Sērijveida dzīvokļu cenas lēnām kāpj, bet dzīvokļu pārdošanas apjoms vēl arvien ir būtiski zemāks kā pagājušā gadā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pirmajā pusgadā mājokļu tirgus vēl arvien par teju piekto daļu atpaliek no iepriekšējā gada pārdošanas apjoma. Dārgo dzīvokļu segmentā samazinās gan dzīvokļu cenas, gan darījumu skaits, un, lai gan ir notikusi cenas korekcija, tās līmenis potenciālajiem pircējiem vēl arvien ir par augstu.
Valsts atbalsta programma rosina finansiāli stabilas mājsaimniecības izšķirties par mājokļa iegādi, tomēr tirgus rāda, ka iedzīvotāju pirktspēja ir nepietiekama. Tā kā tipiskākais mājokļu segments Latvijā joprojām ir padomju laika daudzdzīvokļu mājas (tajās dzīvo 50% Latvijas iedzīvotāju, bet Rīgā teju 70%), kas īpašuma vērtības un dzīves vides kvalitātes celšanai prasa renovēšanu, būtu jādomā par šā tirgus papildu stimulēšanu, pārskatot iespējas atgūt daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa par mājokļa hipotekārā kredīta procentu maksājumiem.
Pēc pagājušā gada nogales stresa, kad klienti, baidoties, ka jaunajā gadā kredītu saņemt nevarēs, steidza iegādāties īpašumu, kas platības vai atrašanās vietas ziņā varēja pat neatbilst viņu vēlmēm, bet īpašnieki bija gatavi samazināt cenu, bīdamies, ka no jaunā gada vairs nebūs pircēju, šis gads mājokļu tirgū iesākās ar atslābumu.
Otrajā ceturksnī tirgus jau bija iekustējies un parādīja izaugsmes tendences, tomēr vēl arvien ievērojami atpaliekot no iepriekšējā gada rādītājiem. Ārzemnieku interese par dzīvokļu iegādi saglabājas nebūtiskā līmenī, bet vietējo pircēju un jo īpaši ģimeņu – palielinājās. Tas tomēr neglāba tirgu kopumā, jo ar vietējo iedzīvotāju pirktspēju nekādi brīnumi nenotika.
Kopš gada sākuma Rīgā sērijveida dzīvokļu cenas ir augušas par vienu līdz diviem procentiem atkarībā no mikrorajona, bet to piedāvājums sarūk un nav pietiekams.
Ja neskaita vairākus ekscesus ar Krievijas pilsoņu lauztajiem ekskluzīvo īres dzīvokļu līgumiem, dzīvokļu īres tirgus gan aktivitātes, gan cenas ziņā gada pirmajā pusē bijis miegains un praktiski nemainīgs. Ārvalstu studenti vienistabas dzīvokļus īrē vidēji par 350 EUR mēnesī, divistabu – par 500 EUR mēnesī.
Ārvalstu iedzīvotāji meklē vienas līdz divu istabu dzīvokļus centrā ar vidējo īres maksu līdz 500 EUR mēnesī un trīs istabu dzīvokļus ar vidējo īres maksu līdz 700 EUR mēnesī, diplomāti interesējas par divu un trīs istabu dzīvokļiem ar īres maksu līdz 1500 EUR mēnesī. Vietējos iedzīvotājus apmierina vienas un divu istabu dzīvokļi par 250–400 EUR mēnesī vai trīs un četru istabu dzīvokļi ar vidējo īres maksu līdz 600 EUR mēnesī. Īres cena par kvadrātmetru sērijveida dzīvokļiem ir no 4 līdz 8 EUR, jaunajiem mikrorajonu dzīvokļiem – no 7 līdz 11 EUR, centrā no 7 līdz 14 EUR, ekskluzīviem dzīvokļiem no 9 līdz 15 EUR par kvadrātmetru.
Šogad uz pusi lētāka nekā pagājušajā gadā ir ekskluzīvu vasaras mājokļu īre Jūrmalā. Ja pagājušajā gadā māju labā stāvoklī ar labu atrašanās vietu varēja noīrēt par 5000 EUR mēnesī, tad šogad prestižus mājokļus var noīrēt par pusi no šīs cenas. Lētajā mājokļu segmentā (sērijveida dzīvokļi un izolētas istabas privātmājās) Jūrmalā būtiskas cenu izmaiņas nav novērojamas.
Plašāk lasiet rakstā Mājokļu tirgus nogaidošs trešdienas, 29. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!
