Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids. Tas ir milzīgs sociāls rīks, kurā katrs var sevi realizēt dažādos veidos, apgūt jaunas iemaņas un pielietot tās dzīvē.
Tā intervijā DB norāda bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis un šobrīd viens no trijiem kandidātiem uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu Kaspars Gorkšs. Viņš ir pārliecināts, ka ar savu uzkrāto pieredzi, spēlējot arī klubos ārpus Latvijas, spēs viest pozitīvas pārmaiņas un ievest Latvijas futbolu jaunā ērā. Skaidrība, kurš turpmākos divus gadus stūrēs Latvijas futbola kuģi, tiks viesta jau pēc nedēļas.
Vai futbols ir sporta karalis Latvijā?
Šobrīd futbols ir masveidīgākais sporta veids Latvijā, ja skatāmies pēc iesaistīto jauniešu un bērnu skaita. Tā ir pozitīva zīme, jo bērnu skaits valstī kļūst mazāks, bet futbolā tas palielinās, tas nozīmē, ka mēs kaut ko darām pareizi. Arī Latvijas U-19 izlases panākumi parāda, ka jau pirms kāda laika ir sākts pozitīvu darbību kopums, kas šobrīd dod rezultātus. Tomēr Latvijas futbolā ir vajadzīga līdera sejas maiņa, lai dotu pozitīvu impulsu sabiedrībai, ka futbols vēlas mainīties. Un, iespējams, ar šo sejas maiņu mēs varam pavērt futbolam vēl lielākas iespējas gan valsts, gan pašvaldību līmenī un tādā veidā pārnest futbolu jaunā kvalitātē.
Ar kādām izjūtām gaidi vēlēšanas? Vai sajūtu līmenī ir kas manījies?
Redzot, cik daudz darāmā, ir nostiprinājusies mana vēlēšanās darboties Latvijas futbola labā. Varu pat teikt, ka esmu iemīlējis šo priekšvēlēšanu procesu. Īsā laikā bija jāpārstrukturizē sava domāšana tieši administratīvajā līmenī, jo, sākot šo ceļu, manī bija vēl futbolista un futbola fana naivums. Ļoti palīdz mana UEFA mācību programma, kuru sāku pagājušajā gadā un kas domāta elites futbolistu pārkvalificēšanai darbam futbola vidē pēc aktīvās sporta karjeras beigām.
Tātad nenožēlo pieņemto lēmumu kandidēt?
Tā mērķa labā, ko vēlos sasniegt, noteikti ne. Pirmsvēlēšanu laikā man bija interesanti apciemot reģionus, katru klubu un tikties ar futbolā iesaistītām un pat tieši neiesaistītām personām. Skaidrs, ka mans futbola redzējums ir kompetentāks nekā vidējam Latvijas sabiedrības loceklim, bet viss šis izzinošais izpētes darbs bija nepieciešams, lai es labāk varētu sagatavot sevi vēlēšanām un potenciālajam LFF prezidenta amatam.
Kā nonāci līdz lēmumam kandidēt, kas pamudināja?
Kā profesionāls sportists vienā brīdī nonāc līdz jautājumam, ko darīsi pēc karjeras beigām. Atgriežoties Latvijā, bija skaidrs, ka manas aktīvā futbolista gaitas iet uz beigām, bija jādomā, kā sevi realizēt tālāk. Gadu gaitā man ir uzkrājusies pieredze tieši kā aktīvam futbolistam, papildus esmu sācis studēt futbola menedžmentu. Šo pieredzi gribu likt lietā. Biju līderis futbola laukumā un šobrīd arī sevi redzu kā līderi Latvijas futbolā kopumā. Jau iepriekš esmu uzsvēris, ka LFF prezidenta amatu uztveru kā tādu loģisku turpinājumu komandas kapteiņa pienākumu pildīšanai. Protams, administratīvajā ziņā man trūkst pieredzes. Tāpēc man jāsavāc sev apkārt spēcīga, kompetenta un motivēta komanda, kura nebaidās pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par šo lēmumu realizēšanu. Mans izaicinājums ir apvienot futbola sabiedrību, nevis dalīt to krievvalodīgajos, latviešos, telpu futbolā, reģionos, Rīgā utt. Tikai kopā varam pārvarēt šos Latvijas futbolam publiskajā telpā ne tik veiksmīgos laikus.
Visu interviju Futbols ir vairāk nekā spēle lasiet 20.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!
#1/10
#2/10
#3/10
#4/10
#5/10
#6/10
#7/10
#8/10
#9/10
