Latvijas biznesmenis un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs Lielbritānijas Augstākajā tiesā uzvarējis citus komandas līdzīpašniekus Oistinu ģimeni, vēsta SkySports.com.

Lielbritānijas Augstākā tiesa lēmusi, ka Oistinu ģimenei būs Belokoņam jāmaksā vairāk nekā 31 miljons sterliņu mārciņu (35 miljoni eiro).

Blackpool līdzīpašnieks Belokoņs tiesājās ar futbola kluba līdzīpašniekiem Oistonu ģimeni, jo viņi esot pārskaitījuši miljoniem mārciņu Blackpool līdzekļu uz citām sev piederošām kompānijām, izsniedzot nenodrošinātus bezprocentu aizdevumus un izmaksājot sev direktoru algas.

Kā tiesā norādīja advokāti, Oistonu ģimene mazākuma akcionāram Belokoņam un viņa nozīmētajiem valdes locekļiem Kasparam Vārpiņam un Normundam Malnačam liedza pieņemt būtiskus lēmums un nesniedza informāciju, turklāt viņš nevarēja saņemt savu daļu peļņas.

Valsts kancelejas mobilā aplikācija Futbols triumfējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotajā mobilo lietotņu konkursā World Summit Award Mobile (WSA Mobile) un ierindota starp 40 labākajām pasaulē. Tāpat Futbols novērtēta kā TOP5 mobilā aplikācija pasaulē kategorijā m-Valdība un līdzdalība (m-Government & Participation), informē Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa – Znota.

Mobilo aplikāciju Futbols Valsts kanceleja izstrādāja sadarbībā ar aģentūru CUBE un radošo nozaru ekspertiem, kuri līdzdarbojās idejas izstrādē un sniedza pašaizliedzīgu, profesionālu atbalstu – Zigurdu Zaķi un Voldemāru Dūdumu. Savukārt nozīmīgu artavu kampaņas vizuālajā noformējumā sniedza talantīgais fotogrāfs Nils Vilnis. Tieši pateicoties ekspertu iedrošinājumam kampaņā Piespēlē, lai būtu labāks rezultāts! galvenie tēli bija reāli valsts pārvaldē strādājoši darbinieki.

Katrs ar mobilo aplikāciju Futbols veiktais novērtējums par valsts iestāžu darbu tiek izskatīts un izvērtēts. Piemēram, šogad, apkopojot situāciju par valsts pārvaldes paveikto administratīvā sloga mazināšanā un darbības efektivizēšanā, tika ņemts vērā ne tikai iestāžu pašvērtējums un formālā statistika, bet arī iedzīvotāju novērtējums, novērojumi un priekšlikumi, kas saņemti mazinamslogu.gov.lv vietnē un ar mobilo aplikāciju Futbols. Gan iniciatīvu, gan pēctecību iedzīvotāju vērtējumam atzinīgi novērtējuši arī ārvalstu eksperti, tajā skaitā OECD misijas dalībnieki.

Pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai kopumā sasniedz 27,8 miljonus eiro, liecina UEFA GROW attīstības programmas ietvaros veiktais pētījums, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai.

Iegūtie dati rāda, ka investīcijas futbolā ienes līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

Minēto atdevi veido esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 milj. eiro ieguldījumu būvniecības nozarē un 9,4 milj. eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 milj. eiro apmērā, kas ir tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 milj. eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus. Savukārt veselības nozarei futbols sarūpē 15 milj. eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus. Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids. Tas ir milzīgs sociāls rīks, kurā katrs var sevi realizēt dažādos veidos, apgūt jaunas iemaņas un pielietot tās dzīvē.

Tā intervijā DB norāda bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis un šobrīd viens no trijiem kandidātiem uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu Kaspars Gorkšs. Viņš ir pārliecināts, ka ar savu uzkrāto pieredzi, spēlējot arī klubos ārpus Latvijas, spēs viest pozitīvas pārmaiņas un ievest Latvijas futbolu jaunā ērā. Skaidrība, kurš turpmākos divus gadus stūrēs Latvijas futbola kuģi, tiks viesta jau pēc nedēļas.

Vai futbols ir sporta karalis Latvijā?

Šobrīd futbols ir masveidīgākais sporta veids Latvijā, ja skatāmies pēc iesaistīto jauniešu un bērnu skaita. Tā ir pozitīva zīme, jo bērnu skaits valstī kļūst mazāks, bet futbolā tas palielinās, tas nozīmē, ka mēs kaut ko darām pareizi. Arī Latvijas U-19 izlases panākumi parāda, ka jau pirms kāda laika ir sākts pozitīvu darbību kopums, kas šobrīd dod rezultātus. Tomēr Latvijas futbolā ir vajadzīga līdera sejas maiņa, lai dotu pozitīvu impulsu sabiedrībai, ka futbols vēlas mainīties. Un, iespējams, ar šo sejas maiņu mēs varam pavērt futbolam vēl lielākas iespējas gan valsts, gan pašvaldību līmenī un tādā veidā pārnest futbolu jaunā kvalitātē.

Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Par Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu uz nākamajiem diviem gadiem ar 56 balsīm ievēlēts bijušais Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs. Vēlēšanas norisinājās ikgadējā LFF kongresa laikā.

Vadims Ļašenko saņēma 48 biedru balsis, bet Krišjānis Kļaviņš – četras. Prezidents tika ievēlēts vienā kārtā. Kopumā balsot varēja 110 LFF biedri.

Līdz ar to amatā Gorkšs nomainīs ilggadējo LFF prezidentu Gunti Indriksonu, kuram piektdien kongresā tika piešķirts LFF Goda prezzidenta amats. Viņš LFF vadīja kopš 1996.gada.

LASI VĒL:

Futbols ir vairāk nekā spēle

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš, biju visnotaļ norūpējies par sabiedrības politisko inertumu. Kā zināms, vēlētāju aktivitāte kopumā pa gadiem brauc uz leju: 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās tā bija ap 90%, tad trīs ciklus drusku virs 70%, tad 61% 2006. gadā, un pēdējās divas reizes jau zem 60%. Un tagad vēl tas futbols, un mauriņš jālaista, kāda tur vairs politika!

Vēlos dalīties savā priekā un gandarījumā: sabiedriski politiskā aktivitāte ir izplaukusi kā krāšņs zieds, varam cerīgi raudzīties uz vēlēšanu apmeklējuma skaitļiem rudenī. Gudru un garlaicīgu diskusiju vietā šī vasara mūs priecē ar sazvērniecisku shēmu atmaskošanu, smagiem apvainojumiem un kolorītu bļaustīšanos.

Sezonas ieskaņā – veco un pieredzes pārbagāto spēlētāju politkukuriņu lekšanas vingrinājumi. Tā pusducis Vienotības grandu aizlēca uz svaigi izšķīlušos feisbucīšu–tviterastu startapu Par!, tur sasēdās pat valdē, gānot Vienotības bezidejiskumu un atpakaļrāpulību. Kad nu pienāca brīdis izšķirties, šamie sabijās no mikroskopiskajiem reitingiem un ar tikpat idejisku gānīšanos samuka atpakaļ ierastajā Vienotības kūtiņā. Pēc tā varētu cerēt uz atmaskojumu un apvainojumu peintbolu, bet ar sapīkumu jāatzīst, ka ir viens traucēklis. Ašeradena k-gu par OIK afēru mičuriniskais jaunveidojums Attīstībai/Par! nevar ar atvēzienu dauzīt, jo tā līderiem ģīmji spīd pēc mielošanās no tā paša krējuma poda. To varbūt kompensēs Pabrika k-gs, kurš tik ilgi čammājās, ka iekrita jau veco kolēģu pamestajā laivā, kurai pa tam lāgam bija piešņorējies Bondara k-gs. Atliek vēlēt daudz jauku dieniņu jaunajā kopdzīvē.

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Rudenī Rīgā tiks atklāta modernākā futbola halle Baltijā "Playoff Arena" ar septiņiem mini-pitch jeb mazā izmēra futbola laukumiem, informē "Playoff Arena" futbola halles vadītājs Ilvars Koscinkevičs.

Futbola halle "Playoff Arena" atradīsies Pārdaugavā, blakus Kalnciema tiltam, pretim viesnīcai "Elephant". Tās atklāšana iecerēta 3.septembrī.

"Pirms 11 gadiem, kad studēju Francijā, draugi mani uzaicināja uzspēlēt futbolu. Spēlējām hallē mini-pitch laukumā, kas man bija pirmā tāda pieredze, un es biju ļoti patīkami pārsteigts, ka spēlēt četri pret četri nelielā laukumā var būt tik aizraujoši. Pēdējos gados, strādājot daudzviet Eiropā, pamanīju, ka šāda veida futbols ir ārkārtīgi populārs. Piemēram, Francijā ir vairāk nekā 200, Vācijā - pat vairāk nekā 300 šādu haļļu. Zinot, ka Rīgā pieprasījums pēc futbola laukumiem ir krietni lielāks nekā iespējas, nolēmu, ka šāds projekts ir jārealizē arī pie mums. Domāju, "Playoff Arena" ieņems ļoti nozīmīgu vietu Rīgas futbola infrastruktūrā un būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā," skaidro Kristofers Ritovs, uzņēmējs un "Playoff Arena" futbola halles projekta autors.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Pārstrādātāji par pienu ar zemniekiem dāsnāk norēķinās valstīs, kur ir lielāks pašpatēriņš – vācieši izdzer 85% savā valstī saražotā piena, latvieši – tikai 50% , otrdien raksta lauikraksts Dienas Bizness.

Latvijas piena nozare pašlaik lielā mērā ir atkarīga no eksporta tirgiem – pārstrādātājiem tie dod ienākumus, no kā savukārt ir atkarīga piena iepirkumu cena, ko uzņēmumi gatavi maksāt piena ražotājiem. Zemnieki apsūdz pārstrādātājus iepirkuma cenas sarunātā nospiešanā, bet pārstrādātāji vērš uzmanību uz lielveikalu mazo konkurenci un lielo uzcenojumu pienam.

Cenas ārējā tirgū ir ļoti mainīgas, taču Latvijas gadījumā tās ietekmē 50% no valstī saražotā piena apjoma, uzsver Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke, kurš vairāk nekā 25 gadus vadījis a/s Valmieras piens, bet pašlaik nodarbojas ar jautājumiem, kas skar Latvijā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma piena iepirkumus un attiecības ar zemniekiem.

Vai cilvēks pēdējos simts gados ir kļuvis gudrāks? Tas ir jautājums, kam nav pareizās atbildes, taču viens ir skaidrs – mūsdienu cilvēkam viņa dzīves kvalitāte ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad iepriekš cilvēces vēsturē.

Rūpes par dzīves kvalitāti ir radikāli un neatgriezeniski mainījušas noteikumus visās būtiskākajās dzīves sfērās. Individuālisma triumfs paredz stratēģisku pieeju romantiskām attiecībām, dzīvesvietai un darbam.

Tieši izpratne par darbu pēdējos simts gados ir mainījusies visuzskatāmāk. Pēckara jeb baby boomer paaudze varēja strādāt jebkur un daudz, par darba jēgu un kvalitāti daudz nedomājot. Mūsdienu un nākotnes jaunie profesionāļi jau pieder pie Y paaudzes, kurai darbs vairs neasociējas ar sēdēšanu pie galda birojā ar iekaramajiem griestiem no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Šodien darbs ir saplūdis ar cilvēka dzīvi un kļuvis par lielāko dzīvesstila sastāvdaļu, tādēļ laikam līdzi jāmainās arī darba videi.

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Lucavsalas atpūtas zonā sākuši darboties jauni bērnu rotaļu laukumi - izklaides atrakcijas.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs informēja, ka Rīgas dome turpinās šīs vietas labiekārtošanu, piemēram, noasfaltējot un bruģējot celiņus, kā arī paplašinot autostāvvietu.

Šodien atrakciju uzstādītāji - SIA Fixman pārstāvji - oficiāli prezentēja spēļu vietas un demonstrēja to piedāvātās iespējas.

Rīgas domei tas kopumā izmaksājis 60 tūkstošus eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Uģis Vidauskis, domes pārstāvis.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sēdē apstiprināta cena zemesgabaliem Lucavsalā - izsoles sākumcena 103 hektāriem Lucavsalas zemes būs 26,58 miljoni eiro. Izsoli paredzēts rīkot, neraugoties uz Rīgas iedzīvotāju neapmierinātību. «Lucavsalas jautājums šodien tā aktualizēts, it kā gatavotos pusi no Latvijas pārdot. Par šīs teritorijas attīstību pašvaldība sāka domāt jau pirms kādiem astoņiem gadiem - vēl laikā, kad pilsētas mēri bija Aivars Aksenoks un Jānis Birks,» intervijā laikrakstam Diena norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Ķekavas novadā taps pirmais standartiem atbilstošs stadions, kuru varēs izmantot gan sporta vajadzībām, gan kultūras pasākumu rīkošanai, informē pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa. To projektēs metu un sarunu procedūru konkursā izvēlētais uzņēmums - SIA 5. iela.

Jaunais stadions atradīsies Ķekavā blakus sporta klubam, tādējādi veidojot vienotu un pārdomātu sporta infrastruktūru, kuru varēs izmantot ne tikai sportisti, skolēni, bet arī novada iedzīvotāji veselīga dzīvesveida uzturēšanai.

Sporta stadionā paredzēts izbūvēt sintētiskā seguma futbola-regbija laukumu. Šāds segums izvēlēts, lai, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus, laukumu varētu izmantot un noslogot pēc iespējas vairāk - sākot no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Futbols un regbijs Ķekavas novadā ir vieni no plašāk pārstāvētajiem sporta veidiem, kuru sportisti piedalās Latvijas augstākā līmeņa čempionātos, bet atbilstoša laukuma, kur trenēties un aizvadīt sacensības, pašvaldībā nav.

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.