Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē.
«Mums jāmeklē optimālākais veids, kā motivēt ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē. Jāsniedz palīdzīga roka, domājot gan par materiālo atbalstu, gan skatot iespējas nodrošināt citu palīdzību - vai tas būtu saistīts ar mājokļa jautājumu vai izglītības pieejamību bērniem. Tie ir jautājumi, kas rūpīgi jāapsver, domājot par izmaiņām Repatriācijas likumā,» norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Kā uzsver Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. «Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,» pauž I.Latkovskis.
Galvenais, kas satrauc ārzemēs dzīvojošos tautiešus, ir iespēja Latvijā atrast darbu ar atbilstošu atalgojumu, uzsvēra Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Dr.Inese Šūpule, deputātus iepazīstinot ar pētījumu par Latvijas emigrantu atgriešanās plāniem.
Pētījuma rezultāti vēsta, ka 40 procenti aptaujāto Latvijas valstspiederīgo emigrantu pie noteiktiem apstākļiem pieļauj iespēju atgriezties uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Kā apstākļi, kas attur cilvēkus atgriezties, visbiežāk minēta nespēja atrast pieņemamu darbu, nepietiekams sociālais atbalsts vai arī tas, ka cilvēks jau iekārtojies uz dzīvi ārzemēs.
Līdz ar vajadzību pēc darba un atbilstoša atalgojuma, aptaujātie norādījuši, ka svarīgs ir mājokļa jautājums. Mājokļa nodrošinājums būtu nepieciešams vismaz pirmajos mēnešos pēc atgriešanās Latvijā. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri dzimuši laukos vai mazpilsētās, taču darba meklējumos plāno doties uz Latvijas lielākajām pilsētām. Tāpat aptaujātie uzsver nepieciešamību pēc bērnu pabalstiem un atbalsta skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā.
Deputāti sēdē apņēmās turpināt darbu pie izmaiņām Repatriācijas likumā. Kā norādīja I.Laizāne, viens no aktuālajiem jautājumiem ir par to, pēc cik ilga ārzemēs nodzīvota laika persona var pretendēt uz repatrianta statusu. Tāpat jāvērtē iespēja veikt grozījumus līdzšinējā Repatriācijas likumā, atsakoties no jauna likuma virzības, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta pasākumus tautiešiem, kas vēlas atgriezties Latvijā.
Komisiju kopsēdē piedalījās arī Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības.