Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atkārtoti izskatījusi pilnveidoto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma redakciju un nolēmusi to nodot publiskajai apspriešanai, informē Rīgas domē.

Komiteja jau šā gada martā nolēma, ka nepieciešams izstrādāto lokālplānojama redakciju pilnveidot. Nozīmīgākie papildinājumi, kas veikti lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, attiecas uz plānotās ostas funkcijām un lokālplānojuma īstenošanas kārtību.

Pilnveidotajā redakcijā precizēts, ka lokālplānojuma teritorijā var attīstīt pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) un ro-ro pasažieru kuģu (ro-pax kuģu) termināli un piestātnes. Lokālplānojuma īstenošanas kārtībā paredzēts, ka šī termināļa un ar to saistītās infrastruktūras attīstību veiks saskaņā ar atsevišķi noslēgtu vienošanos starp pašvaldību, Rīgas brīvostas pārvaldi un nekustamā īpašuma īpašnieku un/vai valdītāju.

Rīgas dome ir atbalstījusi projektu par Kundziņsalas un teritorijas starp Sarkandaugavas atteku, Degvielas ielu, Tvaika ielu un Uriekstes ielu lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšana, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

Lokālplānojuma risinājumi paredz sabalansēt esošās dzīvojamās apbūves teritorijas un vides prasības ar mūsdienīgas un attīstīties spējīgas ostas apbūves prasībām. Kundziņsalas vēsturiskā dzīvojamā rajona apbūves teritoriju ir plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju, kurā ir pieļaujams gan saglabāt un atjaunot esošo apbūvi, gan attīstīt jaunu dzīvojamo apbūvi, gan publisko apbūvi. Biroju un tirdzniecības, pakalpojumu objektu apbūvi plānots attīstīt galvenokārt teritorijās, kas atrodas tiešā brīvostas ražošanas teritoriju tuvumā, tam paredzot atsevišķu apakšzonu. Apbūves zonu iedalījums apakšzonās plānots, lai samazinātu iespējamo ražošanas darbību ietekmi uz dzīvojamo apbūvi – trokšņus un vibrācijas no ostas uzņēmumiem.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien lems pa galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi.

Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja Rīgas attīstības plānu.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, lokālplānojuma izstrāde nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves un apdzīvojuma attīstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, esot jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 13.septembrī plāno lemt par izmaiņām lokālplānojumā teritorijai Mežaparkā, kur plānots palielināt apbūves augstumu, liecina komitejas sēdes darba kārtība.

Publiskai apspriešanai plānots nodot lokālplānojumu 30 hektārus lielai teritorijai starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi.

Lokālplānojuma ierosinātājs ir SIA "Mežaparka Rezidences". Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir turpināt plānoto apbūves attīstību.

Lokālplānojuma risinājumu pamatā ir iecere, kas paredz teritorijas vidus daļā, sākot no izbūvētās Ķelnes ielas, pakāpeniski paaugstināt plānotās apbūves stāvu skaitu no trīs stāviem uz četriem stāviem, bet teritorijas dienvidu daļā paredzot arī piecu un sešu stāvu apbūvi.

Augstākās ēkas, galvenokārt ar publiskām funkcijām, paredzētas kvartālā, kas atrodas Ķīšezera ielas un Gustava Zemgala gatves tiešā tuvumā.

SIA "Centrālais tenisa klubs" iedzīvotāju iebildumu dēļ atteicies no ieceres Āgenskalna tenisa kortu vietā būvēt tirdzniecības centru, liecina šodien Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē pieņemtais lēmums.

Jau pagājušajā gadā Rīgas domes deputāti noraidīja zemesgabala Baldones ielā 7 izstrādāto lokālplānojuma redakciju, kas apstiprināšanas gadījumā Āgenskalnā esošo tenisa kortu vietā būtu ļāvis izveidot arī tirdzniecības centru. Vienlaikus domes lēmums paredzēja uzdot Pilsētas attīstības departamentam sagatavot jaunu darba uzdevumu lokālplānojuma izstrādei, ņemot vērā fizisko un juridisko personu publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas "Centrālais tenisa klubs" lūdza laiku pārdomām un šovasar iesniedza vēstuli ar lūgumu pārtraukt lokālplānojuma izstrādi. Pašvaldības pagaidu administrācija uzņēmuma lūgumu šodien atbalstīja, atceļot 2018.gada lēmumu par zemesgabala Baldones ielā 7 lokālplānojuma izstrādes sākšanu.

Būvkompānija Merks uzsākusi lokālplānojuma izstrādi teritorijai Zaķusalā, informē uzņēmumā.

Arhitekti un būvniecības eksperti tajā saskata ievērojamu potenciālu, izveidojot modernu, videi draudzīgu pilsētvidi Daugavas krastos. Lokālplānojuma izstrāde var ilgt pat divus gadus.

2016. gadā, starptautiska konkursa ietvaros, vērienīgajam projektam, par labāko tika izvēlēts RUUME arhitektu attīstības vīzijas piedāvājums, kas rastu kompleksu risinājumu teritorijas apbūvei, nodrošinātu tās ilgtspējību, kā arī, attīstot Zaķusalas publisko ārtelpu, veicinātu ūdens un krastmalu izmantošanu rekreācijai.

Tagad Merks uzsāk lokālplānojuma izstrādi, kas varētu ilgt no pusotra līdz diviem gadiem. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai lokālplāns tiks nodots arī publiskajai apspriešanai. 12 hektāru lielais zemes gabals starp Latvijas Televīzijas torni un Salu tiltu pieder būvkompānijas Merks meitasuzņēmumam Zaķusalas Estate.

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē lokālplānojumu teritorijai Juglas ielā 95, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Teritorija 1,7 hektāru platībā atrodas Dreiliņu apkaimē, kvartālā starp Biķernieku ielu, Juglas ielu un Dreiliņupīti. Netālu no tās, Stopiņu novada pusē, atrodas tirdzniecības centri "IKEA" un "Sāga".

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes gaitā.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Pašlaik noris lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana teritorijai Rīgā, Eksportostā, kur plānots veidot jauno Rīgas pasažieru ostu.

Pirmdien, 14. jūnijā, plkst. 17 video konferences režīmā notiks Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma redakcijas un vides pārskata publiskās apspriešanas sanāksme. Tā tiks pārraidīta Pilsētas attīstības departamenta "Facebook" kontā.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes uzsāktā infrastruktūras attīstības projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" mērķus.

Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu nodos publiskajai apspriešanai 

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atkārtoti izskatījusi pilnveidoto Eksportostas dienvidu...

Tas mazinās ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinās Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, tostarp pasažieru kuģu termināļa un piestātnes izveidošanu.

Publiskā apspriešana norisināsies līdz 2.jūlijam.

Jaunais plānojums paredz jaunu publisku piestātņu izveidi, kas pamato lokālplānojuma ieceri attīstīt pasažieru kuģu piestātni Eksportostā.

Iepriekš vēstīts, ka jaunā termināļa būvniecībai esot nepieciešami aptuveni 70 miljoni eiro. No tiem 15 miljoni eiro nepieciešami infrastruktūras uzlabošanai, vēl 15 miljoni eiro - pievadceļiem un sabiedriskā transporta savienojumiem, 30 miljoni eiro - ēkas pārbūvei un teritorijas labiekārtošanai. Šiem mērķiem plānots piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu 30%-50% apmērā.

Lokālplānojumu izstrādāja SIA "Metrum".

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Apstiprināts Zaķusalas ziemeļu daļas lokālplānojums, kurš paredz realizēt 1978.gadā izstrādāto projektu par TV, radio un biznesa centra kompleksa ēku izbūvi, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis bija izvērtēt UNESCO Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā esošās Zaķusalas ziemeļu daļas perspektīvās attīstības iespējas, kā arī radīt priekšnoteikumus optimālai teritorijas attīstībai atbilstoši Rīgas stratēģiskajām interesēm un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības statusam.

Kā viens no svarīgākajiem Zaķusalas lokālplānojuma izstrādes mērķiem bija rast iespēju īstenot 1978.gadā izstrādāto, apstiprināto un daļēji realizēto TV un radio kompleksa projektu un multifunkcionāla konferenču un biznesa centra izveidi.

Tāpat uzsvars tika likts uz transporta infrastruktūras risinājumiem šajā teritorijā, un tika meklēti veidi kā veicināt ūdens teritoriju un krastmalas izmantošanu, tajā skaitā - jaunā Zaķusalas parka izveidi. «Tāpat, strādājot pie plāna izveides, bija svarīgi rast kompromisu starp nekustamo īpašumu īpašnieku un sabiedrības interesēm,» norāda Brence.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Papildu infrastruktūras izbūve Krievu salas termināļos norit, kā plānots, stividoru teritorijās ir veikta vairāk nekā puse kopējā būvdarbu apjoma, tādējādi kravu kraušana varēs tikt uzsākta jau šā gada nogalē, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Rīgas Brīvostas valdes locekļu un pārvaldnieka Anša Zeltiņa vizīte un tikšanās ar Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja ACB pārstāvjiem. Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks uzsvēra, ka redzētais nostiprina pārliecību, ka Krievu salas projekta pamatmērķis tiks sasniegts veiksmīgi un pilnvērtīga beramkravu operāciju pārcelšanu no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksporta ostas teritorijas – uz Krievu salu noritēs, kā paredzēts, un kravu pārkraušana vienā no modernākajiem multifunkcionālajiem termināļiem Baltijas jūras reģionā uzsāksies, kā plānots, – 2019. gadā. Vizītē tika secināts, ka šobrīd lielākā teju 152 milj. eiro vērtā – Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam. Jāatgādina, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, tika nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā. Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka turpinās rūpīgi sekot līdzi darbu progresam, lai izpildītu apņemšanos pabeigt visu noteiktajos termiņos un terminālis ar nākamo gadu būtu pilnībā gatavs ogļu un citu beramkravu pārkraušanai.

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

#Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Iecerēts, ka 2025. gadā Rīgas Eksportostas dienvidu daļā darbu uzsāks jauns kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu terminālis, kas ievērojami audzēs Rīgas ostas konkurētspēju.

To intervijā DB norāda RoPax termināļa projekta vadītāja Jūlija Bērziņa. Viņa stāsta, ka šobrīd Deloitte ir prognozējis, ka šī projekta īstenošana ļaus palielināt Rīgas brīvostā apkalpoto pasažieru skaitu par 8% ik gadu, bet ro-ro (roll-on roll-off) kravu apjomus – par līdz pat 10%. RoPax projekta attīstītāju prognozes gan ir nedaudz konservatīvākas, viņi paredz attiecīgi 5% un 3% pieaugumu.

Fragments no intervijas

Šobrīd starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS Rīgas 1. saldētava kā RoPax projekta attīstītāju noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu ro-ro kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu termināli. Kāpēc mums pašlaik nepieciešams jauns terminālis?

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Šodien, 9. martā, Rīgas dome saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli ar atļauju uzsākt Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma īstenošanu, kas ir nozīmīgs solis arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta plānotajam «Skanstes revitalizācijas 1. kārta» projektam, informē pārstāve Solvita Brence.

Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas domes 18.06.2013. lēmumu Nr.6330 «Par Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, lokālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu».

«Lokālplānojums rada priekšnoteikumus Skanstes apkaimes ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sekmē apkaimes funkcionāli telpisko attīstību, atbilstoši Rīgas stratēģiskajām interesēm un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas un aizsardzības statusam, kā arī sniedz risinājumus, kas sekmē sabalansētu teritorijas attīstību,» informē Rīgas domē.

Lokālplānojuma ietvaros tika izstrādāta Hanzas – Skanstes – Zirņu ielu un atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas apstādījumu veidošanas un vides dizaina koncepcija.

Tirdzniecības centra "Pilsētas pasāža" Jelgavā īpašnieks uzņēmums SIA "Marno J" vēlas veikt visa centra rekonstrukciju un ēkai celt piebūvi, atverot kinoteātri ar vairākām kinozālēm, informēja pilsētas pašvaldībā.

No šodienas saskaņā ar Jelgavas domes lēmumu šī iecere tiek nodota publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai lokālplānojuma redakcijai kvartālam starp Lielo, Pasta, Driksas un Katoļu ielu. Būtiskākās izmaiņas, kas paredzētas lokālplānojumā, - līdz ar jaunās piebūves celtniecību jāmaina satiksmes organizācija ēkas pagalma pusē, kā arī paredzēts mainīt publiskās apbūves maksimāli pieļaujamo augstumu plānotajai "Pilsētas pasāžas" piebūvei no pašlaik paredzētajiem 20 metriem līdz 24 metriem.

"Marno J" attīstības projektu vadītājs Uldis Āns apgalvoja, ka pašlaik "Pilsētas pasāžas" potenciāls netiek pilnībā izmantots, jo ēkas trešais un ceturtais stāvs stāv tukšs.

Krievu salas terminālī stividora SIA «Strek» piestātnē ir uzkrauts pirmais kravas kuģis – zem Libērijas karoga kuģojošais ogļu balkeris «Trina Oldendorff» – kas uzņēmis 69,3 tūkstošus tonnu ogļu kravu un devies tālāk uz Amsterdamas ostu.

2013. gadā uzbūvētā kuģa garums ir 225 m, platums 32,26m, maksimālā iegrime 14,2, kravnesība 41,1 tūkstotis GT. Kuģa operators – OLDENDORFF CARRIERS GMBH & CO.

Krievu salas projekta otrā posma būvniecības darbi ir pilnībā noslēgušies un objekts, kā plānots, nodots ekspluatācijā aizvadītā gada nogalē. Objektā stividori turpina jauno specializēto ogļu apstrādes un kraušanas iekārtu (tehnoloģiju) ieregulēšanu un pārbaudi.

Projekta otrā posma ietvaros tika pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu betona plātņu un asfalta seguma izbūve un dzelzceļa izbūve. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.