Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids. Tas ir milzīgs sociāls rīks, kurā katrs var sevi realizēt dažādos veidos, apgūt jaunas iemaņas un pielietot tās dzīvē.

Tā intervijā DB norāda bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis un šobrīd viens no trijiem kandidātiem uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu Kaspars Gorkšs. Viņš ir pārliecināts, ka ar savu uzkrāto pieredzi, spēlējot arī klubos ārpus Latvijas, spēs viest pozitīvas pārmaiņas un ievest Latvijas futbolu jaunā ērā. Skaidrība, kurš turpmākos divus gadus stūrēs Latvijas futbola kuģi, tiks viesta jau pēc nedēļas.

Vai futbols ir sporta karalis Latvijā?

Šobrīd futbols ir masveidīgākais sporta veids Latvijā, ja skatāmies pēc iesaistīto jauniešu un bērnu skaita. Tā ir pozitīva zīme, jo bērnu skaits valstī kļūst mazāks, bet futbolā tas palielinās, tas nozīmē, ka mēs kaut ko darām pareizi. Arī Latvijas U-19 izlases panākumi parāda, ka jau pirms kāda laika ir sākts pozitīvu darbību kopums, kas šobrīd dod rezultātus. Tomēr Latvijas futbolā ir vajadzīga līdera sejas maiņa, lai dotu pozitīvu impulsu sabiedrībai, ka futbols vēlas mainīties. Un, iespējams, ar šo sejas maiņu mēs varam pavērt futbolam vēl lielākas iespējas gan valsts, gan pašvaldību līmenī un tādā veidā pārnest futbolu jaunā kvalitātē.

Ceturtdien Latvijas Futbola federācija (LFF) ārkārtas kongresā biedri lēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.

Par Gorkša atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.

Lai atstādinātu Gorkšu, bija nepieciešams 50%+1 balss. Balsojumam tika reģistrēti 129 biļeteni, līdz ar to atstādināšanai bija nepieciešamas vismaz 65 balsis.

Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu. Pēc LFF statūtiem, nākamās prezidenta vēlēšanas notiks 2020.gadā, līdz ar to līdz aprīlim organizācija strādās, visticamāk, bez prezidenta.

LETA jau ziņoja, ka LFF biedri bija iesnieguši pieprasījumu par ārkārtas kongresa sasaukšanu un prezidenta Gorkša atsaukšanu no amata. Vēstuli parakstīja 69 LFF biedri, kas ir vairāk nekā puse no reģistrētajiem 137 organizācijas biedriem.

Par Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu uz nākamajiem diviem gadiem ar 56 balsīm ievēlēts bijušais Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs. Vēlēšanas norisinājās ikgadējā LFF kongresa laikā.

Vadims Ļašenko saņēma 48 biedru balsis, bet Krišjānis Kļaviņš – četras. Prezidents tika ievēlēts vienā kārtā. Kopumā balsot varēja 110 LFF biedri.

Līdz ar to amatā Gorkšs nomainīs ilggadējo LFF prezidentu Gunti Indriksonu, kuram piektdien kongresā tika piešķirts LFF Goda prezzidenta amats. Viņš LFF vadīja kopš 1996.gada.

LASI VĒL:

Futbols ir vairāk nekā spēle

Ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) investora atbalstu potenciāli būvējamajam futbola stadionam tiek apsvērta vieta Lucavsalā un Ziepniekkalnā, Rīgā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Viņš pastāstīja, ka līdz šim LFF izdarīja savu mājasdarbu un Latvijā satikās ar AAE uzņēmēju Muhamedu Ali Alabaru, viņam demonstrējot vietas, kur potenciāli varētu atrasties jaunais nacionālais futbola stadions. To varētu būvēt kaut kur Ziepniekkalna centrā vai Lucavsalā. Tāpat netiek atmesta doma par iespēju minētajam mērķim pārbūvēt Skonto stadionu.

Ļašenko skaidroja, ka LFF ir jāizstrādā priekšlikuma koncepcija, savukārt AAE investors došot ziņu, kā viņš redz projekta attīstību un vietu stadionam. Ali Alabars esot pozitīvi noskaņots, un viņam ir svarīgi rast veiksmīgu biznesa modeli, lai izšķirtos par finansējuma ieguldīšanu stadiona būvniecībā Latvijā. "Tur jābūt kustībai, ne tikai futbolam, bet arī, piemēram, koncertiem," norādīja LFF prezidents.

Pēc savstarpējas vienošanās amatu atstās Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, informē LFF.

Pēc federācijā nostrādātiem 12 gadiem, no tiem gadu – ģenerālsekretāra amatā, Pukinsks nolēmis vairāk laika veltīt ģimenei.

«Finanšu vadība, administratīvo un organizatorisko jautājumu risināšana no LFF ģenerālsekretāra prasa ļoti daudz: gan laiku, gan zināšanas, gan lielu pašatdevi. Tādēļ izprotu vēlmi vairāk uzmanības veltīt ģimenei,» sacīja LFF prezidents Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka Latvijas futbolā šobrīd notiek lielas pārmaiņas. Lai LFF kļūtu par mūsdienīgi pārvaldītu sporta organizāciju, ir uzsākts aktīvs pārmaiņu process, tostarp ir sākta caurspīdīga finanšu un administratīvās pārvaldības modeļa ieviešana.

«Ģenerālsekretāra amatā aizvadītais gads ir bijis patiešām spraigs. Esmu priecīgs par to, ka ir izdevies īstenot vairākus veiksmīgus projektus, tostarp - ieviest jaunu finanšu vadības sistēmu. Tas ir labs sākums, lai reformētu un sakārtotu visas futbola saimniecības jomas. Taču pārmaiņas no LFF administrācijas, valdes un ģenerālsekretāra prasa 120 procentu iesaisti, tādēļ, apzinoties savas iespējas un atbildību pret iesāktajām reformām, esmu nolēmis amatu atstāt,» komentēja E.Pukinsks.

Latvijas Futbola federācija (LFF), vēršoties Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Veselības ministrijā (VM), aicina izvērtēt un pieņemt lēmumu atļaut organizēt bērnu, jauniešu un pieaugušo sportisko āra aktivitāšu vadīšanu visā Latvijas teritorijā no drīzākā iespējamā termiņa tām sporta organizācijām, kuras ir spējīgas nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus un drošības pasākumus.

LFF pauž pateicību un gandarījumu par atbildīgo institūciju - īpaši IZM - līdzšinējo darbību un izstrādātajām kopējām rekomendācijām fizisko aktivitāšu norisei āra sporta bāzēs, kuras pašlaik izvērtē VM, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) profesionāļi. Tāpēc LFF un tās biedri - futbola klubi un organizācijas – ir izstrādājuši specifiski futbolam paredzētas treniņu aktivitāšu norises rekomendācijas, kuras LFF vērtējumā var palīdzēt risināt esošo situāciju. Rekomendācijas nodotas izvērtēšanai atbildīgajām institūcijām.

Sports + Covid-19 = ? 

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet,...

Aktivitāšu organizatoriem nodrošinot un īstenojot strikti noteiktus preventīvos un drošības pasākumus, ir iespējams nodrošināt kontrolētu procesa organizēšanu, lai bērni, jaunieši un pieaugušie varētu iesaistīties fiziskajai un garīgajai veselībai tik ļoti būtiskajās āra sporta aktivitātēs, pauž LFF.

"It īpaši bērniem un jauniešiem ierobežotās socializēšanās iespējas ilgtermiņā var iezīmēt negatīvas sekas. Kontrolētas nodarbības trenera vadībā un distancēta citu vienaudžu klātesamība kalpotu kā būtisks atspaids esošajā situācijā, kā arī mazinātu jauniešu vēlmi nesankcionēti un neorganizēti tikties citās publiskās vietās," akcentē federācija.

Izsakot piedāvātās rekomendācijas, LFF vadījusies no vispārzināmajiem principiem imunitātes stiprināšanai, kas tostarp paredz nepieciešamību nodrošināt nodarboties organizētās āra sporta aktivitātēs ar koordinētu piekļuvi āra sporta infrastruktūrai vismaz reizi nedēļā bērniem līdz 6 gadu vecumam, vismaz divas reizes nedēļā bērniem no 7 līdz 9 gadu vecumam, vismaz trīs reizes nedēļā jauniešiem no 10 līdz 14 gadu vecumam un neierobežotu skaitu reižu nedēļā jauniešiem no 15 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Piedāvātajā drošības un prevencijas pasākumu plānā uz vienu futbola nodarbības dalībnieku tiek paredzēti vismaz 50 kvadrātmetri teritorijas nodarbības aizvadīšanai. Vadoties pēc noteiktās nodarbības vietas platības un nepārsniedzot 8 cilvēku grupu, piedāvāts starp dalībniekiem nodrošināt noteikto distanci un izvairīties no dalībnieku fiziska kontakta.

"Balstoties uz piedāvātajām vadlīnijām, āra sporta nodarbību laikā ir iespējams ievērot visus valstī noteiktos ārkārtējā stāvokļa ierobežojumus un neveicināt infekcijas izplatības riskus," uzskata LFF.

LFF cer, ka piedāvātās rekomendācijas, pieņemot attiecīgus lēmumus, būs noderīgas turpmākas "Covid-19" ietekmes mazināšanai un Latvijas sporta dzīves stiprināšanai.

Pieredzējušais pašmāju speciālists Aleksandrs Starkovs otrdien tika atbrīvots no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata.

Pašlaik 62 gadus vecais Starkovs no posteņa tika atbrīvots otrdien notikušajā Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes ārkārtas sēdē.

Par trenera atstādināšanu balsoja seši LFF valdes locekļi, bet trīs bija pret Starkova atbrīvošanai. Par tālākajiem soļiem LFF valde lems nākamajā tikšanās reizē, kas notiks jau šo piektdien.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas futbola izlase 25.martā viesos pārbaudes spēlē ar 0:1 piekāpās Gibraltāra valstsvienībai, ciezdama vienu no kaunpilnākajiem zaudējumiem vēsturē. FIFA rangā Latvija atrodama 131.vietā, kamēr Gibraltārs ieņem 206.pozīciju.Pēc tā Starkovs atzina, ka viņam kauns par zaudējumu, taču par atkāpšanos, ko pieprasīja daļa no futbola sabiedrības, nepieminēja.

Bijušais futbolists Kaspars Gorkšs pēc ceturtdien ārkārtas kongresā notikušā uzticības balsojuma saglabājis Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu.

No LFF biedriem 87 balsoja pret Gorkša atstādināšanu no prezidenta amata, 42 bija par, bet četri atturējās.

Ceturtdienas ārkārtas kongresā bija sanākuši 133 biedri, bet, lai lēmums par Gorkša atbrīvošanu no LFF prezidenta amata stātos spēkā, bija nepieciešamas vismaz 68 balsis.

«Šis balsojums nozīmē, ka manas uzsāktās pārmaiņas ir uz pareizā ceļa. Tas dos man spēku virzīties uz priekšu. Paldies par iebildumiem un izteiktajām pretenzijām - tas palīdzēs mums augt visiem kopā,» uzreiz pēc balsojuma rezultātu paziņošanas teica Gorkšs.

Kā ziņots, vairāki LFF biedri parakstīja iesniegumu ar vēlmi sasaukt ārkārtas kongresu, kurā mēģinātu gāzt Gorkšu no organizācijas vadītāja amata.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas Futbola federācija uzsākusi sadarbību ar KONAMI, kā rezultātā Latvijas futbola izlasi varēs redzēt jaunajā futbola videospēlē eFootball PES 2020.

Šis līgums nozīmē, ka videospēlē eFootball PES 2020 tiks oficiāli iekļauti Latvijas futbola izlases spēlētāji, spēļu forma un emblēma, kas ļaus visdedzīgākajiem futbola faniem gatavoties gaidāmajam UEFA EURO 2020 turnīram, kas sāksies nākamā gada jūnijā. Tāpat pavisam drīz tiks izziņota pieteikšanās Latvijas līdzjutējiem dalībai eUEFA 2020 kvalifikācijas e-futbola turnīram.

Kaspars Gorkšs, LFF prezidents: «LFF ir pagodināta noslēgt līgumu ar pasaules videospēļu celmlauzi un piedalīties KONAMI un UEFA izsludinātajā, jaunajā turnīrā UEFA eUEFA 2020 kopā ar 50 citām futbola federācijām. Tas būs pilnīgi jauns UEFA turnīrs, kas ekskluzīvi tiks aizvadīts eFootball PES 2020 platformā un dos iespēju e-sporta faniem pierādīt savas digitālās prasmes un ļaut Latvijas un savu vārdu nest pasaulē. Ar šo e-sporta sadarbību, mēs visi ceram, ka tā ļaus Latvijas faniem un e-sporta cienītājiem pievienoties strauji augošajai e-sporta pasaulei un ļaus paplašināt e-futbola mīļotāju skaitu arī šeit Latvijā. Pats ar bērniem pa retam uzspēlēju digitālo futbolu un varu pateikt, ka vienmēr ir bijis nedaudz žēl, ka Latvija nav starp spēlē iekļautajām valstīm. Tagad šis mazais sapnis sāk piepildīties.»

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

Rīgas dome trešdien nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecībai.

Zeme tiek nodota federācijas lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldībai tās funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā LFF jāizstrādā stadiona būvniecības dokumentācija, bet pašvaldībai pēc tam būs jālemj par turpmāko rīcību ar šo zemi, piemēram, to atsavinot par labu federācijai.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Balstoties uz pēdējiem publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja LFF prezidents Vadims Ļašenko. No šīs summas 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šīs aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ceturtdien veic kratīšanas Latvijas Futbola federācijas (LFF) telpās.

"Apstiprinām, ka šodien LFF telpās VID pārstāvji veic procesuālās darbības. Plašākus komentārus sniegsim tiklīdz tas būs iespējams," informēja LFF.

Tikmēr VID pārstāvis Andrejs Vaivars sacīja, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pret vienu no Latvijā strādājošām sabiedriskajām organizācijām. Kriminālprocess sākts par grāmatvedības un statistikas informācijas noteikumu pārkāpumiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ceturtdien šī kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veic procesuālas darbības - vairākas kratīšanas," sacīja Vaivars.

Jau ziņots, ka VID pirms pāris nedēļām pieņēma lēmumu, ar kuru LFF atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. VID lēmumu pieņēma 1.aprīlī, bet tas stājās spēkā 8.aprīlī.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš, biju visnotaļ norūpējies par sabiedrības politisko inertumu. Kā zināms, vēlētāju aktivitāte kopumā pa gadiem brauc uz leju: 1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās tā bija ap 90%, tad trīs ciklus drusku virs 70%, tad 61% 2006. gadā, un pēdējās divas reizes jau zem 60%. Un tagad vēl tas futbols, un mauriņš jālaista, kāda tur vairs politika!

Vēlos dalīties savā priekā un gandarījumā: sabiedriski politiskā aktivitāte ir izplaukusi kā krāšņs zieds, varam cerīgi raudzīties uz vēlēšanu apmeklējuma skaitļiem rudenī. Gudru un garlaicīgu diskusiju vietā šī vasara mūs priecē ar sazvērniecisku shēmu atmaskošanu, smagiem apvainojumiem un kolorītu bļaustīšanos.

Sezonas ieskaņā – veco un pieredzes pārbagāto spēlētāju politkukuriņu lekšanas vingrinājumi. Tā pusducis Vienotības grandu aizlēca uz svaigi izšķīlušos feisbucīšu–tviterastu startapu Par!, tur sasēdās pat valdē, gānot Vienotības bezidejiskumu un atpakaļrāpulību. Kad nu pienāca brīdis izšķirties, šamie sabijās no mikroskopiskajiem reitingiem un ar tikpat idejisku gānīšanos samuka atpakaļ ierastajā Vienotības kūtiņā. Pēc tā varētu cerēt uz atmaskojumu un apvainojumu peintbolu, bet ar sapīkumu jāatzīst, ka ir viens traucēklis. Ašeradena k-gu par OIK afēru mičuriniskais jaunveidojums Attīstībai/Par! nevar ar atvēzienu dauzīt, jo tā līderiem ģīmji spīd pēc mielošanās no tā paša krējuma poda. To varbūt kompensēs Pabrika k-gs, kurš tik ilgi čammājās, ka iekrita jau veco kolēģu pamestajā laivā, kurai pa tam lāgam bija piešņorējies Bondara k-gs. Atliek vēlēt daudz jauku dieniņu jaunajā kopdzīvē.

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Latvijas Futbola federācijas prezidents (LFF) Kaspars Gorkšs kopā ar Rīgas domes amatpersonām 21.augustā apmeklēja Rīgas 75. vidusskolu Ķengaragā(Ogres ielā 9) un klātiene iepazinās ar esošo skolas sporta infrastruktūru, kā arī vienojās kopīgi sadarboties tās attīstībā.

K. Gorkšs norāda, ka norāda, ka plānotie laukuma ieviešanas darbi ir svarīgs nākamais solis nesen parakstītajā sadarbības līgumā ar Rīgu, kas paredz kopīgu pūliņu pielikšanu arī citās futbola jomās. LFF ir ieinteresēta, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītos futbolā un tajā paliktu, un tā labad lielā izmēra laukumu plašāka pieejamība kalpo kā neatņemama šādas nostājas sastāvdaļa.

Lielāko daļu no skolas teritorijas aizņems jaunais futbola laukums, kura izmērs būs apmēram 110 metri platumā un 72 metri garumā. Kopā ar federāciju plānots līdzās stadionam izbūvēt skatītāju tribīni ar nojumi, kurā paredzētas vietas apmēram 1000 skatītājiem. Jaunajā tribīnē būs arī ģērbtuves spēlētajiem un tiesnešiem, kā ar atsevišķa konferenču telpa, telpas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un labierīcībām, stāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Balstoties uz pašreizējiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Pašreizējās aplēses liecina, ka multifunkcionālais komplekss ar stadionu varētu izmaksāt aptuveni 44 miljonus eiro, no kuriem 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šī brīža aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.

Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, norādīja Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.