Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.
Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.
Viņš novēroja, ka krīzes laikā bija nepieciešams domāt, kā optimizēt biznesu, jo pirmkārt cilvēkiem vajadzēja domāt par to, kā paēst, nevis kā atpūsties. Gan izklaides, gan sporta boulinga saknes meklējamas ASV, arī Eiropā šī izklaide ir gana iecienīta, tāpēc 2000. gadu sākumā radās doma, kāpēc to neattīstīt arī Latvijā. Pēc J. Visocka stāstītā, boulingu var apvienot ar ēdienu un dzērienu baudīšanu, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem, piemēram, pēc konferences atslodzei uzspēlēt boulingu. J. Visockis pārliecināts – ja cilvēks daudz strādā, tad rodas stress un boulings palīdz atbrīvot smadzenes un domas. Bieži Bowlero centrā, spēlējot boulingu, tiek svinētas arī dzimšanas dienas, rīkoti pasākumi bērniem. Tāpat tiek organizētas sporta boulinga sacensības.
Pēc Bowlero centra pārstāvju domām, šobrīd boulinga bizness ir stabils un uzņēmums var turpināt piedāvāt šo pakalpojumu saviem klientiem. «Boulings ir galvenais magnēts, protams, cilvēki zina, ka mēs sevi pozicionējam kā izklaides centru, bet, ja pasaka Bowlero, tad visiem ir skaidrs, ka te var spēlēt boulingu. Cilvēki šeit pirmkārt nāk spēlēt boulingu, un pārējie pakalpojumi ir kā pievienotā vērtība,» domā J. Visockis. Boulings no visa atpūtas un izklaides centra veido aptuveni 30% no kopējā apgrozījuma, pārējo veido bārs, ēdināšanas pakalpojumi un bērnistaba. «Ja izņemsim vienu no detaļām, tad viss pārējais kāršu namiņš sabrūk. Ja nebūs boulinga, tad tikai bērnistaba un restorāns neko neizdarīs, vai arī otrādi. Tie viens otru papildina. Mēs domājam par to, lai boulingu var spēlēt jebkurš, un šeit boulings strādā kā vienojošais mezgls,» uzskata U. Lorbergs.
Lai gan no malas izskatās, ka, spēlējot boulingu nav nepieciešamas papildu zināšanas, tomēr profesionāliem sportistiem boulinga bumba ir pielāgota katra rokai, pirkstiem un svaram. Tā ir vesela zinātne. Tāpat arī neviens profesionālis boulinga bumbu nemet taisni, bet iegriežot. «Tā ir fizika. Strādājam pie tā, lai ikdienas klienti izvēlētos pareizo bumbu, pastāstām, kā mest labāk, lai viņiem būtu interesanti un viņi sasniegtu rezultātu. Līdzīgi kā futbols – it kā viegla spēle, visi var paņemt bumbu un sist pa to, un teikt, ka spēlē futbolu, bet ir arī profesionālais futbols,» stāsta J. Visockis. Pēc viņa domām, arī Latvija var lepoties ar profesionāliem boulinga spēlētājiem, piemēram, Diāna Zavjalova šobrīd spēlē ASV. Tāpat spēlētāji no Latvijas piedalās Eiropas un pasaules čempionātos. Neliela konkurence pastāv arī starp boulinga centriem.
Bowlero centrs uzskata, ka viņu stiprā puse ir piedāvājums ģimenēm, uzņēmumu pasākumiem, kā arī sporta boulings. «Novērots, ka cilvēki nekur tālu nebrauc, tāpēc katrs boulinga centrs savu popularitāti iegūst lokālās vietās. Vairāk izvēlas iet uz to boulingu, kas atrodas tuvāk mājām,» novērojis U. Lorbergs. Viņaprāt, jau šobrīd boulinga centru ir par daudz. «Tik, cik esam, tik sadzīvosim, bet, ja būs vairāk, tad kāds sāks raudāt,» domā U. Lorbergs. Bowlero boulings klientus cenšas piesaistīt ar atlaidēm, īpašiem piedāvājumiem, kā arī atjaunojot ēdienkarti un dzērienkarti. Visbiežāk klienti boulingu apmeklē sestdienās, svētdienās, kā arī darba dienu vakaros, bet dienas laikā boulingu labprāt spēlē profesionāli sportisti, kā arī skolēni, kuriem Bowlero centrā tiek rīkoti īpaši čempionāti. Mēneša laikā boulingu apmeklē aptuveni 5000 apmeklētāju. Sezona sākas aptuveni septembrī un beidzas maijā. Uz jautājumu, vai boulings ir ekonomiskas klases izklaide, abi Bowlero centra pārstāvji atzīst: «Ja naudas ir mazāk, tad boulingu var spēlēt darba dienās. Ja vairāk, tad var nopirkt savu bumbu, ja mazāk, tad izmanto to, kas ir pieejama. Pateikt, ka boulings ir kāda noteikta sabiedrības līmeņa izklaide, nevar. Šeit nāk ļoti dažādi cilvēki. Katrs var atrast sev optimālo cenu un spēlēt. Latvijā nav augstas cenas. Piemēram, Eiropā vai Somijā ir vismaz divas reizes dārgāk. Pie mums ir konkurence, tāpēc cenas ir zemākas.»
Atpūtas un izklaides centrā plānots veikt rekonstrukciju, kā arī mainīt dizainu. «Līdz šim neesam mainījušies vizuāli, bet esam mainījuši biznesa domāšanu un piedāvājumu. Ja sekosim tam līdzi, tad dzīvosim, ja gulēsim uz lauriem, tad bizness apstāsies. Mēs nevēlamies stāvēt uz vietas, tāpēc uzmanīgi skatīsimies, ko klienti pieprasa. Pakāpeniski veicam uzlabojumus – galvenais, lai boulings būtu atvērts,» atzīst U. Lorbergs.
#1/29
#2/29
#3/29
#4/29
#5/29
#6/29
#7/29
#8/29
#9/29
#10/29
#11/29
#12/29
#13/29
#14/29
#15/29
#16/29
#17/29
#18/29
#19/29
#20/29
#21/29
#22/29
#23/29
#24/29
#25/29
#26/29
#27/29
#28/29
