Ministru kabinets š.g. 23. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Lapiņa kandidatūru pārcelšanai Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieka amatā.

“Esmu pārliecināts, ka līdz ar jauna CSP vadītāja stāšanos amatā būtiski mainīsies arī CSP darbs. Uzskatu, ka pārvaldei ir jākļūst vairāk uz servisu orientētai, biznesam draudzīgai, kā arī jāturpina nodrošināt maksimāli plašu datu klāstu par visām nozarēm un reģioniem. Bez efektīvas datu pieejas un analīzes nav iespējama dzīves realitātē balstīta valsts pārvalde un politikas plānošana,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Raimondam Lapiņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības veicināšanā, starptautiskās sadarbības veidošanā, pārmaiņu vadībā un finanšu plānošanā un vadībā, t.sk. nozares politikas un stratēģijas īstenošanā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem cilvēki, kas Latvijā maksāja sociālo nodokli, ir par 67 849 mazāk, turklāt starpība aug. Iespējams, ka liela daļa no CSP jaunuzskaitītajiem nodarbinātajiem cilvēkiem sociālo nodokli maksā ārvalstīs, tomēr konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav ne CSP, ne VID, ne VSAA.

Atbilstoši VID datiem tādi nodarbinātie, kas ir maksājuši sociālo nodokli, pērnā gada pēdējā ceturksnī vidēji ir 809 963, kas ir par 8512 nodarbinātajiem vairāk nekā šā gada pirmajā ceturksnī. Savukārt, ja salīdzina ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad vidēji ceturksnī bija 798 873 cilvēki, kas maksāja sociālo nodokli, tad šā gada pirmajā ceturksnī pret pērnā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 2578 nodarbinātajiem. Jāteic, ziemas mēneši ir vislabāk salīdzināmie šajā ziņā, jo vasarā parādās sezonas strādnieki, kas maina ainu par aptuveni 20 tūkstošiem strādājošo. Parādība ir ikgadēja. Salīdzinoši ar pirmspandēmijas laiku 2020. un 2019. gadā ir redzams, ka nodarbināto skaits, kuri maksā sociālo nodokli, vai tādu skaits, kas saucami par reāli strādājošiem Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Tajā pašā laikā šā gada nodarbināto skaits vēl aizvien ir lielāks nekā 2018. gadā vai 2017. gada pirmajos ceturkšņos.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Dienas Biznesa 18. jūlija numurā tika publicēts Māra Ķirsona raksts Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus. Šajā rakstā tika aplūkots, kā Latvija izskatās uz Eiropas konteksta. Secinājumi ir briesmīgi.

Latvijas vīriešu vairākums nebūs nākotnes pensionāri. Par sievietēm ir cits stāsts.

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus 

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas...

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aprīlī Ministru kabineta sēdē norādīja, ka Latvijai “neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu”. Ko rāda statistika? Paceļot pensijas vecumu no 65 uz 68 gadiem, puse Latvijas vīriešu (tāda ir statistika) nekad neizvilks līdz pensijas vecumam. Visas šo cilvēku sociālā nodokļa iemaksas un maksājumi pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī ir bezjēdzīgi.

Pavasarī tika sākta kārtējā valsts kampaņa par pelēkās ekonomikas apkarošanu. Pēc šī raksta publikācijas atbildēja Centrālā statistikas pārvalde, kas uzsvēra, ka 2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvos vēl 14 gadus, bet sievietes - 19 gadus.

Kā norāda CSP, tad tāds rādītājs kā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir vispārējs sabiedrības veselības rādītājs, kurā tiek ietverta arī zīdaiņu un agrīnā mirstība, kā arī mirstība vēlākos gados līdz pensijai, kā arī tas, ka šis rādītājs „nekādā veidā neattiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuri būs nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. Iedzīvotajiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši”. Kā norāda CSP, tad „lai analizētu situāciju ar pensijas vecumu sasniegušajiem, jāizmanto attiecīgajai vecuma grupai aprēķinātais paredzamais mūža ilgums”.

CSP arī norāda, ka „saskaņā ar starptautiski salīdzināmiem pēdējiem pieejamajiem datiem uz 2021.gada sākumu, Lihtenšteinā, Islandē, Šveicē, Japānā, Norvēģijā un citās attīstītās valstīs vīriešiem pēc 65 gadu sasniegšanas vidēji paredzams nodzīvot vēl aptuveni 20 gadus, kas ir par 6 gadiem vairāk nekā Latvijā. Savukārt sievietēm 65 gadu vecumā visgarākais atlikušais mūžs prognozēts Japānā - vēl 25 gadi, Dienvidkorejā, Lihtenšteinā un Spānijā - vēl 24 gadi, kas ir par 5-6 gadiem vairāk nekā Latvijā”.

Labi, nestrīdamies ar CSP! Aplūkojam šo rādītāju nevis Eiropas, bet globālā kontekstā. Pēc paredzamā 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilguma Latvija ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latīņamerikas vai arābu valsts. Pat pilsoņu karu plosītajā Sīrijā vīriešu prognozējamais vecums 2021. gadā bija lielāks nekā Latvijā. Jā! Vidējais 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilgums Latvijā bija 68,6 gadi. Vidēji Latīņamerikā tie bija 68,8 gadi, arābu pasaulē - 68,8, bet vidēji pasaulē - 68,9 gadi. Mēs esam zem pasaules vidējā, zem arābu pasaules, zem Latīņamerikas vidējā. Izskatās, ka Latvija ir Latīņamerikas valsts, kas kaut kā iesprukusi attīstīto valstu klubiņā. Ko aritmētiski nozīmē vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,6 gadi? Ja pensijas vecums būs 65 gadi un lielāks, tad gandrīz puse no vīriešiem līdz pensijai nenodzīvos vai pensiju saņems tikai dažus gadus. Puse!

Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

2023.gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

Salīdzinot ar 2022.gada decembri, bezdarba līmenis nav mainījies.

Sieviešu bezdarba līmenis decembrī saglabājās nemainīgs - 5,4%, taču vīriešu pieauga par 0,4 procentpunktiem līdz 7,9%.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,7%, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2022.gada decembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023.gada decembrī Latvijā bija 63,1 tūkstotis bezdarbnieku (26,0 tūkstoši sieviešu un 37,1 tūkstotis vīriešu), tas ir par 1,9 tūkstošiem vairāk nekā novembrī, un par 0,7 tūkstošiem vairāk nekā 2022.gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,8 tūkstošiem, savukārt sieviešu - par 0,2 tūkstošiem.

Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā - 30,2 tūkstoši eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis ir kaut kur pa vidu starp Baltkrieviju un Moldovu.

Centrālā statistikas pārvalde ir sākusi sagatavot datus par IKP lielumu Latvijas reģionos, valstspilsētās un novados. CSP skaidro par izmatotajām metodēm: “Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam.”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija izsludina konkursu “Eksporta un inovācijas balva 2024”, kura gaitā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā.

“Eksporta un inovācijas balva” ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā un tās patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Uzņēmumi tiks vērtēti piecās kategorijās – “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

"Vairāku gadu garumā esam pilnveidojuši konkursa nolikumu un uzņēmumu vērtēšanas kritērijus, lai rezultāti atspoguļotu mūsu izcilāko uzņēmumu sasniegumus eksportā un inovācijās. Šogad esam iecerējuši vēl plašāk stāstīt par šiem veiksmes stāstiem, lai no viņu piemēra varētu mācīties un iedvesmoties citi,” saka konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Ja, komentējot 1. ceturkšņa ekonomisko izaugsmi Latvijā, to varēja salīdzināt ar pavasara ziedu plaukumu, tad, pieturoties pie ziedu tematikas, 2. ceturksnī gandrīz būtu jādzied par “trim vītušām rozēm”.

Viena pavītusi roze, iespējams, liecas uz trešā ceturkšņa pusi, proti, laiku, kad tiek ievākta labības raža. Laikapstākļu kaprīžu vai anomāliju šogad nav trūcis ne Latvijā, ne citviet Eiropā, un tās nelabvēlīgi ietekmē vairāku nozaru attīstību. Arī augstās inflācijas dēļ arvien saglabātā ierobežojošā monetārā politika ietur ekonomiku rāmjos, īpaši tirdzniecības partnervalstīs, kurās izsniegto kredītu apjoms ir lielāks.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma dati rāda, ka 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā varētu būt sarucis par 0.6% (salīdzinājumā ar 1. ceturksni; sezonāli un kalendāri koriģēti dati).

Lai gan inflācija jau 2. ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta un nerosina atlikt patēriņa un investīciju lēmumus cenu krituma gaidās. Noguldījumu atlikums pēdējo mēnešu laikā samazinājies (izņemot mājsaimniecībām jūnijā), turklāt uzkrājumu vērtības sarukums reālā izteiksmē (t.i., koriģēts ar patēriņa cenu indeksu) rosina līdzekļus ieguldīt drīzāk. Daļēji tas atspoguļojas augstākā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē: jūnijā nedaudz auga izsniegto mājokļa kredītu atlikums, kā arī nekustamā īpašuma darījumu skaits.

Faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. 52,9 % (17,6 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 15,9 % (5,3 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,8 %) no Latvijas IKP.

Kurzeme sekoja ar 9,3 % (3 miljardi eiro), Zemgale ar 8,1 % (2,7 miljardi eiro), Vidzeme ar 7 % (2,3 miljardi eiro) un Latgale ar 6,6 % (2,2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.

Ņemot vērā, ka atšķiras gan reģionu lielums, gan iedzīvotāju skaits tajos, lietderīgi ir salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes jeb IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (28,9 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (8,8 tūkst. eiro). Tādejādi produktivitāte Rīgā ir 3,3 reizes lielāka nekā Latgalē. Savukārt Pierīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 13,9 tūkst. eiro, Kurzemē – 13,2 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,0 tūkst. eiro.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” pauž neapmierinātību ar ekonomikas ministres kļūdaino komunikāciju par eksportētājiem, kas turpina eksportēt uz Krieviju.

“The Red Jackets” pārstāv 60 eksportētājus - nozares izcilniekus ar kopagrozījumu 2 miljardi eiro un ir straujāk augošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kuras uzdevums ir sekmēt Latvijas uzņēmumu eksportspēju. "Mēs piekrītam, ka sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts “Eksportētāji uz Baltkrieviju un Krieviju” ir nepatiess un aizvainojošs un daudziem Latvijas uzņēmumiem," norāda asociācija.

CSP uzņēmumu sarakstā tika iekļauta informācija par eksportētājiem 2022. gadā, ņemot vērā darījumus visa gada laikā, arī pirms 2022. gada 24. februāra un sankciju noteikšanas, un 2023. gada pirmajiem 6 mēnešiem. Šādi dati neparāda, kuri uzņēmumi ir pametuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023. gadā, attiecībā pret 2022. gadu un analizējot datus pa gadiem šo ir iespējams novērot. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija ir tendencioza un mudina domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic, norāda “The Red Jackets”.

Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. Tomēr paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos.

VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

"Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas - par 27%.

Tas nozīmē, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā - valsts un pašvaldības - sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.

Kopš šī gada sākuma minimālā alga ir 700 eiro, kas pagājušajā gadā tika paaugstināta no 620 eiro. LM ir izstrādājusi jaunu noteikumu projektu "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas paredz atteikties no līdzšinējās kārtības un jaunajā regulējumā ietvert Eiropas Savienības (ES) direktīvā par adekvātām minimālajām algām noteiktās prasības.

Paredzēts, ka ministrija reizi gadā izstrādās priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam, ņemot vērā virkni datu, tostarp atsauces vērtību.

Lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, LM izstrādātajā noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 45% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni.