Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

Latvijā un Lietuvā uzņēmumi saskārušies ar jauna veida krāpniecības mēģinājumiem, izmantojot rēķinu finansēšanas pakalpojumu (faktoringu), brīdina faktoringa kompānijas “Factris Latvia” izpilddirektors Kaspars Barons.

Krāpniecības shēma visos pieredzētajos gadījumos pamatā ir viena un tā pati, vienīgi mazliet atšķiras nianses, kādā veidā mēģināts iemidzināt uzņēmēju modrību. Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, K. Barons iesaka dažus vienkāršus, konkrētus ieteikumus potenciālo sadarbības partneru piedāvājumu patiesuma pārbaudei.

Jaunā krāpniecības shēma zīmīga ar to, ka no uzņēmumiem tiek mēģināts izkrāpt nevis naudu, bet preces. Proti, preču viltus pircējs, uzdodoties par kādu citu, tirgū zināmu un uzticamu kompāniju, pats sazinās ar pārdevēju un izsaka interesi par ievērojama apjoma preču pasūtījumu, stāsta K. Barons. Vienlaikus tiek norādīts, ka pircējs strādā tikai ar pēcapmaksu. Ja pārdevējs tomēr uzstāj uz vismaz daļējas priekšapmaksas saņemšanu, pircējs piedāvā pārdevējam vērsties pie faktoringa kompānijas, lai saņemtu rēķina apmaksu (līdz 90% apmērā) no tās.

SEB banka piešķīruši faktoringa aizdevumu 200 000 eiro apmērā Latvijas uzņēmumam Texora, kas ražo industriālā tekstila produktus.

Uzņēmuma ražotnes atrodas ne tikai Jelgavā, bet arī Lielbritānijā un Spānijā, turklāt šobrīd tas būtiski paplašina darbību, pieņemot jaunus darbiniekus un iegādājoties iekārtas.

Pirms desmit gadiem dibinātais uzņēmums Texora ražo tekstila izstrādājumus kravu pacelšanai, stiprināšanai un drošībai (virves, štropes, siksnas u.c.). Faktoringa līgums ļaus uzņēmumam stiprināt naudas plūsmu laikā, kad tas būtiski paplašina savu darbību.

“Esam pieņēmuši jaunus darbiniekus un iegādājušies iekārtas 300 tūkstošu eiro vērtībā. Mūsu produktus piegādājām praktiski visā pasaulē, un pēdējo divu gadu laikā izjūtam būtisku pieprasījuma kāpumu. Faktorings ir piemērots finanšu instruments, kas palīdzēs nostiprināt uzņēmuma naudas plūsmu apstākļos, kad tas strauji aug un plāno arī turpmāku izaugsmi,” saka Texora valdes loceklis Edvīns Mineiķis.

Nemitīgi augošās energoresursu, izejmateriālu, transporta un arī darbaspēka izmaksas arvien vairāk uzņēmumu Latvijā nostāda smagas dilemmas priekšā - censties atrast veidus, kā ietaupīt, lai samazinātu izdevumus, vai celt produkcijas cenas, tādējādi riskējot ar noieta samazināšanos un ienākumu sarukumu.

Energorsursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu

Energoresursu cenu kāpums aizsākās jau pērn, šogad turpinot sasniegt arvien jaunas virsotnes. Pēdējie publiski izskanējušie un šoku patērētājiem radījušie “triecieni” ir iespaidīgais dabasgāzes tarifu paaugstinājums 2022. gada 2. pusgadam, kas gāzes cenu mājsaimniecību patēriņam, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, paaugstinās pat līdz četrām reizēm.

Uzņēmumiem gāzes tarifi tiek pārrēķināti katru mēnesi no jauna, bet nav pamata domāt, ka arī tie nepieaugs tikpat strauji. Tāpat izskanējušas ziņas par ievērojamu elektroenerģijas cenu kāpumu no 1. septembra, kas varētu sasniegt ap 67% (citiem vārdiem, augt par divām trešdaļām). Strauji augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu (no tiem, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā), secināts valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” veiktā uzņēmēju aptaujā.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

SEB banka piešķīrusi faktoringa finansējumu divu miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA “Poliurs”. Tas uzņēmumam ļāvis uzlabot naudas plūsmu un ieguldīt līdzekļus ražošanas procesā.

SIA “Poliurs” ražo rūpnieciski izolētus cauruļvadus un savienotājmezglus, kā arī polimēru materiālu caurules un profilveida izstrādājumus.

Uzņēmums atrodas Ozolnieku novadā un nodarbina ap 100 darbinieku. Saražotie produkti šobrīd tiek izmantoti Baltijas un Ziemeļvalstīs, Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos.

Kā top?: Caurules siltumapgādei uzņēmumā SIA Poliurs  

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolniekos, kur SIA Poliurs ražotnē top caurules...

Ņemot vērā arvien augošo pieprasījumu pēc energoefektīviem risinājumiem, “Poliurs” ražošanas apjomi pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojušies, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viktors Melnacis. “Izolēto cauruļvadu ražošanā strādājam jau kopš 1995. gada, bet tieši pēdējo gadu laikā ir jūtams ļoti liels pieprasījums. Pamatā tas saistīts ar zaļās enerģētikas un energoefektivitātes popularitāti, jo mūsu produkts ļauj būtiski samazināt enerģijas zudumus, piemēram, būvējot siltumtrases,” norāda V. Melnacis.

“Latvijas uzņēmumu vidū faktorings kā finansējuma veids kļuvis aizvien pieprasītāks, jo ļauj izrakstītos rēķinus pārvērst tūlītējā naudas plūsmā un samazina debitoru risku. Kopējais SEB bankas faktoringa portfelis šī gada pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, un mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieaugums pārsniedz 38%. Lielā mērā to veicinājis inflācijas pieaugums un nepieciešamība saglabāt finanšu plūsmas pietiekamību, tāpat arī izmaiņas piegāžu ķēdēs un eksporta pieaugums. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd strādājam pie jaunas faktoringa platformas, kas ļaus ātrāk apstrādāt rēķinus un saņemt finansējumu,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

SIA “Poliurs” apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 18 miljonus eiro. Uzņēmums pērn uzsācis sadarbību arī ar pasūtītājiem Spānijā, kur realizēti videi draudzīgi apbūves projekti. “Saglabājot iepriekš noteiktos mērķus par ilgtspējīgu darbu esošajos tirgos Eiropas Savienībā, kā arī realizācijas apjomu palielināšanu Ukrainā, 2022.gadā notiek darbs jaunu tirgu apguvei Francijā, Lielbritānijā, Šveicē. Lai gan gada sākumā tika plānots pārdotās produkcijas apjomu 2022. gadā palielināt līdz 20 miljoniem eiro, jau tagad, vasaras vidū, tas ir sasniedzis pagājušā gada apgrozījumu. Pārdošanas apjomu straujais pieaugums ir saistīts ne tikai ar izejvielu sadārdzināšanos, bet arī ar uzvaru vairākos lielu diametru cauruļu piegādes konkursos Zviedrijā un Somijā,” stāsta V. Melnacis.

Lai gan Ukrainā joprojām notiek karadarbība, SIA “Poliurs” ir atsācis izolēto cauruļvadu piegādes kara izpostītās Mikolajevas siltumtīklu uzņēmumam. Līdz gada beigām jāpiegāda vairāk kā 2 km izolētu cauruļvadu jaunu siltumtrašu izbūvei. Šo projektu līdzfinansē Zviedrijas investīciju fonds NEFCO (Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija).

SEB banka noslēgusi faktoringa līgumu 200 000 eiro apmērā ar Latvijas uzņēmumu “NovusVet,” kas plāno turpināt paplašināt savu darbību arī ārpus Baltijas valstīm.

“NovusVet” ir veterināro zāļu lieltirgotava un kompetenču centrs dzīvnieku labklājības, veselības un ēdināšanas jomā. Uzņēmums sadarbojas gan ar zemnieku saimniecībām, gan veterinārajām klīnikām un uzņēmumiem visā Baltijā. Izmantojot SEB bankas faktoringa pakalpojumu, uzņēmums saviem sadarbības partneriem varēs piedāvāt vēl labākus apmaksas nosacījumus, neapgrūtinot uzņēmuma paša naudas plūsmu.

“Esam lepni, ka varam sadarboties ar savas nozares čempioniem, kuri turpina augt un attīstīties. Faktoringu pēdējo gadu laikā izvēlas aizvien vairāk augošu uzņēmumu, jo šis finanšu instruments uzlabo naudas plūsmu un ļauj novirzīt uzņēmuma paša resursus biznesa attīstībai. “NovusVet” ir lielisks piemērs, kas rāda, kā dziļas zināšanas un kompetence kādā jomā var tikt pārvērsta sekmīgā biznesā ar lielu izaugsmes potenciālu,” uzsver SEB bankas faktoringa nodaļas vadītājs Jānis Moisejs.

Kopš 2008. gada kredītu tirgus “burbuļa” pārsprāgšanas un ekonomiskās krīzes, kas Latvijā izrādījās viena no dziļākajām pasaulē, banku kreditēšana aizvien nav pilnvērtīgi atjaunojusies un saglabājas ļoti zemā līmenī.

Bankas kredītu izsniegšanā kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, izvairoties pat no vismazākā riska, kas apgrūtina uzņēmumu iespējas saņemt darbības attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Kreditēšana atkal vājinās

Laika posmā no 2009. gada iekšzemes kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu Latvijā samazinājies gandrīz trīs reizes - 2022. gada septembrī tas bija 36%, kas ir otrs vājākais rādītājs starp eirozonas valstīm, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Interesanti, ka kopš 2008. gada dižķibeles iekšzemes kredīti attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijā pirmo reizi atsāka nedaudz pieaugt tikai 2016. gadā, taču šī izaugsme nav saglabājusies stabila, bet lēkājusi kā pa “amerikāņu kalniņiem”.

Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.

Pēc “Factris Latvia” novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši saasinās tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks.

Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Arī būvniecībā vasarā nepieciešams algot vairāk darbinieku.

Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikaliem, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām.