Jaunākais izdevums

Augustā pieprasījums pēc dzīvokļu īres Rīgā būtiski paaugstinājās, radot īrnieku prasībām atbilstošu mājokļu deficītu visos galvaspilsētas īres tirgus segmentos, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

«Viens no būtiskākajiem pieprasījuma veicinātājiem augustā bija ārzemju un vietējie studenti, kas, tuvojoties mācību gada sākumam, arvien aktīvāk meklēja savām prasībām un finansiālajām iespējām atbilstošus dzīvokļus. Ne visiem studentiem līdz septembrim ir izdevies atrast mājokli, jo kopumā Rīgā vērojams šai īrnieku kategorijai piemērotu dzīvokļu trūkums. Piedāvājuma deficīts saglabājas arī citās īres dzīvokļu kategorijās, piemēram, īsā laikā tiek izīrēti kvalitatīvi Rīgas centra dzīvokļi,» skaidro Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.

Ārzemju studenti visbiežāk mājokli īrē vairāki kopā, tādēļ meklē dzīvokļus ar vairākām – pat četrām vai piecām – guļamistabām, vēlams Rīgas centrālajā daļā vai tuvu izvēlētajai augstskolai. Par vairāku istabu dzīvokļiem ārvalstu studenti gatavi maksāt sākot no 200–300 eiro par īrnieku. Augsts studentu pieprasījums ir arī pēc mazākas platības lētākiem dzīvokļiem.

Nepietiekams labu īres dzīvokļu piedāvājums saglabājas arī ārzemnieku un vietējo iedzīvotāju iecienītajā Rīgas centrā, kur pieprasītākie ir kvalitatīvi, labiekārtoti, mēbelēti vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi platībā līdz 80 kvadrātmetriem par īres maksu līdz 450–600 eiro mēnesī bez komunālajiem maksājumiem. Šādi dzīvokļi tiek izīrēti īsā laikā.

Ierobežots ir arī lielāku un dārgāku (3–4 istabas, īres maksa līdz 1000 eiro mēnesī) Rīgas centra dzīvokļu piedāvājums, tādēļ potenciālie īrnieki patērē ilgaku laiku piemērota mājokļa meklēšanai.

Ģ.Krūmiņš uzsver, ka, neraugoties uz ierobežoto piedāvājumu, dzīvokļu īres maksa tomēr saglabājas iepriekšējo mēnešu līmenī, jo īrnieki nav gatavi maksāt neatbilstoši augstu cenu, tādēļ tie dzīvokļi, kuru īpašnieki, reaģējot uz lielo pieprasījumu, būtiski palielina prasīto īres maksu, tomer netiek izīrēti.

Augustā atkarībā no dzīvokļa platības vidējā īres maksa mēnesī par kvadrātmetru neremontētās mūra ēkās Vecrīgā bija 6–7 eiro, klusajā centrā – 6–8 eiro, tuvajā centrā – 6–7 eiro, tālajā centrā – 5 eiro, daļēji renovētās mūra ēkās Vecrīgā – 8–9 eiro, klusajā centrā – 8–10 eiro, tuvajā centrā – 8–9 eiro, tālajā centrā – 7 eiro, kapitāli rekonstruētās ēkās un jaunajos projektos Vecrīgā – 14–15 eiro, klusajā centrā – 11–13 eiro, tuvajā centrā – 11–12 eiro, tālajā centrā – 7–8 eiro.

Rīgas mikrorajonos vidējā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu vidējā īres maksa bez komunālajiem maksājumiem augustā pieauga līdz 4,3 eiro par kvadrātmetru. Iepriekšējā mēnesī vidējā īres maksa bija 3,9 eiro par kvadrātmetru.

Rīgas mikrorajonu tipveida dzīvokļu īres segmentā trūkst labā stāvoklī esošu, mūsdienīgi mēbelētu dzīvokļu. Šādi dzīvokļi par adekvātu īres maksu īrniekus atrod īsā laikā, norāda Latio.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gribot kā labāk, var sanākt kā vienmēr

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu cenas lēnām kāpj, bet dzīvokļu pārdošanas apjoms vēl arvien ir būtiski zemāks kā pagājušā gadā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmajā pusgadā mājokļu tirgus vēl arvien par teju piekto daļu atpaliek no iepriekšējā gada pārdošanas apjoma. Dārgo dzīvokļu segmentā samazinās gan dzīvokļu cenas, gan darījumu skaits, un, lai gan ir notikusi cenas korekcija, tās līmenis potenciālajiem pircējiem vēl arvien ir par augstu.

Valsts atbalsta programma rosina finansiāli stabilas mājsaimniecības izšķirties par mājokļa iegādi, tomēr tirgus rāda, ka iedzīvotāju pirktspēja ir nepietiekama. Tā kā tipiskākais mājokļu segments Latvijā joprojām ir padomju laika daudzdzīvokļu mājas (tajās dzīvo 50% Latvijas iedzīvotāju, bet Rīgā teju 70%), kas īpašuma vērtības un dzīves vides kvalitātes celšanai prasa renovēšanu, būtu jādomā par šā tirgus papildu stimulēšanu, pārskatot iespējas atgūt daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa par mājokļa hipotekārā kredīta procentu maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir jāpozicionē kā viena no Ziemeļeiropas metropolēm, nevis nepārtraukti jāstāsta, ka tā atpaliek no Viļņas vai Tallinas

Tā, sākot sarunu ar DB, uzsver SIA Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs. «Ja paskatāmies pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita, nerēķinot studentus, tūristus, ārzemniekus, kas tajās uzturas, Tallinā ir 420 tūkstoši, Viļņā – 540 tūkstoši, Rīgā – 640 tūkstoši. Ļoti līdzīgi. Savukārt, ja aplūkojam metropoles reģionu, Tallinā ir 570 tūkst. cilvēku, Viļņā – 810 tūkstoši, bet Rīgā ir drusku pāri par miljonu iedzīvotāju. Metropoles reģiona griezumā paraugoties, noslēdzam Ziemeļeiropas piecinieku. Mums ir jāpiestrādā pie zīmola, pie komunikācijas. Tad ir arī skaidra atbilde, kāpēc būvēt viesnīcas, kāpēc vajag modernus birojus un dzīvokļus. Diskusija jau ir cita,» viņš uzsver. Otra lieta, kas jāpiesauc, ir mūsdienu prasības. Tās aug, atšķiras no tām, kādas bija pirms 20 gadiem. «Un atkal – ja kāds saka, ka Rīgā taču ir daudz biroju vai viesnīcu, jāpiebilst, ka tās taču ir būvētas pirms laika, pēc citiem standartiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans,31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrēt vai iegadāties dzīvokli – šāds jautājums pēc nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate novērojumiem atkal kļūst arvien aktuālāks. Uzņēmums to skaidro ar aizvien pieaugošām īres maksām Rīgas mikrorajonos un pieejamākiem hipotekāro kredītu nosacījumiem.

Apkopojot tirgū pieejamo sērijveida dzīvokļu īres maksas, grupējot tās atkarībā no istabu skaita un atrašanās vietas, Kivi Real Estate secinājis, ka sērijveida dzīvokļu īres tirgū divu istabu dzīvokļu vidējā īres maksa mikrorajonos tuvāk centram ir 320 eiro, savukārt tālākajos mikrorajonos vidējā īres maksa veido 270 eiro, kas ir par 16% mazāk.

Trīs istabu dzīvokļu vidējā īres maksa ir no 340 eiro tālākos mikrorajonos līdz 370 eiro - tuvākajos mikrorajonos, kur procentuālā starpība sastāda 8%. Viszemākā atšķirība ir vērojama vienu istabu dzīvokļu īrē, kur procentuāli atšķirība ir 5%.

Kivi Real Estate uzskata salīdzinoši augstās dzīvokļu īres maksas dēļ iedzīvotājiem vajadzētu apsvērt iespēju iegadāties dzīvokli, izmantojot hipotekāro kredītu. Ņemot vērā dota brīža hipotekāros nosacījumus un banku likmes, ikmēneša kredītmaksājums trīs istabu dzīvoklim būtu 230 eiro, divu istabu - 150 eiro, bet vienu istabu - 125 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada vidus dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir kāpušas par aptuveni 20 līdz 30%, citos dzīvokļu segmentos cenu kāpums ir mērenāks – ap 10%, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Šāda situācija galvenokārt izveidojusies būvniecības cenu kāpuma un jauno projektu ierobežotā piedāvājuma dēļ, savukārt sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir daudz plašāks.

“Augstais pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem vienlaikus ar limitēto piedāvājumu ir veicinājis straujo cenu kāpumu. Inflācijas un cenu kāpuma dēļ iedzīvotāji arvien vairāk plāno budžetu, cenšoties ilgtermiņā samazināt arī komunālos izdevumus, tādēļ turpmāk arvien vairāk varētu pieaugt iedzīvotāju interese par renovētiem sērijveida dzīvokļiem. Šie dzīvokļi var kalpot kā alternatīva tiem klientiem, kas iespējams sākotnēji bija plānojuši iegādāties mājokli jaunajā projektā, bet cenu kāpuma dēļ to vairs nevar atļauties,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Attīstītāji sola Rīgā ik gadu uzbūvēt vismaz 200-300 jaunus īres dzīvokļus

Rūta Lapiņa,06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kura projekts tapis Ekonomikas ministrijā (EM), attīstītāji sola Rīgā uzbūvēt ik gadu vismaz 200 līdz 300 jaunus īres dzīvokļus. Turklāt, sakārtojoties īres tirgum un palielinoties kvalitatīvam piedāvājumam, eksperti prognozē vispārēju cenu mazināšanos, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Šobrīd īres dzīvokļus pārsvarā piedāvā individuālu dzīvokļu īpašnieki, reti sastopami ir sakopti īres nami. Dzīvokļus īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%. Eksperti prognozē, ka līdz ar jauno kārtību cenas būs straujāk jāmazina esošajiem, mazāk kvalitatīvu dzīvokļu īpašniekiem. «Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus,» saka Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū. Vai pienācis laiks pirkt mājokli?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu aģentūras AVER Real Estate īpašnieks,15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties nekustamo īpašumu, svarīgi izvēlēties īsto brīdi. Iepriekšējos gados dzīvokļu un māju cenas strauji auga, un varēja šķist, ka izdevīgāks laiks nekustamā īpašuma iegādei vairs nepienāks. Tomēr patlaban situācija ir sākusi mainīties. Vai jau pienācis īstais mirklis, kad “sasist cūciņu” pirmajai iemaksai un doties pie bankas, lai ņemtu hipotekāro kredītu, vai tomēr vēl jānogaida?

Padomjlaiku dzīvokļu cenas krīt

Nekustamo īpašumu bizness nav pilnībā viendabīga nozare, un detalizētākai ainas saprašanai jāaplūko katrs īpašumu segments atsevišķi. Padomju laiku sērijveida dzīvokļu tirgus ir sektors, kas pēdējā laikā piedzīvojis visai straujas pārmaiņas, cenām sākot būtiski pazemināties. Piedāvājumu cenas pēdējā gada laikā kritušās apmēram par 10%, bet reālās darījumu cenas - vēl par apmēram 12-15%. Viens no iemesliem ir tas, ka vecos, neremontētos vai sen remontētos dzīvokļus, kas iepriekš stāvējuši tukši vai tikuši izīrēti, šobrīd kļūst arvien grūtāk uzturēt (kā arī izīrēt), jo komunālo maksājumu rēķini kļuvuši pārāk lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs,02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 4-5 mēnešus Rīgā vērojams dzīvokļu īres maksu samazinājums vidēji par 10%, kurš visvairāk skāris mājokļus ar īres maksu 450 eiro un vairāk mēnesī. Iepriekš, līdz 2014. gada rudenim, īres cenas Rīgas dzīvokļiem vairākus gadus bija stabilas, pat ar pieaugumu 5-7% gadā. Uzņēmums Rent in Riga īres maksu samazinājumu skaidro ar vairākiem faktoriem: izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, Latvijas ekonomikas izaugsmes procesu palēnināšanos, kā arī iedzīvotāju nevēlēšanos pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem.

Sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, dzīvokļi, kuru īpašnieki tos nevar pārdot pircējiem no ārvalstīm, nonāk īres tirgū. Tādējādi rodas lielāka konkurence īres tirgū un dzīvokļu īpašnieki ir spiesti samazināt īres maksu.

Kā informē uzņēmuma Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša, novērots arī, ka kopš 2014. gada rudens dzīvokļu izīrēšanas process arvien biežāk ieilgst, jo izīrētāji pirms īrēšanas sākuma biežāk pārskata un lūdz samazināt īres maksu vai uzlabot izīrējamā dzīvokļa kvalitāti. Arvien biežāk novērojama arī tendence īrniekiem nevēlēties pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem, kuriem ir novecojusi un nolietota apdare, mēbeles un kuri atrodas nesakoptos, sliktā vizuālā stāvoklī esošos namīpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sērijveida dzīvokļu minimāls cenu pieaugums 0,12 – 0,45% robežās novērojams lielākajā daļā mikrorajonu un centrā, bet cenu kritums 0,14 – 0,37% robežās novērots Vecmīlgrāvī, Ķengaragā, Teikā un jaunajos projektos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas BALSTS dati.

«Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena šīs vasaras sākumā ir 660 EUR/m2. Vispieprasītākie dzīvokļi ir 602. sērijas, Hruščova laika un lietuviešu projekta mājās, kuru platība ir no 40-60 m2. Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū, noslēgto darījumu skaita ziņā dominē Ķengarags un Purvciems. 2015. gadā ik mēnesi notiek vidēji 400 darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. Kopējais darījumu skaits jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 5%. Pieaugums skaidrojams ar tirgus pielāgošanos esošajai situācijai, kurā ir zināmi ierobežojumi sakarā ar uzturēšanās atļaujām, un atrisināts jautājums par nolikto atslēgu principu. Tirgus pamazām sāk atkopties un, kā jau iepriekš minējām, ar septembri būs dinamiskāks un prognozējamāks,» komentē BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē tiks organizēts referendums par ierosinājumu piespiest lielās nekustamo īpašumu kompānijas pārdot tūkstošiem dzīvokļu pilsētai.

Petīcijai ar šo ierosinājumu izdevās savākt 183 711 parakstus, kas ir vairāk nekā nepieciešamie 172 000 parakstu, lai panāktu referenduma sarīkošanu.

Lai gan konkrēts datums vēl nav izraudzīts, domājams, ka referendums notiks 26.septembrī reizē ar Bundestāga Berlīnes reģionālā parlamenta vēlēšanām.

Iniciatīva paredz ekspropriēt "Deutsche Wohnen & Co" un citus Berlīnes lielos nekustamo īpašumu uzņēmumus, kam pieder vismaz 3000 dzīvokļu.

Iniciatīva paredz, ka pilsētas rīcībā nonāks vairāk nekā 240 000 mājokļu, kas tiks pārvaldīti "demokrātiskā, caurspīdīgā veidā sabiedrības interesēs".

No Berlīnes 3,7 miljoniem iedzīvotāju gandrīz 80% īrē mājokļus, kuru cenas no 2007.gada līdz 2019.gadam pieaugušas par gandrīz 85%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai enerģijas krīze ir īstais brīdis, lai iegādātos mājokli?

Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs,20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajag 11 miljonus eiro

Dienas Bizness,21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien noteica, ka 2017. gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50 % jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos, informē Rīgas dome.

Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009. gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu šī pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu.

«Jau vairākus gadus esam spiesti pieņemt deklaratīvu lēmumu, jo to nosaka normatīvie akti. Taču arī šoreiz cerības, ka valsts piedalīsies šī pabalsta izmaksāšanā, ir ļoti mazas. Pašvaldība no savas puses katru gadu nosaka pabalstiem nepieciešamo finansējumu, bet valdība jau vairākus gadus izliekas, ka vairs nepastāv nekādas problēmas ar denacionalizēto namu īrniekiem,» saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jelgavas nekustamā īpašuma tirgus - «ejošākie» ir mazie īpašumi

Laura Mazbērziņa,16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu īre pēdējos gados ir viens no karstākajiem tirgus segmentiem, ko vēl papildu silda īstermiņa naktsmāju popularitāte.

Spilgtākais un plašāk zināmākais dalīšanās ekonomikas piemērs ir Airbnb, taču tā nebūt nav vienīgā platforma, kas saved kopā cilvēkus, kas vēlas dalīties ar savu mājokli, ļaujot tajā pārnakšņot viesiem. Pārsvarā skaļas diskusijas ir bijušas par šī īstermiņa īres biznesa ietekmi uz globālo viesmīlības industriju, tomēr tas ietekmē arī norises mājokļu tirgū.

Pašlaik precīzu datu par to, cik dzīvojamo vienību Latvijā, Rīgā šādās platformās tiek piedāvātas, nav, bet 2017. gada vidū Swedbank veiktajā pētījumā secināts, ka visā Latvijā varētu būt aptuveni 1400 piedāvājumu, Rīgā – 1000 šādu naktsmītņu. Jaunāka apkopojuma bankai nav, taču tā lēš, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arco Real Estate: Valsts atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei ir «pilnīgs sviests»

NOZARE.LV,27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts atbalsta programma jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei ir «pilnīgs sviests un tukšs populisms», kas nekādā veidā nepalīdzēs jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli. Tāpat šī programma neatstās arī nekādu ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, šodien žurnālistiem sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

«Jāsaprot, ka valsts nekādu naudu nedos, tikai sniegs kaut kādu garantiju daļai no pirmās iemaksas. Tā ir virtuāla garantija, kas stāsies spēkā tikai jaunās ģimenes maksātnespējas gadījumā. Tā kā šī ideja tiek virzīta vienlaikus ar tā saucamo «nolikto atslēgu principu», kas ievērojami apgrūtinās kreditēšanu un radīs situāciju, ka banku finansējums nebūs lielāks par 60% no nepieciešamās summas, lielas jēgas no atbalsta programmas nebūs,» skaidroja Šmits.

Viņš norādīja, ka pie šī brīža sērijveida dzīvokļu cenām plānotā valsts garantija nesegtu pat visu pirmās iemaksas apjomu, kas jaunajai ģimenei būtu jāsakrāj pašai. «Ir dzirdēts apgalvojums - varam atļauties paņemt kredītu, bet nevaram sakrāt pirmajai iemaksai nepieciešamo summu. Nevajag sevi mānīt. Ja cilvēks piecu vai septiņu gadu laikā nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, tad kredīta ņemšana nozīmē dzīvošanu no algas līdz algai 25 gadu garumā. Ko darīt tad, ja šo gadu laikā ģimene izjūk?» norādīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze līdz šim nav būtiski ietekmējusi iedzīvotāju vēlmi pirkt mājokļus, "Luminor Latvija" organizētajā vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" atzina eksperti.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru