Lielbritānijas vēstniecība viesus apbur ar aizgājušo gadsimtu Rīgas arhitektūru, tradicionālo un mūsdienu birtu interjeru.
Vēstniecības reprezentācijas vajadzībām piemērotā daļa tās apmeklētājiem liek justies gluži kā tipiskā angļu viesistabā. Telpu iekārtojumā uzsvars likts uz ērtumu, nevis ārišķībām. Ēkas dzīvojamā daļa un reprezentācijas telpas pēdējo gadu laikā piedzīvojušas maz pārmaiņu, vairāk laika veltīts pašas vēstniecības pārveidei - telpas kļūst plašākas un gaišākas. Vēstniecības pārstāvji uzsver, ka tas ir būtiski vēstniecības darbam, jo ietekmē to, kā darbinieki un apmeklētāji telpās jūtas.
Perfekti izmēri
1875.-1876. gadā uzceltā ēka britiem pieder kopš 1919. gada. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vēstniecība ēku atguva un ieguldīja daudz darba tās atjaunošanā. Lielbritānijas vēstnieki mēbeles savām rezidencēm izvēlas no kataloga, kas kopīgs visām šīs valsts vēstniecībām.
Vēstniecības iekārtojums nav pārlieku ārišķīgs un neticami dārgs, tomēr tas ir pievilcīgs un ērts, radot, «angļu viesistabas atmosfēru», skaidro līdzšinējais vēstnieks, norādot, ka telpas ir viegli pielāgojamas pieņemšanām vai preses konferencēm. Iekštelpās parasti tiek rīkotas pieņemšanas ne vairāk kā 70 vai 80 cilvēkiem, un telpas šāda cilvēku skaita uzņemšanai ir ļoti piemērotas. Lielākas viesības tiek rīkotas tikai vienreiz gadā - Lielbritānijas karalienes dzimšanas dienas atzīmēšanai, - un tad viesi tiek uzņemti vēstniecības dārzā.
Nu jau bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ričards Mūns atzīst, ka radis pie lielām pilsētām - Londona, Ņujorka un Parīze ir starp viņa iepriekšējām darba vietām. Tādēļ Rīga viņam šķiet krietni klusāka un mierīgāka vieta un šīs pārmaiņas bijušas patīkamas.
«Rīga ir ļoti skaista un zaļa pilsēta, vienīgais, kas dzīvošanu šeit padara sarežģītāku, ir aukstās ziemas,» viņš atzīst, piebilstot, ka tā kā viņa dzīvoklis atrodas vēstniecības ēkā, tad ziemas mēneši nav kļuvuši par neizturamu pārbaudījumu.
Šobrīd vēstniecību vada pilnvarotais lietvedis Dr.Entonijs Stouns.
Politiķu spēlītes
R.Mūnu, strādājot Rīgā, patīkami pārsteigusi Lielbritānijas augstā reputācija šeit un interese par viņa pārstāvēto valsti. Tam ir daudz vēsturisku iemeslu, bet tagad to veicina tas, ka no Rīgas pieejama virkne lidojumu maršrutu uz vairākām Lielbritānijas pilsētām. Tam ir arī negatīvi blakusefekti, kā bēdīgi slavenās britu vecpuišu ballītes un ar tām saistītie incidenti. R.Mūna stratēģija šajā jautājumā ir bijusi skaidra: runāt par problēmām, meklēt to risinājumus, nevis censties noklusināt ažiotāžu un izlikties, ka tās neeksistē, tomēr viņš uzskata, ka britu uzvedībai veltītās diskusijas ir pārspīlētas.
Tāpat monētai ir arī otra puse - briti Latvijā nereti kļūst par negodīgu cilvēku upuriem, kam pēdējā laikā tiek pievērsts arvien vairāk uzmanības. Lai gan tūristi pārkāpj likumus visās valstīs, tomēr lielākoties citviet šie gadījumi netiek uztverti tik sāpīgi un atspoguļoti tik plaši, un ar šādām problēmām būtu jārēķinās, ja pilsēta sevi reklamē kā tūrisma galamērķi. Bijušais vēstnieks uzskata, ka daļa vainas būtu jāuzņemas tiesībsargājošajām iestādēm, kas dažkārt izvēlas vainu par grūtībām novelt uz citiem. Šādu atsevišķu incidentu politizēšana ir viena no ne pārāk pievilcīgajām Latvijas pusēm.
Latvijā dzīvo aptuveni 150 - 200 lielbritānijas pilsoņu, no kuriem lielākajai daļai Latvijā ir kāds bizness. Kopumā Latvija ir ļoti piemērota vieta investīcijām, neskatoties uz to, ka šobrīd tā zaudējusi daļu savas pievilcības. Caurredzamības jautājums valsts un pašvaldības institūcijās varētu būt viens no vietējā tirgus mīnusiem, tomēr R.Mūns norāda, ka viņam pašam ar šādām problēmām divu gadu laikā, ko viņš pavadījis Latvijā, nav nācies saskarties.
Neesam gudrāki
R.Mūns aizraujas ar skriešanu un vairākkārt piedalījies dažādos maratonos, arī Rīgas maratonā. Tieši pēc Lielbritānijas vēstniecības ierosinājuma šogad Nordea Rīgas maratonā bija arī vienotības kilometrs jeb trase, kas bija piemērota cilvēkiem ratiņkrēslos. R.Mūns cer, ka tuvākajos gados tiks radīta iespēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām veikt visu maratona distanci, no kā iegūtu ne tikai maratona dalībnieki, bet arī Rīgas reputācija.
«Mēs nedomājam, ka esam gudrāki vai kādā citā veidā pārāki,» skaidro bijušais Lielbritānijas vēstnieks, norādot, ka ir jomas, kas Latvijai pagaidām ir jaunas, bet kurās Rietumvalstis strādā desmitiem gadu, tādēļ vēstniecība nāk klajā ar iniciatīvu, idejām un finansējumu, bet lielākoties tie ir vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi, kas tās īsteno.
#1/6
Ričards Mūns
#2/6
Ričards Mūns
#3/6
#4/6
#5/6
.jpg)
