Rīga ir jāpozicionē kā viena no Ziemeļeiropas metropolēm, nevis nepārtraukti jāstāsta, ka tā atpaliek no Viļņas vai Tallinas
Tā, sākot sarunu ar DB, uzsver SIA Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs. «Ja paskatāmies pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita, nerēķinot studentus, tūristus, ārzemniekus, kas tajās uzturas, Tallinā ir 420 tūkstoši, Viļņā – 540 tūkstoši, Rīgā – 640 tūkstoši. Ļoti līdzīgi. Savukārt, ja aplūkojam metropoles reģionu, Tallinā ir 570 tūkst. cilvēku, Viļņā – 810 tūkstoši, bet Rīgā ir drusku pāri par miljonu iedzīvotāju. Metropoles reģiona griezumā paraugoties, noslēdzam Ziemeļeiropas piecinieku. Mums ir jāpiestrādā pie zīmola, pie komunikācijas. Tad ir arī skaidra atbilde, kāpēc būvēt viesnīcas, kāpēc vajag modernus birojus un dzīvokļus. Diskusija jau ir cita,» viņš uzsver. Otra lieta, kas jāpiesauc, ir mūsdienu prasības. Tās aug, atšķiras no tām, kādas bija pirms 20 gadiem. «Un atkal – ja kāds saka, ka Rīgā taču ir daudz biroju vai viesnīcu, jāpiebilst, ka tās taču ir būvētas pirms laika, pēc citiem standartiem.»
Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:
Nesen esat pabeiguši Magdelēnas kvartāla 1. kārtu – divas dzīvojamās mājas. Kas vēl tajā taps?
Otrajā kārtā būs īres nams (autors – Juris Mitenbergs), trešajā kārtā paredzēts uzbūvēt biroju ēkas ar telpām veikaliem, restorāniem pirmajā stāvā (arhitektūras konkursā vinnēja Pēteris Bajārs).
Aptuveni 1/3 kvartāla ir klusāka – dzīvojamā zona, bet aktīvāka daļa – biroju ēkas – būs pret Antonijas ielu. Tad, kad iegādājāmies šo zemes gabalu, te bija paredzēti tikai dzīvokļi un pirmajā stāvā telpas komercdarbībai. Ja būvējam kvartālu, domājam arī par vidi, respektīvi, lai gan vakarā, gan rītā ir burzma, dzīvība, lai ir vairāki produkti, lai nav viss viendabīgs. Ilgi strādājām pie detālplānojuma, lai to visu kopā saliktu. Izveidosim kaut ko unikālu Rīgai. Tuvākais analogs varētu būt vēsturiskais Berga bazārs.
Kā risināsiet stāvvietu jautājumu?
Tiem dzīvokļiem, ko šobrīd tirgojam, ir sava privāta autostāvvieta. Tiem, kas tajā negribēs iegādāties vietu, un arī nākamo kārtu vajadzībām uzbūvēsim divu līmeņu autostāvvietu. Tā būs centralizēta, proti, publiska, ko pa dienu izmantos birojos strādājošie, vakarā – tie, kas te dzīvo. Šādi tā varēs apkalpot vairāk cilvēku.
Atgriežoties pie tā, kas šobrīd kvartālā ir gatavs, – cik dzīvokļu, kādi?
Kopā ir 116 dzīvokļi, esam sākuši tos tirgot. Nākamais būs īres nams – t.s. mikrodzīvokļi. Ir divas cilvēku kategorijas – tie, kuri īrē, un tie, kuri pērk. Viņiem ir dažāda attieksme un uzvedība. Cilvēks, kurš īrē, varētu būt drosmīgāks savā izvēlē. Savukārt tas, kurš pērk, ir izteikti orientēts uz klasiku, konservatīvs. Šim cilvēkam ir jādod vairākas lietas – lai dzīvokļa logi ir vērsti uz divām debespusēm, lai dienasgaisma ir rītā, vakarā, lai var izvēdināt dzīvokli, vajag noteiktu griestu augstumu, lielus logus, racionālu plānojumu, kur katrs metrs ir pamatots, noteiktas funkcijas. To cenšamies dot. Gandrīz katram dzīvoklim ir balkons. Cilvēkiem vajag pagalmu. Pasakiet, kopš kura laika pagalms bez automašīnām ir kļuvis par retumu, kad šie laiki ir pienākuši? Protams, ir grūti to nodrošināt, taču tad bērns izskrien nevis uz ielas, bet dārzā. Jaunas būvniecības standarts ir kvalitatīvu materiālu, sanitārtehnikas, durvju izmantošana. Tad cilvēks jūt, ka pērk kaut ko perspektīvai. Ļoti svarīga ir ēkas energoefektivitāte.
Cik tas viss galu galā izmaksā?
To cenas amplitūda ir no 150 līdz 600 tūkst. eiro. Rīkojamies vienkārši – mājaslapā liekam visu informāciju, tostarp, kas ir rezervēts un pārdots. Cena, kas ir mājaslapā, ir apstiprināta ar zemesgrāmatas apliecību. Mums tas ir būtiski. Tas gan «pavelk» līdzi to, ka nav atlaižu. Ja to pasakām no paša sākuma, tas ir godīgi, jo cilvēks, kurš nopērk dzīvokli, negrib vēlāk uzzināt, ka kaimiņš dabūjis 10% atlaidi.
Vai tad šobrīd ir situācija, ka attīstītāji dod atlaides?
Visi kaulējas. Attīstītāju cenu politika ir dažāda. Piemēram, ja atvērsiet airBaltic žurnālu (Baltic Outlook – DB), redzēsiet reklāmas, kas sola atlaides.
Vai tas nav mārketinga triks?
Negribētos runāt par citiem. Mēs sākam tirdzniecību tad, kad produkts ir gatavs, nepārdodam mājokļus brīdī, kad ir tikai būvbedre. Kad māja ir pabeigta, varam pamatot produktu, cilvēks redz, ko iegūst par šo cenu, visu var pataustīt, novērtēt.
Ja paskatāmies statistiku, 2/3 cilvēku joprojām dzīvo padomjlaika mājās, bet no 2006. līdz 2011. gadam uzbūvēti vien 5% no dzīvojamā fonda, un tas ir t.s. buma laikā. Par ko mēs runājam? Turklāt esam trešajā vietā ES aiz Rumānijas un Ungārijas no apakšas pēc kvadrātmetru skaita uz vienu cilvēku un dzīvokļu ērtībām. 43% cilvēku dzīvo pārpildītos mājokļos, tiem ir kaut kādas nepilnības, funkcionāli traucējumi, liels nolietojums (jumts tek, mājoklī iekšā nav tualetes, vannas u.tml.).
Cik dzīvokļu ir pārdots? Cik ilgā laikā plānojat visus pārdot?
Tikko esam sadalījuši ēkas dzīvokļu īpašumos. Šo zemes gabalu nopirkām 2012.gada beigās, tad sākām projektēt, investējām laiku plānošanā, revīzijā, slīpēšanā. Mums bija viegli strādāt, jo sākuma ideja, ko piedāvāja arhitekts Gatis Didrihsons, bija laba. Tad skaņojām, būvējām. Pa vidu vēl bija jaunais Būvniecības likums, kuram visiem iesaistītajiem bija jāpielāgojas. Process ir ļoti garš. Plānojam dzīvokļus pārdot aptuveni divos gados, pašlaik nopirkti ir 22.
Visu interviju Nebūs ambīciju, nebūs sasniegumu lasiet 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/27
#2/27
#3/27
Demo dzīvoklis
#4/27
#5/27
Demo dzīvoklis
#6/27
Demo dzīvoklis
#7/27
Demo dzīvoklis
#8/27
Demo dzīvoklis
#9/27
Demo dzīvoklis
#10/27
#11/27
#12/27
#13/27
#14/27
#15/27
#16/27
#17/27
#18/27
#19/27
#20/27
#21/27
#22/27
#23/27
#24/27
#25/27
#26/27
