S. Lorenss.

«Es nezinu, kurš to ir izdarījis un nevaru izteikt konkrētas aizdomas, bet viss liecina par ļaunprātību.» Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka konflikts ar pilsētas mēru viņam bijis nopietns, un viņš nav vēlams Liepājā.

«Sesks is in trouble, (Seskam ir nepatikšanas - aut.)» viņš norādīja, jo S. Lorenss kā neatkarīgais deputāts opozīcijā esot sekojis līdzi pilsētas politiķu darbībām un bijis gatavs atklāt nelikumības.

«Jau pirms vairākiem gadiem manu klubu mēģināja slēgt pēc Ulda Seska pavēles,» viņš sacīja. Neesot bijis iespējams, ka ugunsgrēks, kas sākās kluba pagrabstāvā, izcēlies pats no sevis, jo darbdienās zāle pagrabstāvā esot slēgta, nekādas ierīces tur neesot bijušas ieslēgtas, cilvēki tur nav uzturējušies.

Nākamnedēļ klubs Coyote Fly prezentēs vērienīgās pārmaiņas, kas īstenotas jūnija beigās uzsāktajos remonta darbos, izveidojot amfiteātra tipa kluba interjeru ar koncertzāles akustiku un četrām dažādām kluba zonām. Kluba rekonstrukcijas darbos ieguldīti aptuveni 345 tūkstoši eiro.

«Izklaides bizness nebūt nav tik vienkāršs, kā tas bieži vien izskatās no malas, jo, lai gūtu panākumus, nemitīgi jāattīstās un jāmainās, tāpēc visi jaunā interjera un koncepta sagatavošanas darbi aizsākti jau pirms pusotra gada. Sekojot līdzi pasaules tendencēm izklaides nozarē, turpmāk mēs vēlamies sevi saukt par lounge klubu, jo tas pilnībā raksturo mūsu darbību un nospraustos mērķus nākamajiem gadiem. Tai pašā laikā vēlamies būt atvērti un pieejami ikvienam, tādēļ arī jaunajā kluba interjerā katra kluba zona ir izdalīta atsevišķi, radot komfortablus apstākļus gan tiem, kuri vēlas uzturēties kādā no VIP zonām, gan tiem, kuri plāno vakaru pavadīt, izklaidējoties pie bāra,» stāsta kluba jaunā vadītāja Liene Bukbārde.

Rīgas naktsklubi līdz ar krīzi kļuvuši tukšāki, un iedzīvotāji, ja arī turpina klubus apmeklēt, tad tajos tērē daudz mazāk, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot klubu pārstāvjus.

Uzņēmumam Krasils piederošā muzikālā kluba Pulkvedim neviens neraksta apmeklētāju skaits pašlaik ir tikai viena trešdaļa no tā, kas klubu apmeklēja gadu iepriekš, pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Baiba Biša.

Biša klāstīja, ka cilvēki klubu apmeklē tiešām krietni mazāk. «Precīzus iemeslus, kāpēc apmeklētāju ir mazāk, es gan nevaru nosaukt, gan jau krīze ir pie vainas un tas, ka cilvēki mazāk naudas tērē izklaidēm, atlicinot naudu svarīgākām lietām, » viņa teica.

AS Reverta par 13,8 miljoniem eiro pārdevusi savā valdījumā esošo Skonto kompleksu futbola kluba Skonto prezidenta amatu šonedēļ pametušā Vladimira Koļesiņičenko firmai SSA.

Kā informēja Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, interesi par Skonto kompleksu iegādi izrādīja vairāki investori. Pēc rūpīgas izvērtēšanas par izdevīgāko atzīts SIA SSA piedāvājums. Šā gada 15.jūlijā darījums, tostarp naudas pārskaitījums, tika pilnībā pabeigts. Atgūtie naudas līdzekļi jau tuvākajā laikā tiks atmaksāti Valsts kasei.

Ozoliņa atgādina, ka savulaik AS Parex banka izsniegtā kredīta mērķis bija Skonto stadiona iegāde un attīstība. Ilgstošu kredītsaistību nepildīšanas dēļ 2011.gadā objektu pārņēma lielākais nodrošinātais kreditors – AS Reverta.

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Faktoringa jomā būtiskas izmaiņas aizvadītajā gadā ieviesis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojušās starptautiskās sankcijas, liecina faktoringa kompānijai “Factris” apkopotie dati.

Kopumā 2022. gadā uzņēmējiem faktoringa finansējumā izsniegti gandrīz 26,8 miljoni eiro, kas ir par trim miljoniem jeb 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to kopējais ”Factris” izsniegtā finansējuma apjoms pieaudzis par 66% un sasniedzis 67 miljonus eiro.

Kā atklāj “Factris” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Barons, apdrošināšanas kompānijas jau iepriekš visai rezervēti izturējušās pret uzņēmumiem ar sadarbības partneriem Krievijā, bet pērn šādiem klientiem tās gandrīz vispār pārtraukušas izsniegt apdrošināšanas limitus. Tas skaidrojams ar pārāk augstu finansiālo risku, jo Eiropas Savienības regulāri papildināto sankciju sarakstu dēļ aizliegto uzņēmumu vidū iekļuva arvien jaunas Krievijas un Baltkrievijas kompānijas, turklāt finanšu transakcijas ar šīm valstīm vairs faktiski nebija iespējamas.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Izveidots biznesa eņģeļu investīciju klubs ChangerBAN, informē kluba pārstāvji.

Nupat vairāk nekā 80 veiksmīgu biznesmeņu no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pulcējušies Rīgā, lai atzīmētu pirmā reģionālā privāto investoru kluba atklāšanu. Kluba mērķis – izveidot biznesa līderu kopienu, kuri dalīsies ar jaunuzņēmumiem savās zināšanās un naudā, lai palīdzētu tiem strauji augt.

«Biznesa eņģeļu investīciju klubs Changer ir risinājums, kas sameklēs visspožākos startup talantus visās Baltijas valstīs un Baltkrievijā un vienlaikus izveidos agrāk nebijušu gudru uzņēmēju kopienu, kuri grib sev izvirzīt jaunus mērķus, darbojoties kopā ar domubiedriem no visa reģiona,» uzsvēra viens noChangerBAN līdzdibinātājiem Vjačeslavs Nebogatihs.

Jau gandrīz desmit gadus pie Latvijas vēstniecības Ukrainā darbojas augšminētais interešu klubs, apvienojot Ukrainā dzīvojošos un strādājošos Latvijas uzņēmējus, kā arī Ukrainas uzņēmējus, kurus interesē biznesa vide Latvijā. Laika gaitā par kluba biedriem ir kļuvuši arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri tikai uz laiku strādā Ukrainas uzņēmumos, kā arī vietējā biznesa pārstāvji, kuri ir ieinteresēti sadarbībā ar Latviju.

Kluba dibinātājs un valdes goda priekšsēdētājs ir Jānis Budrēvics. Pateicoties viņa iniciatīvai un neatlaidībai, klubs ir ne tikai formāli nodibināts, bet visu šo gadu garumā arī reāli darbojies un attīstījies. Pašlaik īpaša pateicība pienākas kluba valdes locekļiem Jefimam Šabadam un Jurijam Brodskim, kuri nežēlo savu brīvo laiku kluba darbības organizēšanai. Reizi vienā vai divos mēnešos klubs sadarbībā ar vēstniecību aicina uz tikšanos vēstniecības telpās tās Ukrainas vai Latvijas amatpersonas un ekspertus, kuri var sniegt kluba biedru biznesam lietderīgu informāciju.

Ukrainā darbojas ievērojams skaits Latvijas uzņēmēju - vieglāk gandrīz vai uzskaitīt tos nozīmīgos Latvijas eksportētājus, kuri šeit nav pārstāvēti. Tas arī saprotams, jo Ukraina ar 46 miljoniem iedzīvotāju mūsu reģionā ir otrs lielākais tirgus pēc Krievijas. Biznesa kontaktu intensivitāti veicina vēsturiski izveidojušies personiskie kontakti - nepārspīlējot var teikt, ka katram trešajam ukrainim ir bijuši kādi kontakti Latvijā un viņam ir savs personīgs priekšstats par mūsu valsti. Latvijā daudziem dzīvo radi un draugi vai arī tur būts vienkārši ceļojumā, daudzi Latvijā ir dzīvojuši vai dienējuši PSRS laikā, kas arī miljoniem ukraiņu veido pozitīvu Latvijas tēlu.

28. maijā pēc rekonstrukcijas atklās mūzikas klubu Fontaine Palace Liepājā. Vienlaikus darbu turpinās arī Fire Bar viesnīcā Fontaine Royal, kas rekonstrukcijas laikā pildīja kluba funkcijas.

Kluba rekonstrukcijā visu laiku tiek ieguldītas lielas summas, un kopējo investīciju apjomu vēl nav izdevies aplēst, DB atzina kluba īpašnieks Stins Lorenss jeb Fonteins. Tomēr kopējais ieguldījumu apjoms varētu sasniegt ap 100 tūkstošiem latu. Līdzekļus rekonstrukcijai ziedoja arī kluba atbalstītāji. Kluba rekonstrukcijas projekta autors ir mākslinieks Andris Prigičevs, bet būvnieks - SIA UPTK.

Lielākoties kluba interjers būs ieturēts iepriekšējā stilā, daļēji rekonstruētas degušās sijas, klubam drošības nolūkos logi būs saglabāti tikai fasādes pusē. Savukārt viesnīcā Fontaine Royal iekārtotais Fire Bar turpmāk piedāvās atšķirīgas mūzikas programmas, mierīgākas nekā klubā. Te svētdienās būs salsas un tango vakari, blūza, džeza koncerti. Kluba atklāšanas vakarā muzicēs grupa Inokentijs Mārpls, ieejas biļetes maksās trīs latus. Kluba pārstāvji norāda, ka bāra cenas netiks mainītas.

Uzņēmēji vēlas, lai valsts amatpersonām būtu mugurkauls, pragmatiska domāšana un nedrīkst nodarboties ar eksperimentiem nodokļu jomā

2014.gads straujiem soļiem tuvojas noslēgumam. Daudz aktuālu jautājumu šogad tika pārrunāti Dienas Biznesa klubā, kas ir viedokļa līderu grupa, kura pauž profesionālu, ekonomiski loģisku un ilgtspējīgu viedokli un priekšlikumus, kas spēj ietekmēt valsts attīstības procesus sabiedrībai un biznesam lietderīgā un labklājību veicinošā virzienā. Pēdējā Dienas Biznesa kluba biedru tikšanās bija 18.decembrī ar Latvijas elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma Latvenergo valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru, kurš ir aktīvs Dienas Biznesa kluba biedrs. Publikācija par enerģētikas tirgus aktualitātēm un lielākajiem izaicinājumiem būs lasāma 2015.gada sākumā. Nākamā Dienas Biznesa kluba biedru tikšanās plānota 22. janvārī ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. «Arī 2015.gadā rīkosim Dienas Biznesa kluba pasākumus. No savas puses apņemamies daudz vairāk ieklausīties uzņēmēju ieteikumos un īpašo viesu statusā biežāk izraudzīties spilgtas biznesa personības, no kurām var daudz ko mācīties, lai rosinātu diskusijas par sasāpējušu un aktuāliem jautājumiem.

Krīze Anglijas futbola klubā Blackpool saasinājusies, nākot klajā jaunām apsūdzībām strīdā starp kluba priekšsēdētāju un prezidentu, vēsta The Guardian.

Blackpool priekšsēdētājs Karls Oistons (Karl Oyston) publiskojis atklātu vēstuli, dodot prettriecienu kluba prezidentam Valērijam Belokoņam - Latvijas uzņēmējam, kuram pieder 20% kluba akciju.

Taču fani ir arvien vairāk noraizējušies par kluba nākotni: tam ir tikai 11 reģistrēti spēlētāji, bet nav vārtsarga.

Belokoņs pagājušajā nedēļā aicināja Oistonu ģimeni domāt vispirms par futbolu, nevis naudu. Pēc viņa teiktā, ar Oistonu gadību no Blackpool aizplūduši 24 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Tagad K. Oistons vērsies pret šo paziņojumu, vēstulē, kas publicēta kluba interneta vietnē, norādot, ka tas ir Belokoņs, kurš pieprasa 24 miljonus mārciņu no kluba.

Slēgts sporta un fitnesa klubs "Reaktors", kas bija viens no celmlaužiem svaru zāļu jomā, apliecināja "Reaktors" vadītāja Annija Reskāja.

Rīgas Maskavas priekšpilsētā bijušajās kluba telpās joprojām ir trenažieri, taču paredzēts, ka nākotnē tos varēs izmantot tikai ēkā mītošā uzņēmuma "ELKO Grupa" darbinieki.

"Tā būs privāta zāle, tas nebūs "Reaktors", un nebūs pieejams cilvēkiem no malas," skaidro Reskāja.

"Plānojām slēgt klubu 2.aprīlī. Tas bija paredzams, taču procesi valstī paātrināja procesu," saka "Reaktors" vadītāja, piebilstot, ka kluba darbība tika apturēta 18.martā.

"Iemesli tam bija vairāki. Galvenais, ka tāpat kā visiem biznesiem, nepieciešamas investīcijas. Sporta klubiem vajag attīstīties un piedāvāt kaut ko jaunu. Mūsu nostādne tāda laikam vairs nebija, un arī sākotnējais entuziasms bija noplacis," viņa piebilst.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Viļņas basketbola klubam Lietuvos rytas ir jauns īpašnieks - uzņēmējs, Eiropas Parlamenta deputāts Antans Guoga, vēsta portāls Krepsinis.net.

Guoga pirmdienas vakarā pārņēmis nodibinājuma Krepšinio rytas divu kapitāla daļu turētāja tiesības no diviem līdzšinējiem īpašniekiem - kluba darbinieka Remiģija Kaziļoņa un advokāta Sigita Židoņa. Vēl divas Krepšinio rytas daļas pieder Viļņas pašvaldībai un sabiedrisko attiecību speciālistam Darjum Gudelim.

Jaunais īpašnieks apņēmies kluba nosaukumu nemainīt.

Mediji prognozē, ka jauna īpašnieka ienākšana ir tikai pirmā no pārmaiņām, kas gaidāmas galvaspilsētas basketbola klubā. Par pārmaiņu nepieciešamību pagājušajā nedēļā ierunājās Viļņas mērs Remiģijs Šimašus, reaģējot uz Lietuvos rytas ilggadējā prezidenta Ģedvīda Vainauska izteikumiem, ka nevienā komandā «nedrīkstētu būt vairāk par diviem melnādainajiem spēlētājiem». Guoga klubā pārņēmis Vainauska un viņa sadarbības partneriem piederošās daļas.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Trešdienas, 30. decembra, rītā Liepājā izcēlies ugusngrēks klubā Fontaine palace. Pagaidām nav zināmi konkrēti iemesli, kas izraisījuši ugunsgrēku, vēsta Latvijas Radio.

Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš LNT raidījumam 900 sekundes norādīja, ka ugunsgrēks ir nodzēsts. Ugunsgrēks bija apņēmis visu kluba ēku.

Kluba darbinieki portālam liepajniekiem.lv pastāstīja, ka degšana sākusies nelielā telpā pagrabstāvā, no kurienes liesmas cēlušās uz augšu tieši zem skatuves. Degšanas sākuma brīdī klubā esot bijis pavisam neliels skaits apmeklētāju un kluba darbinieki uzreiz pēc dūmu pamanīšanas visus izveduši ārā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inese Veisa norādījusi, ka ugunsgrēks klubā izcēlies ap sešiem rītā. Cilvēki no kluba evakuēti pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Sākotnējā informācija liecina, ka cietušie ugunsgrēkā neesot.