Liels vairums no plašsaziņā redzamās atgriezeniskās saiknes pēc Eiropas Latviešu kongresa (ELK) četrām dienām (ja skaitām arī diskusiju dienu Saeimā) Rīgā, Stokholmā un uz prāmja starp abām pilsētām ir sabiedrības stereotipu atainojums. Cilvēkiem patīk lasīt kaut ko atpazīstamu, sevišķi, ja tas ir uz «sliktie viņi» nots. Attiecīgās publikācijas atstāj iespaidu, ka ir noticis kaut kāds tūdaliņu saiets, kamēr diasporas latvieši no dzimtenes apzināti atsvešinās, bet valsts tik apgūst Eiropas naudu bez sajēgas par tās reālo labumu saviem ļaudīm.
Kaut ne bez iemesla radušies, tie tomēr ir stereotipi – tā ir realitātes daļa, tomēr ne visa patiesība. Man ir gadiem ilgas saiknes ar diasporu, bet līdz nesenam laikam tie bija vien individuāli kontakti. ELK ir pirmais organizētais diasporas pasākums, kurā jebkad esmu piedalījies, un gluži etnogrāfiskam sarīkojumam es tik daudz laika veltījis nebūtu. Ar šo gribu norādīt uz saviem pēdējā laika (apmēram divu gadu) novērojumiem, ka Latvijas diasporā notiek būtiska pārbīde par labu lietišķai un profesionālās attiecībās pamatotai komunikācijai ar dzimteni dažādos privātā un publiskā sektora līmeņos.
Kultūra, sevišķi latviešu valoda, aizvien paliks goda vietā attiecībās ar diasporu, kur tai pamatoti ir arī jābūt. Tomēr nepārprotama ir īpaši jaunās diasporas jeb atgūtās neatkarības laikā aizbraukušo profesionāļu griba un arī aizvien fokusētākā prasība pēc viņu biznesa, ekonomikas un pārvaldības globālo kompetenču ņemšanas vērā. Un ELK lielā ziņa manā uztverē bija tieši šī prasība un arī Latvijas publiskā sektora principiālā atvērtība tai.
Acīmredzot tā ir pat pārāk liela un pārāk jauna ziņa, kas aiz ierastajiem un pieprasītajiem stereotipiem slikti nolasās. Par to tiražēšanu savukārt jāpiekrīt kādam komentētājam internetā, kurš par diasporas vajadzību iekļaušanu pamatbudžetā, nepapildinot publikācijas saturu ar neko citu, raksta – «labāk nepublicējiet tautas sarīdīšanas materiālus». Naudu diasporas skolām pamatbudžetā vajag, tāpat kā vajag paredzamu sistēmu, kā iedzīvināt citus ELK laikā sastādītā dokumenta Simtgades ceļa karte Latvijai punktus. Viens no šiem punktiem paredz pastāvīgu sadarbības platformu pasaules pieredzes un zināšanu pārnesei dažādās nozarēs un pārvaldībā. Tas precīzi atbilst mūsdienīgai, globalizētai nacionālajai inovācijas sistēmai, par ko jau izteicos iepriekš (DB 28.07.). Tāpēc ir labi, ka Valsts kanceleja ir izteikusi gatavību nākamo ELK rīkot savā paspārnē jeb tuvāk izpildvarai. Domāt par diasporu kā par pensionāru klubiņu un nīgriem aizvainotajiem nav konstruktīvi, pat ja diasporā netrūkst ne pensionāru, ne aizvainoto. Organizēts un fokusēts ekonomisko un pārvaldes kompetenču piedāvājums ir diasporas mājasdarbs tuvākajam gadam vai mazāk. Mehānisms reālam institucionālajam pieprasījumam pēc šādām kompetencēm, sevišķi jau hroniski problemātiskās jomās, ir Latvijas mājasdarbs šim pašam termiņam.
