Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14,3 tūkstošiem jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkstošiem jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,001 miljons iedzīvotāju, kas ir par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā 2013. gadā.

Lai arī 2013. gadā ir samazinājies starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka – 2013. gadā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8299 cilvēki, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā 2012. gadā.

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013. gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31%.

Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē konceptuāli atbalstīta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā jaunā kārtība ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei Latvijas teritorijā gan uz sauszemes, gan iekšējos jūras ūdeņos, jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Kā informē EM, tā kā ogļūdeņražu izpēte Latvijā visu šobrīd izsniegto ogļūdeņražu izpētes un ieguves licenču ietvaros tuvojas noslēgumam, ministrija piedāvā detalizētu un skaidru regulējumu ogļūdeņražu ieguvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu pārredzamību un caurskatāmību liela investīciju apjoma projektiem, kādi ir ogļūdeņražu izpēte un ieguve.

Ogļūdeņražu ieguve Latvijā līdz šim nav veikta, taču izpētes darbi veikti gan uz sauszemes, gan jūrā. Ogļūdeņražu izpētes ietvaros licences laukumā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā tiek veikta eksperimentālā ogļūdeņražu ieguve. Šobrīd Latvijā ir izsniegtas 4 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā, no kurām viena nav stājusies spēkā, jo nav parakstīts Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgums. Uz sauszemes ir izsniegtas 3 licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, no kurām vienas ietvaros ir notikusi aktīva ogļūdeņražu izpēte.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē.

«Mums jāmeklē optimālākais veids, kā motivēt ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē. Jāsniedz palīdzīga roka, domājot gan par materiālo atbalstu, gan skatot iespējas nodrošināt citu palīdzību - vai tas būtu saistīts ar mājokļa jautājumu vai izglītības pieejamību bērniem. Tie ir jautājumi, kas rūpīgi jāapsver, domājot par izmaiņām Repatriācijas likumā,» norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Kā uzsver Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. «Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,» pauž I.Latkovskis.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Lielākā daļa emigrantu, kuri pametuši Latviju, pastāvīgi uzturas savā dzīvesvietā ārzemēs, taču daudzi no viņiem, sasniedzot pensijas vecumu, varētu atgriezties dzimtenē, Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā sacīja Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Mihails Hazans.

Viņš uzsvēra, ka aptuveni 30% Latvijas emigrantu ir teikuši, ka varētu pārskatīt atgriezties Latvijā pensijas vecumā. «Šī vēlme patiesībā nozīmē papildus iespēju tiem, kuri strādā nekustamo īpašumu sektorā,» viņš uzsver. «Šie cilvēki negribīgi pārdod savu īpašumu Latvijā, viņi to vēlētos paturēt, lai pēc tam šeit atgrieztos ar labu pensiju.» Iespējams, tad viņi spēs uzlabot savus dzīves apstākļus, iespējams viņi vēlēsies apmesties kvalitatīvā pansionātā vai saņemt aprūpi mājās. Jebkurā gadījumā, tas būs nozīmīgs iedzīvotāju segments Latvijā, uzsver M. Hazans.

Viņš norāda, ka aptuveni 25% cilvēku no tā skaita, kas aizbrauc, atbrauc atpakaļ tajā pašā gadā. Tiesa gan, aizvien liels ir potenciālo aizbraucēju skaits, taču tas pērn nedaudz samazinājās. 2014.-2015.gadam to darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās pamest valsti, sasniedza 20%, bet pērn tādi sasniedza 15%. Tajā pašā laikā starp iedzīvotājiem vecumā no 18-34 gadiem, kuriem ģimenē ir bērns līdz 18 gadiem, un kuri plāno pamest Latviju, sasniedza 5,4%, kas nozīmē demogrāfiskā potenciāla zaudēšanu.

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Vairāk nekā ceturtdaļa no visiem emigrantiem no Latvijas ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Jāteic, ka augstskolu beigušo jauniešu vidū emigrantu ir krietni mazāk un darbu veicas atrast labāk nekā mazāk izglītotākiem vienaudžiem, tomēr izbraukšanas tendence saglabājas. Jauniešu emigrācija ar sekām. Kopumā kopš 1990. gada Latviju ir pametuši vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku, un šobrīd no vairuma aizbraukušo pirmsākumos nav pamata gaidīt atgriešanos dzimtenē.

Visu laiku kopējā tendence ir, ka tieši jaunieši līdz 30 gadiem dzimteni pametuši vairāk nekā citās vecuma grupās, bet caurmērā emigrantu jauniešu vidū ir aptuveni puse no visiem aizbraukušajiem. Caurmērā puse no aizbraukušajiem jauniešiem divu vai trīs gadu laikā atgriežas, par ko liecina CSP dati un pētījumi.

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā visās trīs Baltijas valstīs.

Aptaujas dati liecina, ka 70% jauno uzņēmēju Latvijā sava biznesa uzsākšanai izmantojuši pašu uzkrāto kapitālu. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji, aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu, vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši savu biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Starta kapitāls, kas ir nepieciešams biznesa uzsākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības uzsākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību. Apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības. Tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts. Pēc tam, kad bizness ir ieguvis stabilu pamatu un vēlas paplašināties un nonākt nākamajā līmenī, bankas jau var piedāvāt ilgtermiņa finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Jo pārdomātāks ir biznesa plāns un skaidrāks ir uzņēmēja redzējums sava biznesa attīstībai, jo labāki būs kreditēšanas nosacījumi.»

Šogad salīdzinājumā ar 2012.gadu uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par dažādu faktoru ietekmi, kas kavē uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Business Network veiktā aptauja.

Visbūtiskāk samazinājies iedzīvotāju skaits, pēc kuru domām ekonomiskā situācija nav piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai – šogad tā uzskata 27% respondentu, kamēr 2012.gadā tā domāja 43%.

Tāpat pēdējo divu gadu laikā par 10 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas norāda uz zināšanu trūkumu kā kavēkli sava biznesa uzsākšanai.

Lai arī kopumā iedzīvotāju vērtējums par šķēršļiem biznesa uzsākšanai ir uzlabojies, tomēr šogad ir kļuvis kritiskāks viedoklis par savām spējām vadīt uzņēmumu. 25% aptaujāto domā, ka neatbilst uzņēmēja tipam, un tas kavē uzsākt savu biznesu. Salīdzinot ar 2012.gadu, šādi domājošo īpatsvars pieaudzis par 11 procentpunktiem. Taču pasaules ekspertu atziņas liecina, ka uzņēmēja tipi ir dažādi – daļa ir veiksmīgi uzņēmēji, daļa - vadītāji, citi var būt veiksmīgu ideju autori, kuriem biznesa vadība jāuztic partneriem, paturot savā pārziņā inovāciju izstrādi.

Atbildot uz jautājumu – kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai uzsāktu savu biznesu*, teju puse jeb 48% aptaujāto norādījuši labas komunikācijas prasmes, informē Swedbank.

Savukārt otrā biežāk minētā atbilde (kā būtisku norādījuši 45% aptaujāto) ir drosme riskēt. 43% aptaujāto svarīga īpašība sava biznesa uzsākšanai šķiet pārliecība par sevi, lai ar savu ideju vai produktu spētu aizraut citus. Turpretī katram trešajam (33%) aptaujātajam nozīmīgākā īpašība, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, šķiet stratēģiskā domāšana. Interesanti, ka, salīdzinot ar līdzīgas aptaujas datiem 2012.gadā, labas komunikācijas prasmes šogad norādītas kā svarīgākā personības iezīme, taču pirms trīs gadiem tā ierindojās vien ceturtajā vietā, kā nozīmīgākas īpašības norādot intuīciju, pārliecību par sevi un drosmi riskēt.

"Rail Baltica" projekta ietvaros sākas ģeotehniskās izpētes darbi plānotajā dzelzceļa posmā no Misas līdz Latvijas-Lietuvas valsts robežai. Šajā dzelzceļa posmā ietilps Iecavas un Bauskas novadi.

Pirmie darbi noritēs Iecavas pašvaldības teritorijā, un tie plānoti līdz 2021. gada beigām. Izpētes mērķis ir iegūt nepieciešamo inženiertehnisko informāciju par grunts sastāvu un tās fizikālajām īpašībām "Rail Baltica" pamattrases projektēšanai un ilgtspējīgu tehnisko risinājumu izstrādei.

Inženierizpēti veiks projektēšanas uzņēmums "IDOM, Consulting, Engineering, Architecture, S.A.U." un tā apakšuzņēmums, starptautiska Austrijas uzņēmuma filiāle Latvijā SIA "Intergeo Baltic".

Lauka darbi norisināsies konkrētos punktos plānotā dzelzceļa posma garumā. Eksperti, izmantojot dažādas metodes, izpētīs grunts apstākļus. Izpētes uzdevums ir iegūt inženiertehniskos datus, kas nepieciešami uzbērumu, viaduktu, tiltu, trokšņu sienu, caurteku, dzīvnieku pāreju un citu infrastruktūras elementu projektēšanai.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?

To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.

Lai sekmētu mārketinga izpētes pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu uzņēmējiem informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai, darbu Latvijā uzsāk specializēts tirgus izpētes uzņēmums “KOG mārketinga un komunikācijas zinātnes pētījumu institūts”, piedāvājot klientiem pētījumus, kā arī mācības šajās jomās.

““KOG Institūts” izveidots pirms sešiem gadiem Lietuvā, kur trūka zinātniski pamatotu un praktiski izmantojamu patērētāju pētījumu, savukārt pašreiz kaimiņvalstī uzņēmums jau ir vispāratzīts, tāpēc pieņemts lēmums paplašināt savu darbību, piedāvājot līdzīgus pakalpojumus arī Latvijā. Redzam, ka līdzīga situācija tirgus izpētes jomā ir arī Latvijā, lai gan šeit darbojas vairāki jomas uzņēmumi, taču trūkst praktiski izmantojamu pētījumu piedāvājumu ar augstu pievienoto vērtību,” saka “KOG Institūta” direktore Dr. Eleonora Šeimienė, piebilstot, ka abās valstīs darbojas tie paši vai līdzīgi zīmoli, kur mārketinga nodaļas bieži strādā kopā un vēlas plašāku skatījumu uz zīmolu vadību un attīstību. Patlaban Lietuvā “KOG Institūts” veic pētījumus virknei vadošo dažādu nozaru zīmolu, kā piemēram, “Swedbank”, “If” un “Telia”.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Negaidīti uzradies dabas resursu nodoklis ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzņēmumiem, ko VARAM grasās ieviest jau 2022.gadā, rosina izvērtēt turpmāko darbību un investīcijas Latvijā. Šī iemesla dēļ var tikt pārtraukta turpmāka ogļūdeņražu izpēte un potenciālā ieguve, ko Lietuvā reģistrētā slēgtā akciju sabiedrība (UAB) "Geobaltic" bija paredzējusi veikt Gudenieku apvidū noteiktajā licences laukumā, informē uzņēmums.

UAB "Geobaltic" norāda, ka jau aptuveni četrus gadus tika veikti izpētes priekšdarbi un noritēja cīņa ar birokrātiskiem šķēršļiem, līdz beidzot tika saņemtas atļaujas, kas iepriekš netika izsniegtas tiesību aktos esošo nepilnību un neskaidrību dēļ. Beidzot bija tikts līdz posmam, kas saistīts ar vislielākajām investīcijām - izpētes un ieguves urbuma ierīkošanai.

Taču ar nepatīkamu pārsteigumu pienāca 31.maijs, kad VARAM publicēja dabas resursu nodokļa likumprojektu. Tas faktiski noteica jaunu būtisku nodokli, kas pamatos sagrauj uzņēmuma finanšu darbības plānojumu, norāda uzņēmums.

Izvērtējot jauno nodokli, arī bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka līdz šim veikto investīciju atgūšana nebūs iespējama. Īpaši uzņēmējus mulsina negaidītības faktors. Iepriekš zinot par šādu nodokli, būtu iespējams izvērtēt nosacījumus un neuzsākt Latvijā darbību, kas nenes peļņu pārlieku lielās nodokļu nastas dēļ. Taču šai gadījumā neparedzētais nodoklis uzrodas jau ar valsts izdotām licencēm darbību uzsākušiem uzņēmumiem. Šāda nodokļu vides nestabilitāte neļauj uzņēmējdarbībai Latvijā justies drošai, norāda uzņēmums.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Galvenās barjeras uzņēmējdarbības uzsākšanai – kapitāla un ideju trūkums, kā arī ekonomiskā situācija, liecina Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati.

No 2012. gada teju nemainīgs saglabājas to iedzīvotāju īpatsvars (68% šajā gadā un 67% 2012. gadā), kas par galveno šķērsli savas uzņēmējdarbības uzsākšanai uzskata kapitāla trūkumu. Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri kā galveno barjeru uzskata nepiemērotu ekonomisko situāciju, no 2012. gada sarucis par 5%, sasniedzot 38%. Teju ceturtajai daļai iedzīvotāju uzsākt savu uzņēmējdarbību traucē drosmes (24%) vai zināšanu (25%) trūkums. 15% aptaujāto iedzīvotāju redz, ka nopietnākais šķērslis ir motivācijas trūkums, un gandrīz tikpat daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka viņi nav uzņēmēja tipa cilvēki.

Iedzīvotāju plāni par iespēju uzsākt uzņēmējdarbību vēl šajā gadā no 2012. gada saglabājušies nemainīgi un mēreni optimistiski. Kopumā 32% aptaujāto plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību, un no tiem 5% apsver iespēju šo plānu īstenot vēl šogad. 36% aptaujāto (nemainīgs skaits no 2012. gada) nav plānu par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, jo viņi neuzlūko sevi kā uzņēmēja tipu. Tāpat nemainīgi 18% iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd biznesa uzsākšanai nav labvēlīga ekonomiskā situācija. Savukārt 16% aptaujāto sava biznesa idejas īstenošanu kavē personiski iemesli. Būtiski uzsvērt, ka 5% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem jau ir savs uzņēmums vai arī viņi darbojas kā pašnodarbinātie.

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju identificētas piecas sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tāpat FKTK informēja, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki ir identificējuši arī 33 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti.

Kopumā saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs līdz 2022.gada 22.aprīļa dienas beigām, tāpat kā aprīļa sākumā, bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro.

"Pēdējās nedēļas laikā iesaldēto līdzekļu apmērs pieaudzis nedaudz. To ietekmē arī nodokļu maksājumi un algu izmaksas, kas, pēc atbilstoša izvērtējuma veikšanas saskaņā ar FKTK vispārējo saskaņojumu, ir atļauta," atzīmēja FKTK.