Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijas darba tirgū pieprasītākās specialitātes un prasmes, piemēram, būvniecībā un viesmīlības sektorā, ir tieši tās, kurās ir nodarbināti ļoti daudzi no aizbraukušajiem un ārzemēs strādājošajiem latviešiem.

«Atvainojiet par pesimismu, bet variants ir tikai viens – vai nu mēs panākam darba tirgus atjaunināšanu Latvijā ar remigrāciju, vai arī šīs vakances šeit aizpildīs iebraucēji,» tā Ārlietu ministrija notikušajā diskusijā par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai sacīja vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Viņa vērtējumā tieši darbaspēka pieejamība ir arī Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums jau tuvākajā laikā, kas šo jautājumu padara politiski jo aktuālāku.

Attiecīgās diskusijas ass bija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (DMPC) veiktā pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» publiskošana. Autoru grupas veiktais pētījums (https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/LU_DMPC_zinojums_darbiekartosanas.pdf) uzrāda ļoti augstu darba tirgus aspekta nozīmi latviešu remigrācijas plānos. 73% emigrantu atgriezties attur tas, ka Latvijā nav iespējams atrast viņiem pieņemamu darbu, bet 63% ‒ priekšstats, ka Latvijā viņiem nav profesionālās izaugsmes vai uzņēmējdarbības iespējas.

Šajā nedēļas nogalē, no 13. līdz 15. oktobrim, sadarbības stiprināšanas sarunām Milānas apkaimē pulcēsies vairāk nekā divdesmit aktīvi jaunu un topošu diasporas organizāciju pārstāvji no visas Eiropas un tās austrumu kaimiņreģiona. Eiropas Latviešu apvienības rīkotā semināra mērķis ir veidot ciešākas saiknes gan starp arvien daudzskaitlīgākajām diasporas latviešu organizācijām, gan ar partneriem Latvijā.

ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto ir gandarīta par Latvijas cilvēku rosību, kas arvien spēcīgāk jaušama visā Eiropā un arī arvien tālāk kaimiņos uz austrumiem un dienvidiem. «Daloties pieredzē par biedrību veidošanu, sadarbības iespējām un raisot jaunas idejas diasporas iesaistei Latvijas norisēs, mēs vēlamies veicināt uzņēmību, līdzdalību un sadarbību pāri Latvijas robežām, tā stiprinot Latvijas kopējo cilvēkkapitālu un izaugsmi,» viņa skaidro.

Sadarbības seminārā tiksies aktīvi latvieši no Norvēģijas līdz pat Turcijai un Izraēlai, kas veido jaunas ar latvisko identitāti, uzņēmējdarbību un jaunatnes līdzdalību saistītas interešu kopas vai biedrības. Kolēģus viesos uzņems Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība ALISI, kas par tikšanās vietu izvēlējusies Pjemontas vēsturiskās pilsētas Novāras apkaimi.

Saistībā ar Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu jau esmu vispārīgi norādījis, ka tam ir jāpavelk apakšā svītra un jāizstrādā jauna, laikmetam piemērota programma (DB 21.07.).Tāda būtu pārresoru līmenī reāli integrēta nacionālā inovācijas sistēma, un tai noteikti ir jābūt sazobē ar citām šādām sistēmām Eiropā un citur pasaulē mūsu uzticamākajās partnervalstīs. Šīs starptautiskās sazobes dēļ laikmetīgā Latvijas ekonomikas attīstībā nekādi neiztikt bez mūsu diasporas.

Diasporas uzņēmēji un privātā un publiskā sektora pārvaldes profesionāļi, kas savās mītnes zemēs piedalās turienes dažādajās inovācijas sistēmās, ir dabiski dubultie aģenti šā vārda neitrālā nozīmē. Ar Latviju saistītie ārzemju profesionāļi, no vienas puses, vai nu pazīst Latvijas situāciju, vai vismaz ir atvērti uzklausīt un saprast mūsu nepieciešamības pēc progresīvām tehnoloģijām, risinājumiem un praksēm, un tā ir viena no mūsdienu lielākajām vērtībām – uzmanība un empātija. No otras puses, viņiem ir cita lielā vērtība – informācija un kontakti. Šis kapitāls Latvijai ir pieejams, un, pārfrazējot Blaumani, jautājums ir, kā šo mūsu tautu un mums simpatizējošos astotdaļas un sešpadsmitdaļas latviešus konvertēt zeltā.

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Liels vairums no plašsaziņā redzamās atgriezeniskās saiknes pēc Eiropas Latviešu kongresa (ELK) četrām dienām (ja skaitām arī diskusiju dienu Saeimā) Rīgā, Stokholmā un uz prāmja starp abām pilsētām ir sabiedrības stereotipu atainojums. Cilvēkiem patīk lasīt kaut ko atpazīstamu, sevišķi, ja tas ir uz «sliktie viņi» nots. Attiecīgās publikācijas atstāj iespaidu, ka ir noticis kaut kāds tūdaliņu saiets, kamēr diasporas latvieši no dzimtenes apzināti atsvešinās, bet valsts tik apgūst Eiropas naudu bez sajēgas par tās reālo labumu saviem ļaudīm.

Kaut ne bez iemesla radušies, tie tomēr ir stereotipi – tā ir realitātes daļa, tomēr ne visa patiesība. Man ir gadiem ilgas saiknes ar diasporu, bet līdz nesenam laikam tie bija vien individuāli kontakti. ELK ir pirmais organizētais diasporas pasākums, kurā jebkad esmu piedalījies, un gluži etnogrāfiskam sarīkojumam es tik daudz laika veltījis nebūtu. Ar šo gribu norādīt uz saviem pēdējā laika (apmēram divu gadu) novērojumiem, ka Latvijas diasporā notiek būtiska pārbīde par labu lietišķai un profesionālās attiecībās pamatotai komunikācijai ar dzimteni dažādos privātā un publiskā sektora līmeņos.

Kultūra, sevišķi latviešu valoda, aizvien paliks goda vietā attiecībās ar diasporu, kur tai pamatoti ir arī jābūt. Tomēr nepārprotama ir īpaši jaunās diasporas jeb atgūtās neatkarības laikā aizbraukušo profesionāļu griba un arī aizvien fokusētākā prasība pēc viņu biznesa, ekonomikas un pārvaldības globālo kompetenču ņemšanas vērā. Un ELK lielā ziņa manā uztverē bija tieši šī prasība un arī Latvijas publiskā sektora principiālā atvērtība tai.

Šobrīd daudziem uzņēmējiem kardināli jāmaina sava biznesa darbība, jāpārskata partnerības, piegāžu ķēdes, noieta tirgus. Teju visi arī vēlas atbalstīt Ukrainu savu iespēju robežās.

Kā to labāk un mērķtiecīgāk darīt, ar kādiem biznesa riskiem un iespējām šobrīd rēķināties un kā pārorientēt uzņēmējdarbību – par to tiks stāstīts īpaši organizētā virtuālajā darbnīcā 3. martā, kurā aicināti visi interesenti – Latvijas un diasporas uzņēmēji, kā arī starptautiskos koncernos strādājošie Latvijas speciālisti.

“Uzņēmējiem un starptautiskajās korporācijās strādājošajiem profesionāļiem ir sviras efekts uz to, kas notiek gan ar Krievijas ekonomiku, gan arī uz to, cik atbalsta līdzekļu var plūst Ukrainas atbalstam. Ar mūsu palīdzību gribam to sviru iekustināt, parādot tos dažādos veidus, kā uzņēmēji Latvijā un diasporā, kā arī profesionāļi, kas strādā lielākajās korporācijās, var ar savu aktīvu iesaisti šo ekonomisko ietekmi uz šo kara situāciju pavairot,” informē diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (kustības #esiLV) valdes locekle Elīna Pinto.

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

2011. gada maijā ASV vēstniecība piedzīvoja Jurģus – no jau pierastās vietas Raiņa bulvārī vēstniecība pārcēlās uz Pārdaugavu, Remtes ielu 1. Ar ASV jauno vēstniecību pirmdien preses pārstāvjus iepazīstināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, kas pastāstīja, ka galvenais iemesls vēstniecības atrašanās vietas maiņai bija tas, ka jaunajā vietā iespējams nodrošināt lielāku drošību nekā pilsētas centrā, kā arī tas, ka iepriekš vēstniecības darbs notika vairākās telpās, kas bija «izmētātas» pa visu Rīgu.

Vēstniece norādīja, ka viņai ir prieks, ka jaunās telpas ir tik lieliskā vietā un ar brīnišķīgiem kaimiņiem. Vēstniecībā strādās 37 ASV, kā arī nedaudz vairāk nekā simts vietējo darbinieku. Jaunajās telpās ir pietiekoši daudz vietas visiem vēstniecības darbiniekiem kā nebija agrāk, uzsvēra ASV vēstniece.

Jaunajā ASV vēstniecībā tiek ievēroti pamatīgi drošības pasākumi - pie ieejas tiek pārbaudītas apmeklētāju mantas, kā arī galvenajās telpās nedrīkst ienest mobilos telefonus un cita veida elektroniku.

Iespaidīgos drošības pasākums ASV vēstniece pamatoja ar to, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ASV ir draudzīga valsts – pasaulē tomēr ir «daudz cilvēku, kas vēlas nodarīt ļaunu ASV interesēm». Prakse liecina, ka gadījumos, kad pret ASV vēstniecībām ir veikti teroristu uzbrukumi, visvairāk cietuši vietējie iedzīvotāji, tāpēc vēstniecība lielu uzmanību pievērš savu kaimiņu drošībai, norādīja Džūdita Gārbere.

Vēstniecība, kā zināms, ir institūcija, kas pārstāv valsts intereses citas valsts teritorijā. Latvijas vēstniecības ārvalstīs cilvēkiem parasti asociējas ar politisko diplomātiju, konsulārajiem jautājumiem un valsts reprezentāciju. Mūsdienās pieaugoši lielu lomu vēstniecību darbā iegūst ekonomiskās sadarbības sekmēšana jeb palīdzība Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi veicināt ekonomisko sadarbību un eksportu un it īpaši šī brīža situāciju, Ārlietu ministrija par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi ekonomisko interešu aizstāvību. Mūsu diplomātiskā dienesta iespējas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ir pietiekami plašas, un svarīgākais jautājums ir tas, lai uzņēmēji zinātu par atbalsta iespējām, ko mūsu valsts ārējo pārstāvniecību tīkls var piedāvāt.

Vispirms par "pārklājumu". Latvijai ir 35 vēstniecības, kuru uzdevums ir attiecību veidošana starp Latviju un savu rezidences valsti gan politiski, gan ekonomiski, kā arī veicinot starpnozaru kontaktus, t.sk. kultūras sakarus un nodrošinot konsulārās funkcijas. Papildus tam Latvijai ir 125 goda konsuli 60 pasaules valstīs (tuvāka informācija: www.mfa.gov.lv), tāpat 10 valstīs darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības (tuvāka informācija: www.liaa.gov.lv). Katra no tām ir "maza Latvija" svešā valstī, un tā var sniegt ievērojamu atbalstu uzņēmējiem. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijas goda konsuli paši bieži vien ir uzņēmēji ar plašu kontaktu tīklu, kas Latvijas biznesam var būt noderīgs - viņi darbojas daudzās valstīs, kur nav atvērtas Latvijas vēstniecības.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 23.martā tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem, lai pārrunātu diasporas līdzdalību un iesaisti Latvijas simtgades atzīmēšanā un šogad Melnburnā gaidāmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas fokusēsies uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu.

«Latvijas simtgades svētkiem ir jābūt Latvijas svētkiem visā pasaulē. Tādēļ ir vienlīdz svarīgi, lai Latvijas simtgades svinēšana būtu pēc iespējas tuvāka ikvienam cilvēkam. Ārlietu ministrija īpaši rūpēsies, lai ārpus Latvijas mūsu valsts vārds izskan ar vienotu vēstījumu – Latvijas valstiskums pastāv jau vairāk nekā simts gadus, un esam daļa no kopīgās Eiropas vēstures. Latvijas simtgadē ir jānostiprina mūsu valstiskuma apziņa un jāapvieno mūsu tautieši. Tāpēc ir svarīga aktīvās diasporas iesaiste, kura palīdzētu rast individuālu pieeju, lai uzrunātu mūsu daudzos tautiešus pasaulē,» uzsvēra ministrs.

Sākumā domubiedru kustība, bet nu jau biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā jeb AppLV nepilna gada laikā ir guvusi ievērojamu, pāri par tūkstoti skaitāmu sekotāju pulku

Cita starpā tas ataino diasporas potenciāla līdz šim nepietiekami apzināto un neapgūto lomu, tostarp ekonomikā. Līdz ar radošumam un uzņēmīgumam labvēlīgo globālo tendenci šādas iespējas likšana lietā Latvijā ir ne vien ticama, bet ir arī jaunās biedrības mērķis, saka tās līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis.

Fragments no intervijas:

Sekojot pārbraukušo profesionāļu pašorganizācijai AppLV, man tā arī šķiet tieši ar pragmatisku ievirzi. Vai tā ir?

Jā, tā ir, bet es pakāpšos atpakaļ, lai paskaidrotu, kā tas ir veidojies. Kopš pērnruden sākām neformāli sanākt kopā reizi mēnesī uz saviesīgu padalīšanos ar pieredzes stāstiem, bija pagājuši pieci seši mēneši, kad es sapratu – šī kustība tik strauji iet plašumā, ka tai ir jāveido kodols un tā ir jāceļ jaunā līmenī. Tā izlēmām par labu tieši biedrības dibināšanai. Mums bija divas fokusa grupu sarunas. Pavisam neformāli – pie alus kausa, par to, kas mums šī kustība ir un ko mēs varētu izdarīt. Un mēs sev formulējām, ka iepriekšējās jeb trimdas paaudzes devums Latvijai ir bijis latviskās kultūras, dzīvesveida un tradīciju dzīva uzturēšana plašajā pasaulē. Tas ir saprotami, jo Latvija kā valsts tolaik nebija brīva un uzturēt latvietību, kas tiešām bija apdraudēta, bija nepieciešams. Tas nozīmēja mūsu valodu, dziesmas, dejas – mūsu nacionālo «DNS».

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti ir sācis īstenot apjomīgu pētniecības projektu, kura pamatuzdevumi ir iegūt un analizēt informāciju par Latvijas emigrantiem un izstrādāt instrumentus, kas veicinātu komunikāciju starp emigrantiem un Latvijas darba devējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, informējuši pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Mihails Hazans, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Pētniecības projektu Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projekta vadītāja Dr. Inta Mieriņa informējusi, ka pētnieku galvenais uzdevums būs izveidot kvalitatīvu un uzticamu informatīvo bāzi diasporas un reemigrācijas politikas veidotājiem, kas nākotnē palīdzētu pieņemt izsvērtus un iedarbīgus lēmumus, kā arī ļautu novērtēt jau īstenotās rīcībpolitikas efektivitāti. «Projektā fokusējamies uz dažādām rīcībpolitikām – migrācijas uzskaiti, diasporas politiku, reemigrāciju,» skaidrojusi Mieriņa, «tādēļ mēs vēlamies iegūt daudzveidīgu un nepastarpinātu informāciju par emigrantu vajadzībām, cerībām un sadzīvi.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lielbritānijas vēstniecība viesus apbur ar aizgājušo gadsimtu Rīgas arhitektūru, tradicionālo un mūsdienu birtu interjeru.

Vēstniecības reprezentācijas vajadzībām piemērotā daļa tās apmeklētājiem liek justies gluži kā tipiskā angļu viesistabā. Telpu iekārtojumā uzsvars likts uz ērtumu, nevis ārišķībām. Ēkas dzīvojamā daļa un reprezentācijas telpas pēdējo gadu laikā piedzīvojušas maz pārmaiņu, vairāk laika veltīts pašas vēstniecības pārveidei - telpas kļūst plašākas un gaišākas. Vēstniecības pārstāvji uzsver, ka tas ir būtiski vēstniecības darbam, jo ietekmē to, kā darbinieki un apmeklētāji telpās jūtas.

Perfekti izmēri

1875.-1876. gadā uzceltā ēka britiem pieder kopš 1919. gada. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vēstniecība ēku atguva un ieguldīja daudz darba tās atjaunošanā. Lielbritānijas vēstnieki mēbeles savām rezidencēm izvēlas no kataloga, kas kopīgs visām šīs valsts vēstniecībām.

TV3 raidījumam Nekā Personīga kļuvis zināms, ka divās Latvijas vēstniecībās – Gruzijā un Ukrainā - notiek izmeklēšanas procesi saistībā ar korupciju.

Vairāki informācijas avoti Gruzijā žurnālistiem apstiprinājuši, ka Latvijas vēstniecības konsule Tbilisi par Latvijas vīzu noformēšanu esot prasījusi dāvanas – zelta rotaslietas un citus vērtīgus priekšmetus. Savukārt Ukrainā sūdzas, ka tur mūsu Goda konsule Odesā mēģinājusi izspiest naudu no uzņēmējiem.

Ārlietu ministrija Nekā Personīga apstiprināja, ka pēc saņemtajām sūdzībām par korupciju, ministrijai ir nācies šonedēļ no amata atstādināt Latvijas vēstniecības konsuli Gruzijā Gundegu Smiltiņu un apturēts mandāts Latvijas Goda konsulei Ukrainā Olenai Aleksejenko. Ministrijā saka, ka patlaban vēl turpinās dienesta pārbaudes saistībā ar abām mūsu vēstniecībām – Ukrainā un Gruzijā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Sestdien Rīgā notikušajā akcijā, kuras mērķis bija nosodīt Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par brīvību, pulcējās aptuveni 30 000 cilvēku, liecina pasākuma organizatoru aplēses.

Par šādu apmeklētāju skaitu centrālajā mītiņa vietā pie Ukrainas vēstniecības pavēstīja organizatoru pārstāve, pasākuma vadītāja un žurnāliste Olga Dragiļeva, kura arī pateicās par sadarbību pasākuma norisē policijai un Rīgas domei.

Valsts policija atturējās izteikt aplēses par to, cik cilvēku bija ieradušies uz minēto protesta akciju, vien apliecināja, ka tā ir noritējusi bez starpgadījumiem.

Pašlaik pasākuma oficiālā daļa pie Ukrainas vēstniecības ir noslēgusies un dalībnieki aicināti doties paust savu pozīciju pie Krievijas vēstniecības, kur pēdējā laikā katru dienu notiek protesti.

Pasākuma centrālais notikums bija atbalsta gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

#Jaunās vēstniecības ēkas būvniecība izmaksāja aptuveni 1,2 miljardus dolāru.

Londonā, Temzas upes krastos, Nine Elms rajonā pabeigta jaunās ASV vēstniecības ēkas būvniecība, kas izmaksāja aptuveni 1,2 miljardus dolāru. Vēstniecības atklāšana paredzēta šā gada februārī, vēsta ārvalstu mediji.

Jauna vēstniecības ēka bija nepieciešama, jo iepriekšējā tika atzīta par mazu, nepietiekami drošu un mūsdienu prasībām neatbisltošu.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps ir atcēlis nākammēnes plānoto vizīti Lielbritānijā, paziņojot, ka neieradīsies uz vēstniecības ēkas atklāšanas ceremoniju, jo viņš neesot šī vairāk nekā miljardu dolāru vērtā objekta fans.

Sociālajā tīklā Twitter ASV prezidents kritizēja eksprezidentu Baraku Obamu, sakot, ka viņš veco vēstniecības ēku «pārdevis par zemesriekstiem» un par miljardu uzcēlis aizstājēju. «Slikts darījums,» Twitter raksta D.Tramps.

Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Vāgnera koncertzāle Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, ir rezervēta saistībā ar Vācijas vēstniecības iespējamajiem plāniem, informēja VAS Valsts nekustamie īpašumi sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Pērn Vācijas kanclere Angela Merkele vizītes laikā Latvijā ir iepazīstināta ar ieceri Vāgnera zālē izveidot Latvijas-Vācijas kultūras centru. Merkele izrādījusi interesi par šo projektu.

Par šo ieceri jau ilgāku laiku notiekot aktīvs dialogs starp valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Vācijas vēstniecības amatpersonām. Šajā laikā arī nekustamais īpašums vairākkārtīgi apsekots, piedaloties gan VNĪ pārstāvjiem, gan vēstniecības pieaicinātiem projektēšanas un būvniecības speciālistiem. Tā rezultātā vācu puse apņēmusies veikt nama rekonstrukcijas izmaksu kalkulāciju un pieņemt lēmumu par šī objekta iespējamo nomu, pastāstīja Laukšteina.