Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).
Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.
Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.
«Krievu sala var uzņemt pilnā apjomā visas ogles, bet paliek 5% līdz 7% blakusproduktu, kuriem jāatrod citas kraušanas vietas,» aģentūrai LETA apgalvo Ameriks. Šī iemesla dēļ Rīgas centrālais terminālis lūdz pagarināt darbību pašreizējā vietā, Rīgas centrā, taču tas nav iespējams, jo Eiropas Kohēzijas fonda apstiprinātais projekts paredz, ka 24 mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz Krievu salu jebkuras ostas aktivitātes Rīgas centrā ir jāizbeidz.
Jautājums par to, kur atrast vietu tiem, kam Krievu salā vietas nepietiks, novembra beigās tiks skatīts Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē. Tajā savu viedokli paudīs gan Satiksmes ministrija, gan Rīgas dome, gan Rīgas brīvosta.
Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs iepriekš norādījis, ka visām kravām Krievu salā vietas nepietiks, taču viņš minēja, ka daļu kravu varētu pārvietot uz Kundziņsalu. Problemātiski esot tas, ka uzņēmumiem, kuri pārcels darbību uz Krievu salu, piemēram, Rīgas tirdzniecības ostai, ir multifunkcionāls apgrozījums - vairāki kravu veidi. Krievu salā savukārt varēs kraut tikai ogles, pārējo kravu veidu apkalpošana paliks tur, kur tā jau notiek, vai tiks pārcelta citur atkarībā no iespējām.
«Runājot par pilsētas atbrīvošanu, par pilsētvides sakārtošanu, ir skaidrs, ka nav pieļaujama ogļu putekļu kūpēšana pilsētas centrā. Lēmums bija pareizs. Tomēr nevajadzētu pazaudēt kravu apjomu, darbavietas. Esam ieinteresēti saglabāt biznesu turpat vai jebkur citur, kur atļaus ES Kohēzijas fonda izmantošanas mērķu noteikumi, kā arī Rīgas pilsētas dome,» secina pārvaldnieks.
Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.
2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā atkārtoti tika izvēlēta pilnsabiedrība BMGS S, kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu.
Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu, no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu.
Savukārt šā gada 17.septembrī Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle un Pohjola Bank Plc. noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro (56,4 miljonu latu) apmērā.
Finansējums paredzēts infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai - ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas pilsētas centra uz Krievu salas ziemeļu daļu.